Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis noteikumi nosaka kārtību par tēmu: par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību — viss teksts
1(Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
1Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13. punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu, kā arī ievērojot šādus nomas līguma termiņus:
214.1. komerciālajai zvejai – uz laiku no trim līdz 15 gadiem;
314.2. pašpatēriņa zvejai – uz vienu gadu.
416
5(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
1Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija uz laiku no viena līdz 15 gadiem.
217
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki (turpmāk – nomnieki) nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.
220
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības iegūst un izmanto saskaņā ar Zvejniecības likuma 10. pantu un normatīvajiem aktiem par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iegādājoties attiecīgajā kalendāra gadā derīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti, kuras veidi, maksas lielums un iegādes iespējas minētas šo noteikumu 2.1 pielikumā. Samaksa tiek veikta kartes iegādes brīdī (tirdzniecības vietās vai internetā) ar tāda maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.
221
3(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)
419.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav jāiegādājas personām, kas jaunākas par 16 gadiem vai vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.
522
6(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)
1Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu organizē Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu var deleģēt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", pildot deleģēto uzdevumu, ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā.
223
1Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai kartei iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļauju (licenci).
224
1Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.
235
3(Grozīts ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
1Zemkopības ministrija vai pašvaldība, kas rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, izstrādā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā Zemkopības ministrijas vai pašvaldības mājaslapā internetā.
247
3(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)
1Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole nevar būt par pamatu iepriekš noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārtraukšanai, ja vien zvejas limita samazinājums konkrētos ūdeņos vairs nedod iespēju nodrošināt jau iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu visiem nomniekiem un tiek rīkota slēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību izsole atbilstoši šo noteikumu 48.punktam.
248
1Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.
251
1Iznomātājs katru gadu sagatavo un nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var piešķirt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku skaita limits un ja šis termiņš iekļaujas ar nomnieku noslēgtā zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā.
265
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Iznomātājs, izdarot atbilstošus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu, ja nomnieks:
264.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, pie kuras pieskaita 10 procentu palielinājumu;
364.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita.
467
5(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa.
269
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.
271
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un šo noteikumu 71.1 un 71.5 punktā minēto zvejas efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu un Zvejniecības likumā zvejniekiem noteiktās priekšrocības. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī atbilstošajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.
274
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
471.1 Zemkopības ministrija nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā izmantotajai limita daļai. Nomniekam, kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas līcī, papildus ņem vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:
571.11. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek ņemts vērā nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;
671.12. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā izmantots vismaz 80 procentu apjomā, tiek uzskatīts, ka nomniekam nozvejas limits ir pilnībā izlietots un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;
771.13. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā izmantots mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neizmantoto nozvejas limita daļu;
871.14. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas īstenotajā starptautiskās zvejas iespēju apmaiņā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā.
975
10(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1171.2 Zivsaimniecības konsultatīvā padome var ierosināt Zemkopības ministrijai atsevišķu zivju sugu zvejas efektivitātes noteikšanai arī citus šo noteikumu 71.1 punktā neminētus kritērijus, kas piemērojami konkrētajā nozvejas limitu piešķiršanas gadā, ja tie ir nepieciešami atkarībā no situācijas maiņas atsevišķu zivju sugu zvejā. Zemkopības ministrija par šādu zvejas efektivitātes noteikšanas kritēriju piemērošanu pieņem lēmumu par konkrēto zivju sugu zvejas regulēšanas pasākumiem attiecīgajā kalendāra gadā.
1276
13(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)
1471.3 (Svītrots ar MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)
1577
1671.4 Piešķirot nomniekiem zvejas limitus nākamajam gadam, pašvaldība izvērtē šo noteikumu 71.5 punktā minētos zvejas efektivitātes kritērijus, izmantojot valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) pieejamos datus par nomnieka nozvejas apjomu, zvejā pavadīto dienu skaitu un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmeni, un nomniekiem piešķiramo zvejas limitu samazina par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota. Šādi atbrīvojušos neizmantoto zvejas limita daļu pašvaldība, pamatojoties uz atbilstošu pieprasījumu, var piešķirt:
1771.41. nomniekiem, kuru zvejas efektivitātes kritēriji ir augstāki;
1871.42. jaunajiem zvejniekiem – fiziskām personām, kuras uz zvejas tiesību nomas iesnieguma iesniegšanas brīdi nav sasniegušas 40 gadu vecumu un kuru mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību komerciālajā zvejā, tostarp kā komersantiem, komersanta dalībniekiem, valdes locekļiem, zvejnieku saimniecību īpašniekiem vai fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, nodrošinot šo zvejnieku pieprasījumu prioritāru izskatīšanu attiecībā uz to zvejas limitu daļu, kas pēc limitu sadales esošajiem nomniekiem vēl atlikusi neizmantota un ir brīvi pieejama, salīdzinājumā ar citiem pieprasījumiem saimnieciskās darbības uzsākšanai zvejniecībā;
1971.43. citiem interesentiem, kas iesnieguši zvejas tiesību nomas pieprasījuma iesniegumus, lai uzsāktu komercdarbību zvejniecībā.
