Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Godīga un taisnīga ieguvumu sadale

1. Ieguvumus, kas izriet no darbībām, kuras attiecas uz jūras

ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par

jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās

teritorijās, sadala godīgi un taisnīgi saskaņā ar šo daļu, un tie

veicina jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un

ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu

jurisdikcijas.

2. Nemonetārus ieguvumus sadala saskaņā ar šo nolīgumu, un tie

cita starpā ietver šādus ieguvumus:

a) piekļuve paraugiem un paraugu kolekcijām saskaņā ar aktuālo

starptautisko praksi;

b) piekļuve digitālajai sekvenču informācijai saskaņā ar

aktuālo starptautisko praksi;

c) atvērta piekļuve atrodamiem, piekļūstamiem, savietojamiem

un atkalizmantojamiem (FAIR) zinātniskajiem datiem saskaņā

ar aktuālo starptautisko praksi un atvērtu un atbildīgu datu

pārvaldību;

d) paziņojumos ietvertā informācija kopā ar BBNJ

standartizētajiem partijas identifikatoriem, kas sniegta saskaņā

ar 12. pantu, publiski meklējamā un piekļūstamā veidā;

e) jūras tehnoloģiju nodošana saskaņā ar attiecīgo šā nolīguma

V daļā paredzēto kārtību;

f) spēju veidošana, ko cita starpā īsteno, finansējot

pētniecības programmas, un partnerības iespējas (jo īpaši, ja tās

ir tieši relevantas un būtiskas) zinātniekiem un pētniekiem

pētniecības projektos, kā arī specializētas iniciatīvas, jo

sevišķi attīstības valstīm, ņemot vērā mazo salu attīstības

valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus;

g) ciešāka tehniskā un zinātniskā sadarbība, jo īpaši ar

attīstības valstu zinātniekiem un zinātniskajām iestādēm;

h) citi ieguvumu veidi, ko nosaka Pušu konference, ņemot vērā

ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales

komitejas ieteikumus.

3. Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā

esošu fizisku vai juridisku personu izmantotie jūras ģenētiskie

resursi un digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem

resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās kopā ar

to BBNJ standartizētajiem partijas identifikatoriem ne

vēlāk kā trīs gadus pēc šādas izmantošanas sākuma vai tiklīdz tie

kļūst pieejami, saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi tiek

ievietoti publiski pieejamos repozitorijos un datubāzēs, ko uztur

valsts vai starptautiskā līmenī.

4. Piekļuvei Puses jurisdikcijā esošajos repozitorijos un

datubāzēs glabātiem jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālajai

sekvenču informācijai par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus

valstu jurisdikcijas esošās teritorijās var piemērot šādus

saprātīgus nosacījumus:

a) vajadzība saglabāt jūras ģenētisko resursu fizisko

integritāti;

b) pamatotas izmaksas, kas saistītas ar tās relevantās gēnu

bankas, bioloģisko datu bankas vai datubāzes uzturēšanu, kurā

tiek glabāts attiecīgais paraugs, dati vai informācija;

c) pamatotas izmaksas, kas saistītas ar piekļuves

nodrošināšanu jūras ģenētiskajam resursam, datiem vai

informācijai;

d) citi saprātīgi nosacījumi, kas atbilst šā nolīguma mērķiem;

pētniekiem un pētniecības iestādēm no attīstības valstīm var

nodrošināt iespējas piekļūt minētajam ar taisnīgiem un maksimāli

labvēlīgiem noteikumiem, tajā skaitā ar koncesionāliem un

preferenciāliem noteikumiem.

5. Monetārus ieguvumus, kas rodas, izmantojot (arī

komercializējot) jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču

informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu

jurisdikcijas esošās teritorijās, taisnīgi un vienlīdzīgi sadala,

izmantojot ar 52. pantu izveidoto finanšu mehānismu, lai

saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību

teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

6. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attīstītās Puses veic

ikgadējas iemaksas 52. pantā minētajā īpašajā fondā. Puses

iemaksas likme ir 50 % no attiecīgajai Pusei aprēķinātās

iemaksas budžetā, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar

47. panta 6. punkta e) apakšpunktu. Šādu maksājumu

turpina veikt, līdz Pušu konference pieņem lēmumu saskaņā ar šā

panta 7. punktu.

7. Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās

Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, lemj par

kārtību, kādā sadala monetāros ieguvumus no jūras ģenētisko

resursu un digitālās sekvenču informācijas par jūras

ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās

teritorijās izmantošanas. Ja visi centieni panākt vienprātību ir

bijuši veltīgi, lēmumu pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs

ceturtdaļu balsu vairākumu. Maksājumus veic no īpašā fonda, kas

izveidots ar 52. pantu. Ieguvumu sadales kārtība var ietvert

šādus maksājumu veidus:

a) starpposma maksājumi;

b) maksājumi vai iemaksas, kas saistīti ar produktu

komercializāciju, tajā skaitā procentu maksājums no produktu

pārdošanas ieņēmumiem;

c) periodiski maksājama diferencēta maksa, kuras pamatā ir

diversificēts rādītāju kopums, ar ko nosaka Puses darbību kopējo

līmeni;

d) citi veidi, par kuriem Pušu konference lemj, ņemot vērā

Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus.

8. Lai Pusei būtu pietiekami daudz laika īstenošanai, brīdī,

kad Pušu konference pieņem minēto ieguvumu sadales kārtību,

attiecīgā Puse var nākt klajā ar deklarāciju, ka minētā kārtība

attiecībā uz konkrēto Pusi nestājas spēkā vēl kādu laiku, kas

nevar būt ilgāks par četriem gadiem. Puse, kas nāk klajā ar šādu

deklarāciju, turpina veikt šā panta 6. punktā minēto

maksājumu, līdz stājas spēkā jaunā ieguvumu sadales kārtība.

9. Saskaņā ar šā panta 7. punktu pieņemot lēmumu par

kārtību, kādā sadala monetāros ieguvumus, kas rodas, izmantojot

jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par

jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās

teritorijās, Pušu konference ņem vērā Piekļuves un ieguvumu

sadales komitejas ieteikumus, atzīstot, ka šādai ieguvumu sadales

kārtībai vajadzētu būt tādai, lai tā atbalstītu citus piekļuves

un ieguvumu sadales instrumentus un šie instrumenti atbalstītu

minēto kārtību un lai minēto kārtību varētu pielāgot šiem citiem

instrumentiem.

10. Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās

Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, reizi divos

gados izskata un novērtē monetāros ieguvumus, kas rodas,

izmantojot jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču

informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu

jurisdikcijas esošās teritorijās. Pirmo izskatīšanu veic ne vēlāk

kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Izskatīšanā ņem

vērā arī šā panta 6. punktā minētās ikgadējās iemaksas.

11. Puses attiecīgā gadījumā veic leģislatīvus,

administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai

nodrošinātu, ka ieguvumus, kas izriet no to jurisdikcijā esošu

fizisku vai juridisku personu veiktām darbībām, kuras attiecas uz

jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju

par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas

esošās teritorijās, sadala saskaņā ar šo nolīgumu.