7.3. pants

"Ja nav noteikts citādi, direktīvām un pasākumiem, kas

noteikti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā,

nepieciešams Komisijas balsu vairākums, ar to saprotot, ka:

‑ šīs balsis tiek svērtas, kā noteikts turpmāk 8. pantā;

‑ šīs balsis pārstāv Līgumslēdzēju pušu vairākumu, kas

piedalās balsošanā."

Konvencijas 8.

pants

"1. Balsu svēršanu, kas minēta 7. pantā, nosaka saskaņā ar

šādu tabulu.

Līgumslēdzējas puses

ikgadējās iemaksas procentuālais lielums attiecībā pret

visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējām iemaksām

Balsu

skaits

Mazāk nekā 1%

1

No 1 līdz 2 %

2

No 2 līdz 3 %

3

No 3 līdz 4,5 %

4

No 4,5 līdz 6 %

5

No 6 līdz 7,5 %

6

No 7,5 līdz 9 %

7

No 9 līdz 11 %

8

No 11 līdz 13 %

9

No 13 līdz 15 %

10

No 15 līdz 18 %

11

No 18 līdz 21 %

12

No 21 līdz 24 %

13

No 24 līdz 27 %

14

No 27 līdz 30 %

15

30 %

16

2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā

Protokols, kas atvērts parakstīšanai Briselē 1981. gadā,

atsaucoties uz iepriekš doto tabulu un saskaņā ar Aģentūras

statūtu 19. pantu, lai noteiktu ikgadējo Līgumslēdzēju pušu

dalības maksu Organizācijas budžetā.

3. Ja šai Konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts,

Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu nosaka no jauna saskaņā ar to

pašu procedūru.

4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar šajā

pantā paredzētajiem noteikumiem. "

Konvencijas 1.

pielikuma 19. pants (Aģentūras statūti)

"1. Neskarot šā panta 2. punkta nosacījumus, katras

Līgumslēdzējas puses iemaksu budžetā nosaka katram finanšu gadam

saskaņā ar šādu formulu:

a) pirmos 30 % iemaksas aprēķina proporcionāli Līgumslēdzējas

puses nacionālajam kopproduktam, kā noteikts 3. rindkopā

turpmāk;

b) pārējos 70 % iemaksas aprēķina proporcionāli Līgumslēdzējas

puses maršruta aeronavigācijas iekārtu un pakalpojumu izmaksu

bāzes vērtībai, kā noteikts turpmāk 4. rindkopā.

2. Nevar prasīt, lai kādas Līgumslēdzējas puses dalības maksa

jebkurā finanšu gadā pārsniegtu 30 % visu Līgumslēdzēju pušu

iemaksu summu. Ja kādas Līgumslēdzējas puses iemaksa, kas

aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, pārsniedz 30 %, tad

starpība jāsadala starp pārējām Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar

noteikumiem, kas izklāstīti minētajā punktā.

3. Nacionālo kopproduktu, ko izmanto aprēķinos, iegūst no

statistikas, kuru apkopojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācija, vai - ja tādas nav, kāda cita organizācija, kas

sniedz līdzvērtīgas garantijas un kas iecelta ar Komisijas lēmumu

- aprēķinot aritmētisko vidējo trim pēdējiem gadiem, par kuriem

ir pieejami dati. Nacionālā kopprodukta lielums ir tāds, kā

aprēķināts, balstoties uz faktoru izmaksām un pašreizējām cenām,

kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās.

4. Aeronavigācijas iekārtu izmaksu bāze, ko izmanto

aprēķiniem, ir izmaksu bāze, kas noteikta gadam pirms attiecīgā

finanšu gada."