2078
21(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
2271.5 Pašvaldības dome, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, bet, ja tādu nav, – ar nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par kritēriju piemērošanu komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos, tai skaitā nosakot kritēriju piemērošanu zvejas efektivitātes novērtēšanai atkarībā no nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeņa, tostarp atbilstoši vietējai situācijai izmantojot tādus kritērijus kā iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis.
2379
24(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71., 71.1, 71.2 un 71.5 punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti, vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentiem.
280
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Zemkopības ministrija vai pašvaldība pēc šo noteikumu 71.punktā minētās zvejas limita sadales, saņemot iesniegumu par papildu zvejas limita iedalīšanu vai jaunu iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši šo noteikumu 72.punktam, nav tiesīga atteikt iedalīt zvejas limitu, kamēr par attiecīgajiem ūdeņiem ir pieejams zvejas limita atlikums.
281
3(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)
1Nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc tam, kad attiecīgajā pašvaldībā saņemta zvejas licence zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu.
282
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Zemkopības ministrijā. Zveju ar kuģiem citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nomnieks var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Savienības nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu.
283
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus.
284
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam ir iedalīts nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas līcī (izņemot jūras piekrasti), var mainīt, arī pamatojoties uz nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Zemkopības ministrijā un protokolā izdarīti atbilstoši grozījumi, ievērojot to, ka nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai konkrētajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, pie kuras pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu.
287
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
479.1 Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīts nomniekiem zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, var savstarpēji mainīt, ja nomnieki attiecīgajā pašvaldībā ir iesnieguši abpusēju vienošanos par nozvejas apjoma limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam. Piekrastes nomnieki nozvejas apjoma limitu var mainīt vai nodot tās piekrastes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, kura abiem nomniekiem ir iedalījusi atbilstošos nozvejas apjoma limitus, vai arī šāda apmaiņa var notikt starp nomniekiem no dažādām piekrastes pašvaldībām, kuras ir iedalījušas nozvejas apjoma limitus apmaiņā iesaistītajiem nomniekiem, ja šādai apmaiņai no abām pašvaldībām tiek saņemts saskaņojums par nozvejas apjoma limita apmaiņu. Konkrētā pašvaldība apmaiņu veikušo nomnieku rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolos izdara grozījumus.
588
6(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
779.2 Nozvejas apjoma limitus saskaņā ar šo noteikumu 79. un 79.1 punktu kārtējam gadam var mainīt līdz nākamā gada 15. janvārim.
889
9(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)
1Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6. panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18. punktā noteiktajos gadījumos nenomā vai nomā saskaņā ar Zvejniecības likuma 7. panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot zvejas licenci pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgie ūdeņi.
292
3(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)
1Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka maksu saskaņā ar šo noteikumu 2.1 pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.
297
3(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)
487.1 Pašvaldība ar attiecīgu lēmumu var:
587.1 1. divkāršot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto maksu par zvejas rīku limita vienu vienību tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu sastāvu nozvejā;
687.12. piemērot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājumu, kas nepārsniedz pusi no norādītās konkrētā zvejas rīka limita maksas, nomniekam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos, pēc šo noteikumu 71. un 71.5 punktā minētās zvejas efektivitātes novērtējuma, kā arī ievērojot nomnieka iesniegtu pamatotu apliecinājumu (apliecinājumus) par roņu radītā zaudējuma gadījumu (gadījumiem) nomnieka nozvejai un zvejas rīkiem iepriekšējā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas gada laikā, ja to izlases veidā klātienē ir pārbaudījis un apstiprinājis pašvaldības pārstāvis;
787.1 3. noteikt maksu par zivju vada izmantošanu tās administratīvās teritorijas ezeros un ūdenskrātuvēs, kuru aprēķina, aizstājot šīm ūdenstilpēm normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem iekšējos ūdeņos noteiktos zvejas rīku limitus ar zivju vada limitu un ievērojot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā tiem noteikto maksu par limita vienību.
898
9(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)
1Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu samaksā pirms zvejas licences saņemšanas, ievērojot šo noteikumu 2.1 pielikumā noteikto maksas apmēru. Minētajos gadījumos par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē maksā tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes ūdeņiem – Zemkopības ministrijā.
2100
3(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)
1Nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30. jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.
2101
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30. septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši konkrētās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Zemkopības ministrija.
2102
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Ja tiek noteikts zvejas papildlimits vai nomnieki vienojas par šo noteikumu 79. punktā minētā zvejas limita apmaiņu vai nodošanu, attiecīgais nomnieks 10 dienu laikā pēc papildlimita noformēšanas protokolā samaksā par noteikto papildlimitu vai no cita nomnieka iemainīto vai saņemto limitu vai limita daļu, ja otrs nomnieks par to nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.
