Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Strīdu kārtošana starp Līgumslēdzējām Pusēm

1. Strīdi starp

Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī līguma izpildi vai

interpretāciju, jākārto, ja tas ir iespējams, pa diplomātiskajiem

kanāliem.

2. Ja kādu strīdu

starp Līgumslēdzējām Pusēm tomēr nav iespējams atrisināt, pēc

Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma tas jāiesniedz arbitrāžas

tiesai.

3. Šāda arbitrāžas

tiesa ir jāizveido katram atsevišķam gadījumam sekojošā veidā:

divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma par arbitrāžas tiesu

saņemšanas, katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu tiesas locekli.

Abi ieceltie tiesas locekļi pēc tam izraugās kādas trešās valsts

pilsoni, kas pēc abu Līgumslēdzēju Pušu piekrišanas tiek iecelts

par arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs jāieceļ

amatā divu mēnešu laikā, skaitot no abu pārējo tiesas locekļu

iecelšanas brīža.

4. Gadījumā, ja

vajadzīgās amatpersonas netiek ieceltas noteiktajā laika posmā,

kas minēts šā panta 3. paragrāfā, Līgumslēdzējas Puses, ja

nepastāv nekāda cita vienošanās, var griezties pie Starptautiskās

Tiesas prezidenta ar lūgumu iecelt nepieciešamās amatpersonas. Ja

izrādās, ka prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai

ja viņš kādu citu iemeslu dēļ nespēj veikt minēto funkciju,

lūgums iecelt vajadzīgās amatpersonas tiek adresēts

viceprezidentam. Ja arī viceprezidents ir kādas Līgumslēdzējas

Puses pilsonis vai arī ja viņš kādu citu iemeslu dēļ nespēj veikt

minēto funkciju, lūgums iecelt vajadzīgās amatpersonas tiek

adresēts tam Starptautiskās Tiesas loceklim, kurš ieņem nākamo

hierarhijas pakāpi un kuram nav nevienas Līgumslēdzējas Puses

pilsonības.

5. Arbitrāžas

lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Šādi lēmumi ir saistoši

abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse patstāvīgi

sedz savas puses locekļa izdevumus par tiesu un pārstāvniecību

arbitrāžas procedūrā; izdevumus par Priekšsēdētāju kā arī pārējos

izdevumus vienādās daļās sedz Līgumslēdzējas Puses. Neskatoties

uz to, tiesa var izlemt pieprasīt vienai no Līgumslēdzējām Pusēm

segt lielāku izdevumu daļu, un šis lēmums ir saistošs abām

Līgumslēdzējām Pusēm. Tiesa pati nosaka tiesas procesuālo

kārtību.