PROTOKOLS,

AR KO PĒC DAŽĀDAJIEM VEIKTAJIEM GROZĪJUMIEM KONSOLIDĒ

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS

1960. GADA 13. DECEMBRA STARPTAUTISKO KONVENCIJU

PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS

APVIENOTĀ KARALISTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

MALTAS REPUBLIKA,

MONAKO FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

TURCIJAS REPUBLIKA,

tā kā gaisa satiksmes pieauguma dēļ, kā arī tādēļ, ka ir

nepieciešams Eiropas līmenī centralizēt katras Eiropas valsts

politiskās darbības, un gaisa satiksmes tehnoloģiskās attīstības

dēļ ir jāpārskata Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas

1960. gada 13. decembra Starptautiskā konvencija par sadarbību

aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta ar 1981. gada 12.

februāra Grozījumu protokolu, lai izveidotu vienotu Eiropas gaisa

satiksmes pārvaldības sistēmu vispārējās gaisa satiksmes

kontrolei Eiropas gaisa telpā, lidostās un to apkārtnē;

tā kā ir vēlams pastiprināt valstu sadarbību attiecībā uz

EUROCONTROL, lai efektīvi organizētu un pilnīgi droši

pārvaldītu gaisa telpu gan civilo, gan militāro lietotāju

vajadzībām, pamatojoties uz pamatprincipu, saistībā ar kuru no

gaisa telpas lietotāju viedokļa gaisa telpa būtu jāuzskata par

homogēnu sistēmu, jo īpaši izstrādājot kopīgu politiku, kopīgus

mērķus, plānus, standartus un specifikācijas, kā arī kopīgu

politiku aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā, nopietni

apspriežoties ar gaisa satiksmes pakalpojumu lietotājiem un

pienācīgi ņemot vērā primāros apsvērumus aizsardzības jomā;

tā kā visiem gaisa telpas lietotājiem nepieciešams, lai tiktu

nodrošināta pēc iespējas lielāka efektivitāte par minimālām

izmaksām, kas ir saderīgas ar vajadzīgo drošības līmeni, un tā kā

ir nepieciešams pēc iespējas samazināt negatīvo ietekmi uz vidi,

ko var panākt, saskaņojot un integrējot dienestus, kuri

nodarbojas ar gaisa satiksmes pārvaldību Eiropā;

tā kā Līgumslēdzējas puses atzīst nepieciešamību saskaņot un

integrēt savas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, lai

izveidotu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības

sistēmu;

tā kā vietējām iniciatīvām gaisa satiksmes pārvaldības jomā,

jo īpaši lidostu līmenī, ir svarīga nozīme;

tā kā kopīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas

ieviešana saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas

organizācijas ieteikumiem, jo īpaši vienlīdzības un pārredzamības

ziņā, nostiprina vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības

sistēmas finansiālos pamatus un atvieglo apspriešanos ar

lietotājiem;

tā kā EUROCONTROL ir Līgumslēdzēju pušu sadarbības

struktūra gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

vēloties paplašināt un pastiprināt sadarbību ar Eiropas un

starptautiskajām iestādēm, kas ieinteresētas EUROCONTROL

uzticēto uzdevumu īstenošanā, lai uzlabotu tās efektivitāti;

uzskatot, ka tādēļ ir vietā izveidot vienotu Eiropas gaisa

satiksmes pārvaldības sistēmu, kuras darbība sniedzas pāri

Līgumslēdzēju pušu teritoriālajām robežām, aptverot visu gaisa

telpu, uz kuru attiecas Konvencija;

uzskatot, ka ir svarīgi, lai Līgumslēdzējas puses piešķirtu

Organizācijai juridiskos līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu

pienācīgai izpildei, galvenokārt aeronavigācijas pakalpojumu

maksu piedziņas un gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības jomā;

atzīstot, ka, lai nodrošinātu to, ka Organizācija savus

uzdevumus var pildīt labos drošības un efektivitātes apstākļos,

būtu lietderīgi tās regulēšanas funkcijas pēc iespējas nošķirt no

tās pakalpojumu sniegšanas funkcijām;

vēloties mudināt citas Eiropas valstis kļūt par šīs

starptautiskās organizācijas dalībniecēm,

ir vienojušās par šādiem noteikumiem.

I pants

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13.

decembra Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas

drošības jomā, kura grozīta ar 1970. gada 6. jūlija protokolu,

kas savukārt grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu, un

kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu, turpmāk tekstā

- "Konvencija", tiek aizstāta ar pielikumā pievienoto

Konvencijas teksta konsolidēto versiju, kurā apkopoti Konvencijas

spēkā esošie teksti un grozījumi, ko veikusi 1997. gada 27.

jūnija Diplomātiskā konference.