2104
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Ja nomnieks gada vai mēneša nomas maksu šo noteikumu 90., 91. un 93.punktā noteiktajā termiņā nesamaksā, zvejas licences darbību aptur vai licenci anulē saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu atliek līdz parāda dzēšanai, kā arī aprēķina kavējuma naudu 0,5 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.
2105
1Līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu (izņemot līdzekļus, kas iekasēti par šo noteikumu 97.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm)), sadala šādi:
296.1. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, un 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, minētās institūcijas katru mēnesi ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai;
396.2. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaita pašvaldību speciālā budžeta kontā;
496.3. 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, ieskaita minētās institūcijas pamatbudžeta kontā.
5107
6(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)
1Maksa par zvejas tiesību izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai iemaksājamo pārskaitījumu apmērs par šo noteikumu 18.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 21.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikts. To paredz normatīvajos aktos, kas regulē licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības, un rūpniecisko zveju.
2108
3(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)
497.1 Ja ūdenstilpe, ievērojot normatīvos aktus par publisko ūdeņu nomu, tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai, pašvaldība ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas. Informāciju par pārskaitīto maksājumu Zivju fonda dotācijas veidošanai pašvaldība iesniedz informācijas sistēmā šo noteikumu 102. punktā minētajā kārtībā.
5109
6(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:
298.1. tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība;
398.2. tiek veicināta melioratīvā zveja;
498.3. iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un pašvaldībai ir iesniegts iesniegums par šo faktu un informācijas sistēmā ir ievietots apraksts par stihisku nelaimi un tās radītajiem zaudējumiem.
5110
6(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Maksas atvieglojumu 25 procentu apmērā piemēro arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes realizē organizētām makšķernieku, vēžošanas un zemūdens medību biedrībām.
2112
3(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)
4100.1 (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
5113
6100.2 Piemērojot samazinātu nomas maksu, atbalsts nomniekam, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un atbalstu samazinātas nomas maksas veidā šo noteikumu 87.12. apakšpunktā un 98. punktā minētajos gadījumos sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), ievērojot šīs nodaļas nosacījumus.
7114
8(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
9100.3 Atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiemēro, ja nomniekam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
10115
11(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
12100.4 Nomnieks, kam piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz iznomātājam de minimis atbalsta uzskaites veidlapu atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, pievienojot to de minimis atbalsta saņemšanas iesniegumam vai iesniegumā norādot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.
13116
14(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
15100.5 Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, pirms tā piešķiršanas nomniekam pārbauda, vai fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados pretendenta saņemtais de minimis atbalsta apmērs nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā un 5. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai.
16117
17(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
18100.6 Iznomātājs piešķir un uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
19118
20(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
21100.7 Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar komercdarbības atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektā, tostarp ar citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota.
22119
23(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
24100.8 Nomnieks, kam piešķir atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, ievēro darbību ierobežojumus, kas minēti Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā.
25120
26(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
27100.9 Ja nomnieks, kam piešķir de minimis atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktam.
28121
29(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
30100.10 Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 717/2014 nosacījumi, nomniekam ir pienākums atmaksāt iznomātājam saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto atbalstu nomas maksas samazinājumam kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
31122
32(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
33100.11 Nomniekam dokumenti ir jāglabā 10 fiskālos gadus no brīža, kad tam piešķirts atbalsts, bet iznomātājam – 10 fiskālos gadus no brīža, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.
34123
35(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
36100.12 Lēmumu par atbalstu samazinātas nomas maksas veidā pieņem atbilstoši Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktam un 8. pantam, un lēmuma pieņemšanas datums uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu.
37124
38(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
39100.13 Iznomātājs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas izvērtē nomnieka atbilstību Komisijas regulas Nr. 717/2014 nosacījumiem.
40125
41(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Pašvaldība, iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības publiskos ūdeņos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, 10 darbdienu laikā pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma noslēgšanas un pēc šo noteikumu 62. punktā minētā protokola sastādīšanas kārtējam nomas līguma gadam iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei informāciju par zvejas tiesību nomnieku un tam iedalītajiem zvejas limitiem.
2126
3(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
1Pašvaldības reizi gadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, ūdenstilpēm, kuras iznomātas zvejas tiesību izmantošanai, un saņemto nomas maksu, kā arī ziņas par līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas iesniedz informācijas sistēmā līdz 15. janvārim par iepriekšējo gadu.
2127
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)
1Publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju), kā arī to upju, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, nomas līgumiem, kas noslēgti pirms ūdenstilpju nomas regulējuma svītrošanas no šiem noteikumiem, piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā, līgumu noslēdzot, ja līgumā nav noteikts citādi.
2135
3(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
1Līdz šo noteikumu 71.5 punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir spēkā pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 71.3 punktu, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
2136
3(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)