Ministru kabineta sēdes protokols

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieņemt zināšanai, ka Labklājības ministrijai par

likumprojektu ir šāds viedoklis:

"Labklājības ministrija uzskata, ka, stājoties spēkā

likumprojektā "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu

likumā" paredzētajam regulējumam, t.i., piešķirot pabalstu

gan sociāli apdrošinātām personām (vecāku pabalsta saņēmējiem),

gan nenodarbinātām personām, kurām nav tiesību uz sociālās

apdrošināšanas pakalpojumu sakarā ar bērna vecumā līdz gadam

kopšanu, zināmā mērā zudīs bērna kopšanas pabalsta (turpmāk -

BKP) kā valsts universālā valsts sociālā pabalsta jēga un

mērķis.

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 2.pantu valsts

sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru

saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas

situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs

personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija

no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

Līdz ar to BKP, tāpat kā citi valsts sociālie pabalsti,

piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ir paredzēts

valsts universāla atbalsta sniegšanai gadījumos, kad personai

(konkrētajā gadījumā - vienam no bērna vecākiem, kas kopj bērnu)

nav tiesību pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.

Ņemot vērā, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēma un

valsts sociālo pabalstu sistēma ir skaidri nodalītas sociālās

drošības apakšsistēmas ar specifiskajām funkcijām, kā arī vecāku

pabalsta saņēmēji un bērna kopšanas pabalsta saņēmēji nav

savstarpēji pielīdzināmi, jo atrodas atšķirīgos faktiskajos un

tiesiskajos apstākļos, BKP izmaksai vecāku pabalsta saņēmējiem

trūkst pamatojuma no sistēmiskā un tiesiskā viedokļa, t.sk.,

pastāv risks, ka likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz

BKP izmaksu vecāku pabalsta saņēmējiem var nonākt pretrunā ar

tiesiskās vienlīdzības principu.

Ģimenes ar bērniem līdz viena gada vecumam atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos, proti, tām rodas papildu vajadzības - gan

finansiāli materiālajā aspektā, gan arī vajadzība izbrīvēt

personiskam kontaktam ar bērnu nepieciešamo laiku. Visi bērni

šajā vecumā ir tiesīgi saņemt nepieciešamo valsts atbalstu, kas

viņiem nodrošinātu iespējami labāko aprūpi un, vēlams, arī vecāku

klātbūtni.

Savukārt, valstij ir jābūt spējīgai sniegt saprātīgu atbalstu

ģimenei, it īpaši gadījumos, kad vecāki bērnam nepieciešamos

līdzekļus nodrošināt nav spējīgi (sk. Satversmes tiesas 2006.gada

2.novembra sprieduma lietā Nr.2006-07-01 13.5.punktu).

Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tiesiskās

vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi

pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk. Satversmes

tiesas 2010.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.2009-44-01

13.punktu).

Savukārt vecāku pabalsta saņēmēji un BKP saņēmēji atrodas

atšķirīgos apstākļos, t.i., pirmā kategorija ir sociāli

apdrošinātas personas, kas saņem sociālās apdrošināšanas

pakalpojumu, bet otrā kategorija ir nenodarbinātas (sociāli

neapdrošinātas) personas, kurām, kopjot bērnu vecumā līdz gadam,

vairākos gadījumos vienīgais valsts sniegtais atbalsts bērna

kopšanai ir BKP izmaksa. BKP piešķiršana visām personām ar

bērniem vecumā līdz pusotram gadam, t.sk., neatkarīgi no vecāku

pabalsta izmaksas fakta, radīs vienādu attieksmi pret atšķirīgos

apstākļos esošām personām, kas rada būtisku risku apšaubīt šāda

tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 91.pantā noteiktajam

tiesiskās vienlīdzības principam.

Likumprojektā piedāvātais tiesiskais regulējums vecāku

pabalsta saņēmējus nostāda daudz labvēlīgākajā situācijā

salīdzinājumā ar sociāli neapdrošinātām personām, jo tie saņems

gan BKP no pamatbudžeta, gan vecāku pabalstu no sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta. Papildus jāņem vērā, ka

atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra sēdes

protokollēmuma Nr.51 50.§ "Par demogrāfijas atbalsta

pasākumiem 2014.gadā" 1.punktā noteiktajiem nosacījumiem no

2014.gada 1.oktobra vecāku pabalsta minimālais apmērs gandrīz uz

50% tiks finansēts no valsts pamatbudžeta dotācijas, bet tiem

vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem tiks izmaksāta vecāku pabalsta

pārejas perioda kompensācija no 2014.gada 1.oktobra par bērnu

vecumā no 1 līdz 1,5 gadam, vecāku pabalsta minimālais apmērs

tiks finansēts pilnībā no valsts pamatbudžeta.

Rezultātā vecāku pabalsta saņēmēji atsevišķos gadījumos saņems

atbalstu no valsts pamatbudžeta divkāršā apmērā, salīdzinot ar

nenodarbinātām personām, kuras varēs pretendēt tikai uz

BKP."