II pants

1. Šo protokolu var parakstīt visas valstis, kas ir

Konvencijas dalībvalstis 1997. gada 27. jūnijā.

Pirms minētā protokola stāšanās spēkā to var parakstīt arī

ikviena valsts, kas uzaicināta piedalīties Diplomātiskajā

konferencē, kurā tas pieņemts, un ikviena cita valsts, kurai to

atļauj parakstīt Pastāvīgā komisija, pieņemot vienprātīgu

lēmumu.

2. Šo protokolu var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt.

Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus

deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Šis protokols stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī, ja to

līdz minētajam datumam ir ratificējušas, pieņēmušas vai

apstiprinājušas visas valstis, kas ir Konvencijas dalībvalstis.

Ja šis nosacījums nav izpildīts, tas stājas spēkā vai nu 1.

jūlijā, vai 1. janvārī, kas seko pēc pēdējā ratifikācijas,

pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas, atkarībā

no tā, vai šī deponēšana notiek pirmajā vai otrajā pusgadā.

4. Attiecībā uz ikvienu šā protokola parakstītājvalsti, kura

nav Konvencijas dalībvalsts un kuras ratifikācijas, pieņemšanas

vai apstiprināšanas instruments tiek iesniegts pēc šā protokola

stāšanās spēkā, tas attiecībā uz minēto valsti stājas spēkā otrā

mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā iesniegts tās

ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

5. Ikviena šā protokola parakstītājvalsts, kas nav Konvencijas

dalībvalsts, līdz ar šā protokola ratifikāciju, pieņemšanu vai

apstiprināšanu kļūst arī par Konvencijas dalībvalsti.

6. Beļģijas Karalistes valdība informē pārējo Konvencijas

dalībvalstu un šā protokola parakstītājvalstu valdības par

ikvienu parakstīšanu, ikvienu ratifikācijas, pieņemšanas vai

apstiprināšanas instrumenta deponēšanu un ikvienu šā protokola

spēkā stāšanos saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktu.

III pants

Pēc šā protokola spēkā stāšanās 1970. gada 6. jūlija

protokols, kas grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu un ar

1981. gada 12. februāra protokola XXXVIII pantu, tiek aizstāts ar

III pielikumu (ar nosaukumu "Fiskālie noteikumi") šeit

pievienotajam Konvencijas konsolidētajam tekstam.

IV pants

Pēc šā protokola spēkā stāšanās 1981. gada 12. februāra

Daudzpusējais nolīgums par aeronavigācijas pakalpojumu maksām

tiek atcelts un aizstāts ar atbilstošajiem noteikumiem šeit

pievienotajā Konvencijas konsolidētajā tekstā, tostarp tās IV

pielikumā (ar nosaukumu "Noteikumi par aeronavigācijas

pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu").

V pants

Beļģijas Karalistes valdība šo protokolu saskaņā ar Apvienoto

Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu reģistrēs pie Apvienoto

Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra un saskaņā ar 1944. gada 7.

decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo

aviāciju 83. pantu - Starptautiskās Civilās aviācijas

organizācijā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji,

kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un

spēkā esošām, ir parakstījuši šo protokolu.

SAGATAVOTS Briselē 1997. gada 27. jūnijā angļu, bulgāru, čehu,

dāņu, franču, grieķu, horvātu, itāliešu, nīderlandiešu, norvēģu,

portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu, turku, ungāru, vācu

un zviedru valodā vienā eksemplārā, kuru deponē Beļģijas

Karalistes valdības arhīvā, kas nosūta tā apliecinātās kopijas

pārējo parakstītājvalstu valdībām. Neatbilstību gadījumā

noteicošais ir teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā,

Austrijas Republikas vārdā,

Beļģijas Karalistes vārdā,

Bulgārijas Republikas vārdā,

Kipras Republikas vārdā,

Horvātijas Republikas vārdā,

Dānijas Karalistes vārdā,

Spānijas Karalistes vārdā,

Francijas Republikas vārdā,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

vārdā,

Grieķijas Republikas vārdā,

Ungārijas Republikas vārdā,

Īrijas vārdā,

Itālijas Republikas vārdā,

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā,

Maltas Republikas vārdā,

Norvēģijas Karalistes vārdā,

Nīderlandes Karalistes vārdā,

Portugāles Republikas vārdā,

Rumānijas vārdā,

Slovākijas Republikas vārdā,

Slovēnijas Republikas vārdā,

Zviedrijas Karalistes vārdā:

