8. pants

Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

9

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre E. Siliņa

Pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 28. marta

noteikumiem Nr. 147

Prasības aizbildņu mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei

Pielikumā noteiktas prasības prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem aizbildņu mācību programmas izstrādei (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2.1 apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas procesu un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības un ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, kā arī izmantojamās metodes.

Mācību programmas mērķis – stiprināt aizbildņa zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas aizbildnībā esoša bērna aprūpei un audzināšanai. Mācību programmas mērķa grupa – aizbildņi.

Mācību programmas uzdevumi – mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un uzraudzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālo saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu, atbalstošu un mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība ar bērna tiesību aizsardzībā un atbalstā iesaistītajām organizācijām; aizbildnības tiesiskie aspekti (bērna tiesību un interešu pārstāvība); aizbildnim pieejamo resursu apzināšana, gūto zināšanu un prasmju praktisks pielietojums.

Mācību programmas ilgums – mācību programmas kopējais ilgums ir 56 akadēmiskās stundas. Mācību programma apgūstama kā vienota 56 stundu programma. Mērķa grupas vajadzības izvērtē un nosaka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs.

Mācību programmas forma – kombinēti klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām. Mācības attālinātā formā pieļaujamas 30 % no kopējās apgūstamās aizbildņu mācību programmas. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7–15 personas.

Mācību programmas metodes – lekcijas, praktiskie uzdevumi, pieredzes apzināšanas aktivitātes, gadījumu analīze, refleksijas, lomu spēles, asociatīvās aktivitātes, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, grupu diskusijas, darbs grupās, darbs pāros, patstāvīga materiālu apguve, mājas uzdevumi. Mācību metodika ir vērsta uz to, lai mācību procesā dalībnieki izprastu bērna vajadzības un attīstītu aizbildnībā esoša bērna aprūpei un audzināšanai nepieciešamās kompetences.

Prasības mācību programmas vadītājiem – nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru. Lektoram ir vismaz otrā līmeņa profesionālā vai augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā, praktiskā pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpes veicējiem vai bērniem. Mentors ir praktiķis ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu audzināšanā un aprūpē.

Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – aizbildņiem, kuri apguvuši mācību programmu, veic daudzpakāpju novērtējumu, kurā ietilpst:7.1. individuāls kompetenču pašvērtējums;

7.2. lektora un mentora atgriezeniskā saite – novērtējums, kas iesniedzams bāriņtiesā;

7.3. grupas atgriezeniskā saite;

7.4. vismaz 90 % apmeklējums un dalība grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi saņem aizbildnis, kurš ieguvis pozitīvu novērtējumu.

Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi – apliecība.

Mācību programma:

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēmMācību programmas rezultātsLektori1. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana:

1.1. bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām;

1.2. bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība;

1.3. bērna pozitīvā disciplinēšana;

1.4. traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērna attīstību, uzvedību un piesaisti;

1.5. traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes;

1.6. kavētas attīstības cēloņi un risinājumi;

1.7. bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana;

1.8. bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze;

1.9. piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti;

1.10. zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības;

1.11. atkarība, līdzatkarība, pieejamie resursi atkarības profilaksei, rīcība krīzes situācijā un rehabilitācijas iespējas

Izpratne par bērna attīstības vajadzībām, vecumposmu attīstības īpatnībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Veicināta izpratne par bērna kavētas attīstības novēršanu. Spēja veidot piesaisti un sniegt bērnam drošības izjūtuNodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru