15. pants

"(1) Ārvalstniekam (..) jāiesniedz

attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegta apliecība

par to, ka viņam nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas

Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi

Saeima, nav noteikts citādi.

(2) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks

Latvijā var doties laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, ja

viņš laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

(3) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks

Latvijā var doties laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, ja

abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas

pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai arī ja vienam laulājamam ir

pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas

brīdī Latvijā uzturas likumīgi. (..)"

25.panta

1.punkts

"(1) Dzimšanas reģistrā

jāieraksta: (..)

3) vecāku vārds, uzvārds (..),

personas kods, vecums, nodarbošanās, dzīvesvieta, tautība,

pilsonība (..); Ja bērns nav dzimis laulībā un līdz dzimšanas

reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, šīs ziņas ieraksta

tikai par māti. (..)"

31.panta

1.punkts

"Reģistrējot dzimšanu, reģistrā

ieraksta ziņas par bērna vecākiem:

1) laulībā dzimušiem bērniem -

ziņas par tēvu un māti;

2) ārlaulībā dzimušiem bērniem -

ziņas tikai par bērna māti, bet ailēs par tēvu ievelkama svītra.

(..)"

SŪDZĪBAS

Atsaucoties uz Konvencijas

8.pantu, iesniedzējs sūdzas par neattaisnotu iejaukšanos viņa

tiesībās uz privāto un ģimenes dzīvi. Šajā sakarā viņš uzskata,

ka Latvijas varas iestāžu atteikums legalizēt viņa uzturēšanos

Latvijā, kas nostādījis viņu īpaši nedrošā tiesiskā situācijā,

kuru jo īpaši raksturo neiespējamība atrast darbu un dzīvot

normālu dzīvi, kā arī civilstāvokļa aktu reģistra amatpersonas

atteikums ierakstīt viņu kā tēvu civilstāvokļa reģistrā un viņa

meitas dzimšanas apliecībā ir pārkāpis viņa tiesības uz viņa

privāto un ģimenes dzīvi.

Atsaucoties pēc būtības uz

Konvencijas 12.pantu, iesniedzējs sūdzas par neiespējamību,

nepastāvot privāta rakstura neparedzētām grūtībām, noslēgt

laulību ar sievieti, kura uztur ar viņu dzīvesbiedres

attiecības.

JURIDISKAIS

ASPEKTS

A. Par

ļaunprātīgi izmantotu sūdzības iesniegšanas tiesību esamību

Valdība no paša sākuma uzsver

sūdzības nepieņemšanas izskatīšanai izņēmumu par ļaunprātīgi

izmantotām individuālās sūdzības iesniegšanas tiesībām no

iesniedzēja puses Konvencijas 35.panta 3.daļas izpratnē. Šajā

sakarā valdība uzskata, ka iesniedzēja sākotnējais iesniegums un

viņa paskaidrojumi par 2001.gada 28.augusta iesnieguma

pieņemamību izskatīšanai satur "pret valdību vērstus provocējošus

un aizskarošus izteicienus", kuri pie tam nav pamatoti.

Atsaucoties uz lietu Stamoulakatos c. Gr¸ce (Nr. 27567/95,

Komisijas 1997.gada 9.aprīļa lēmums), kura tika atzīta par

nepieņemamu izskatīšanai sakarā ar šo iemeslu, valdība tādējādi

aicina Tiesu atzīt šo iesniegumu par tādu, ar kuru iesniedzējs

ļaunprātīgi ir izmantojis sūdzības iesniegšanas tiesības.

Iesniedzējs un Krievijas valdība

neizsaka savu viedokli šajā jautājumā.

Tiesa atgādina, ka principā

iesniegums var tikt noraidīts kā tāds, ar kuru iesniedzējs

ļaunprātīgi ir izmantojis sūdzības iesniegšanas tiesības, tikai

gadījumā, ja iesniegums ir apzināti pamatots ar izdomātiem

faktiem (skat., piemēram, 1996.gada 16.septembra spriedumu lietā

Akdivar et autres c. Turquie, Recueil des arrźts et

decision, 1996-IV, 1206.lpp., 53.-54.punkts; Varbanov c.

Bulgarie, Nr. 31365/96, 36.punkts, CEDH 2000-X; un Assenov

et autres c. Bulgarie, Nr. 24760/94, Komisijas 1996.gada

27.jūnija lēmums, DR 86-B, 54.lpp.), par kā esamību valdība

nesūdzējās.

Taisnība, ka atsevišķos izņēmuma

gadījumos iesniedzēja lietotā īpaši aizskarošā valoda, kura ir

draudoša vai provocējoša rakstura attiecībā uz valdību

atbildētāju, Tiesu vai tās sekretariātu, var tāpat būt par

pamatu, lai atzītu, ka ir "ļaunprātīgi izmantotas sūdzības

iesniegšanas tiesības" un noslēgties ar iesnieguma noraidīšanu

(skat., kā pēdējos, lēmumu lietā Duringer et Grunge c.

France, Nr. 61164/00 un Nr. 18589/02, paredzēts publicēt CEDH

2003-…, kā arī lēmumu iepriekš minētā lietā Stamouklakatos c.

Gr¸ce; un agrāku praksi - Komisijas 1966.gada 24.maija lēmumu

lietā L.R. c. Autriche, Nr. 2424/65, Recueil 20,

54.-60.lpp.; Komisijas 1967.gada 10.februāra lēmumu lietā X.

c. Allemagne, Nr. 2724/66, Recueil 22, 89.-95.lpp., un

Komisijas 1968.gada 30.septembra lēmumu lietā X. et Y. c.

Allemagne, Nr. 2625/65, Recueil 28, 26.-42.lpp.).

Tomēr šajā lietā valdība nav precizējusi, kurus no iesniedzēja

izteicieniem tā uzskata par aizskarošiem, un Tiesa pati nesaredz

nekādu nepelnītu apvainojumu, draudus, ne provokāciju tekstos,

kurus viņš ir iesniedzis. Iesniedzēja paskaidrojumi ir uzrakstīti

polemiskā tonī, bet viņa lietotā valoda nesasniedz acīmredzami

tādu aizskāruma līmeni, lai to varētu atzīt par ļaunprātīgu.

Tādējādi valdības arguments ir

noraidāms.

B. Par

sūdzībām

Konvencijas

8.panta sakarā

Iesniedzējs uzskata, ka Latvijas

varas iestāžu atteikums izsniegt viņam uzturēšanās atļauju un

reģistrēt viņu kā sava nepilngadīgā bērna tēvu iejaucas viņa

tiesībās uz viņa privāto un ģimenes dzīvi, ko garantē Konvencijas