Šveices Konfederācijas vārdā,

Čehijas Republikas vārdā,

Turcijas Republikas vārdā,

Monako Firstistes vārdā,

KONSOLIDĒTĀ VERSIJA, KURĀ APKOPOTI

PAŠREIZĒJĀS KONVENCIJAS SPĒKĀ ESOŠIE TEKSTI UN GROZĪJUMI, KO

VEICA 1997. GADA 27. JŪNIJA DIPLOMĀTISKĀ KONFERENCE

KONVENCIJAS KONSOLIDĒTAIS

TEKSTS

1.

pants

1. Lai īstenotu saskaņošanu un integrāciju, kas nepieciešama

vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanai,

Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt savu sadarbību un

attīstīt savas kopīgās darbības aeronavigācijas jomā, pienācīgi

ņemot vērā aizsardzības vajadzības un visiem gaisa telpas

lietotājiem nodrošinot pēc iespējas lielāku brīvību, kas ir

saderīga ar nepieciešamo drošības līmeni ekonomiski efektīvu

gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā, un ņemot vērā

nepieciešamību, kad tas iespējams, samazināt jebkādu negatīvu

ietekmi uz vidi, jo īpaši ekspluatācijas, tehniskajā un

ekonomikas ziņā.

Šo mērķu īstenošana nedrīkst skart tādu principu kā katras

valsts pilnīga un ekskluzīva suverenitāte gaisa telpā virs tās

teritorijas un katras valsts iespējas savā nacionālajā gaisa

telpā īstenot savas prerogatīvas drošības un aizsardzības

jomā.

Šajā nolūkā tās vienojas:

a) pieņemt Eiropas politiku gaisa satiksmes pārvaldības jomā,

tostarp nosakot stratēģijas un programmas, kuru mērķis ir

attīstīt kapacitāti, kas nepieciešama, lai ekonomiskā veidā un

uzturot nepieciešamo drošības līmeni apmierinātu visu civilo un

militāro lietotāju vajadzības;

b) uzņemties pienākumu noteikt konkrētus mērķus attiecībā uz

gaisa satiksmes pārvaldības operāciju efektivitāti lidojumu

informācijas rajonos, kuri uzskaitīti Konvencijas II pielikumā un

kuros valstis saskaņā ar Konvenciju par starptautisko civilo

aviāciju ir piekritušas nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus,

neskarot principus, kas paredz satiksmes brīvību gaisa telpās,

kuras nav pakļautas valstu suverenitātei, un kas izriet no

konvencijām, starptautiskajiem nolīgumiem, noteikumiem vai

principiem vai starptautisko publisko paražu tiesību

principiem;

c) ieviest gaisa satiksmes pārvaldības rezultātu pārbaudes un

mērķu noteikšanas sistēmu;

d) piemērot kopīgu konverģences un īstenošanas plānu attiecībā

uz aeronavigācijas pakalpojumiem un objektiem Eiropā;

e) pieņemt un piemērot kopīgus standartus un

specifikācijas;

f) saskaņot gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamo

regulējumu;

g) attīstīt pieejamo kapacitāti, lai varētu apmierināt gaisa

satiksmes pieprasījumu un nodrošināt tās pēc iespējas efektīvāku

izmantošanu, kopīgi izveidojot, ekspluatējot un attīstot kopēju

sistēmu gaisa satiksmes plūsmu pārvaldībai Eiropā, ieviešot

vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

h) veicināt gaisa satiksmes sistēmu un objektu kopīgu

iegādi;

i) ieviest kopīgu politiku maksājumu noteikšanai un

aprēķināšanai aeronavigācijas maršruta objektu un pakalpojumu

lietotājiem, turpmāk tekstā - " aeronavigācijas pakalpojumu

maksas";

j) ieviest no pakalpojumu sniegšanas nošķirtu mehānismu

daudzpusējai drošības regulējuma režīma izstrādei un saskaņošanai

gaisa satiksmes pārvaldības jomā saistībā ar integrētu aviācijas

drošības sistēmu;

k) piedalīties vispārējās satelītnavigācijas sistēmas

izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;

l) rast jaunas iespējas kopīgām darbībām aeronavigācijas

sistēmu un pakalpojumu izstrādes, ieviešanas, uzraudzības vai

ekspluatācijas jomā;

m) saskaņā ar lidojuma "no izejas līdz izejai" koncepciju

izstrādāt vispārēju politiku un atbilstošu un efektīvu mehānismu

maršrutu un gaisa telpas stratēģiskai projektēšanai un

plānošanai.

2. Tās šim nolūkam izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības

organizāciju (EUROCONTROL), turpmāk tekstā -

"Organizācija", kura rīkojas sadarbībā ar valstu

civilajām un militārajām iestādēm un lietotāju organizācijām. Tās

sastāvā ir trīs institūcijas:

a) Ģenerālā asambleja, kas ir atbildīga par Organizācijas

vispārējās politikas izstrādi un apstiprināšanu, tostarp:

(i) kopīgo politiku attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu

maksām un pārējām Organizācijas darbībām maksājumu jomā;

(ii) Organizācijas rezultātu pārbaudes un novērtēšanas

funkcijas;

(iii) Organizācijas mērķu noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz

standartizāciju, plānošanu, rezultātiem un drošības

regulējumu;

(iv) nozīmīgāko sadarbības pamatprogrammu izvēli pēc

tehniskiem un finansiāliem kritērijiem;

(v) ārējām attiecībām ar valstīm un organizācijām un

pieteikumiem par pievienošanos Konvencijai;

b) Padome, kuras uzdevums ir izpildīt Ģenerālās asamblejas

lēmumus un, ievērojot Ģenerālajai asamblejai piešķirtās

pilnvaras, veikt visus pasākumus, kam attiecībā pret

Līgumslēdzējām pusēm ir saistošs spēks, kā arī pārraudzīt

Aģentūras darbu;

c) Aģentūru, kuras statūti ir iekļauti Konvencijas I pielikumā

un kurai uzticēts pildīt Organizācijas uzdevumus saskaņā ar

turpmāk minētajiem Konvencijas noteikumiem, ka arī uzdevumus, ko

tai uzticējusi Ģenerālā asambleja vai Padome, sagatavot

atbilstošus priekšlikumus un likt lietā tehniskos, finanšu un

cilvēkresursus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

3. Organizācijas galvenā mītne ir Briselē.

2.

pants

1. Organizācijai ir šādi uzdevumi:

a) sagatavot un apstiprināt sīki izstrādātus saskaņošanas un

integrācijas plānus attiecībā uz Līgumslēdzēju pušu gaisa

satiksmes pakalpojumiem un sistēmām, jo īpaši uz zemes un gaisa

kuģos esošajām navigācijas sistēmām, lai ieviestu vienotu Eiropas

gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

b) koordinēt Līgumslēdzēju pušu izstrādātos īstenošanas

plānus, lai nodrošinātu konverģenci saistībā ar vienotu Eiropas

gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

c) Līgumslēdzēju pušu vārdā pārbaudīt un koordinēt

aeronavigācijas jomas jautājumus, kurus izskatījusi Starptautiskā

Civilās aviācijas organizācija (SCAO) vai citas starptautiskās

organizācijas, kas nodarbojas ar civilo aviāciju, un koordinēt un

iesniegt šīm struktūrām grozījumus vai priekšlikumus;

d) noteikt, projektēt, izstrādāt, apstiprināt un organizēt

vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas

ieviešanu;

e) attīstīt un ekspluatēt vienotu Eiropas gaisa satiksmes

plūsmu pārvaldības sistēmu kopīgā starptautiskā centrā saskaņā ar

šā punkta d) apakšpunktu;

f) izstrādāt, pieņemt un pastāvīgi pārskatīt kopīgus

standartus, specifikācijas un praksi attiecībā uz gaisa satiksmes

pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem;

g) izstrādāt un apstiprināt procedūras gaisa satiksmes sistēmu

un objektu kopīgas iegādes stratēģijas ieviešanai;

h) koordinēt Līgumslēdzēju pušu pētniecības un attīstības

programmas, kas attiecas uz jaunām tehnoloģijām aeronavigācijas

jomā, apkopot un izplatīt rezultātus un veicināt un kopīgi veikt

izpēti, izmēģinājumus un lietišķus pētījumus, kā arī tehnisko

attīstību šajā jomā;

i) izveidot tādu neatkarīgu sistēmu rezultātu pārbaudei, kura

aptvertu visus gaisa satiksmes pārvaldības aspektus, tostarp

vispārējo politiku un plānošanu, drošības pārvaldību lidostās un

to apkārtnē, un gaisa telpā, kā arī sniegto pakalpojumu

finansiālos un ekonomiskos aspektus, un noteikt mērķus attiecībā

uz visiem šiem aspektiem;

j) pētīt un veicināt pasākumus, kas var palielināt

efektivitāti un rentabilitāti aeronavigācijas jomā;

k) izstrādāt un apstiprināt kopējus kritērijus, procedūras un

metodes, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un

gaisa satiksmes pakalpojumu efektivitāti un optimālu

kvalitāti;

l) izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes

pakalpojumiem piemērojamā Eiropas regulējuma saskaņošanu;

m) atbalstīt efektivitātes un elastīguma uzlabošanu gaisa

telpas izmantošanā civiliem un militāriem lietotājiem;

n) izstrādāt un apstiprināt koordinētu vai kopēju politiku

gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošanai lidostās un to

apkārtnē;

o) izstrādāt un apstiprināt kopējus atlases kritērijus un

kopēju politiku gaisa satiksmes pakalpojumu personāla apmācībai

un licencēšanai un viņu prasmju novērtēšanai;

p) projektēt, ieviest un ekspluatēt nākamo Eiropas kopīgo

sistēmu komponentus, ko tai uzticējušas Līgumslēdzējas puses;

q) to Līgumslēdzēju pušu vārdā, kuras ir līdzdalīgas

aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgajā sistēmā, noteikt

aeronavigācijas pakalpojumu maksas, izrakstīt par tām rēķinus un

tās iekasēt saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem

nosacījumiem;

r) izveidot un ieviest mehānismu, kas ļauj daudzpusējā līmenī

izstrādāt un saskaņot regulējumu attiecībā uz drošību gaisa

satiksmes pārvaldības jomā;

s) pildīt visus citus uzdevumus, kas saistīti ar Konvencijas

principiem un mērķiem.

2. Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu lūguma un

pamatojoties uz vienu vai vairākiem īpašiem nolīgumiem, kas

noslēgti starp Organizāciju un attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm,

Organizācija var:

a) palīdzēt minētajām Līgumslēdzējām pusēm gaisa satiksmes

sistēmu un pakalpojumu plānošanā, specifikāciju izstrādē un

izveidē;

b) piegādāt un ekspluatēt pilnībā vai daļēji gaisa satiksmes

objektus un pakalpojumus minēto Līgumslēdzēju pušu vārdā;

c) palīdzēt minētajām Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz to

maksājumu noteikšanu, kā arī rēķinu izrakstīšanā par šādiem

maksājumiem un to iekasēšanā, kurus tās piemēro aeronavigācijas

pakalpojumu lietotājiem un uz kuriem neattiecas Konvencijas IV

pielikums.

3. Organizācija var:

a) slēgt īpašus nolīgumus ar valstīm, kas nav Līgumslēdzējas

puses, bet kas ir ieinteresētas piedalīties 2. panta 1. punktā

paredzēto uzdevumu izpildē;

b) pēc tādu valstu lūguma, kuras nav Līgumslēdzējas puses, vai

pēc citu starptautisko organizāciju lūguma izpildīt to vārdā

jebkādus citus uzdevumus, uz kuriem attiecas šis pants,

pamatojoties uz īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti starp

Organizāciju un ieinteresētajām valstīm.

4. Organizācija, cik vien iespējams, rūpējas par to, lai tās

pakalpojumu sniegšanas funkcijas, jo īpaši tās, kas paredzētas 2.

panta 1. punkta e), g), p) un q) apakšpunktā, 2. panta 2. punktā

un 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, tiktu īstenotas neatkarīgi

no tās regulēšanas funkcijām.

5. Lai atvieglotu savu uzdevumu izpildi, Organizācija var ar

Ģenerālās asamblejas lēmumu izveidot saimnieciskās darbības

veicējus, kurus reglamentē īpaši statūti, uz ko attiecas vai nu

starptautiskās publiskās tiesības, vai kādas Līgumslēdzējas puses

valsts tiesību akti, vai iegūt vairākuma kapitāla daļas šādos

uzņēmumos.

3.

pants

1. Šo Konvenciju piemēro maršruta aeronavigācijas

pakalpojumiem un ar tiem saistītiem pieejas un lidlauka

pakalpojumiem, kuri attiecas uz gaisa satiksmi lidojumu

informācijas rajonos, kas uzskaitīti II pielikumā.

2. a) Ja Līgumslēdzēja puse vēlas grozīt II pielikumā iekļauto

lidojumu informācijas rajonu sarakstu, ir nepieciešams Ģenerālās

asamblejas lēmums, kas pieņemts ar balsu vairākumu, ja šāda

grozījuma dēļ tiktu izmainītas tās gaisa telpas robežas, uz kuru

attiecas Konvencija.

b) Taču attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei ir jāziņo

Organizācijai arī par ikvienu grozījumu, kam nav tādu seku.

3. Šajā Konvencijā vārdu savienojumu "gaisa satiksme" lieto,

lai apzīmētu civilās aviācijas gaisa kuģus un militāros, muitas

un policijas gaisa kuģus, kuri atbilst Starptautiskās Civilās

aviācijas organizācijas procedūrām.

Pamatojoties uz īpašu nolīgumu, kā minēts 2. panta 2. punkta

b) apakšpunktā, Līgumslēdzēja puse var prasīt, lai vārdu

savienojums "gaisa satiksme" attiecas arī uz pārējo satiksmi tās

teritorijā.

4.

pants

Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Līgumslēdzēju

pušu teritorijā Organizācijai ir tāda tiesībspēja, kāda saskaņā

ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemīt visām juridiskām

personām; Organizācijai inter alia ir tiesības iegādāties

vai nodot kustamu vai nekustamu īpašumu, kā arī vērsties tiesā.

Ja šajā konvencijā vai tai pievienotajos statūtos nav noteikts

citādi, Organizāciju pārstāv Aģentūra, kas rīkojas tās vārdā.

Aģentūra pārvalda Organizācijas īpašumu.

5.

pants

1. Ģenerālo asambleju veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji

ministru līmenī. Ikviena Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus

delegātus, lai, piemēram, nodrošinātu gan civilās aviācijas, gan

valsts aizsardzības interešu pārstāvību, taču tai ir tiesības

tikai uz vienu balsi.

2. Padomi veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji civilās aviācijas

ģenerāldirektoru līmenī. Ikviena Līgumslēdzēja puse var norīkot

vairākus delegātus, lai, piemēram, nodrošinātu gan civilās

aviācijas, gan valsts aizsardzības interešu pārstāvību, taču tai

ir tiesības tikai uz vienu balsi.

3. Jautājumos, kas attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu

maksu kopīgo sistēmu, Ģenerālo asambleju un Padomi veido to

Līgumslēdzēju pušu pārstāvji, kuras ir līdzdalīgas

aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgajā sistēmā saskaņā ar IV

pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Starptautisko organizāciju pārstāvjus, kuri var sniegt

ieguldījumu Organizācijas darbā, Ģenerālā asambleja vai Padome

pēc vajadzības aicina kā novērotājus piedalīties Organizācijas

institūcijās.

6.

pants

1. Ģenerālā asambleja pieņem lēmumus attiecībā uz

Līgumslēdzējām pusēm, Padomi un Aģentūru, jo īpaši 1. panta 2.

punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Turklāt Ģenerālā asambleja

a) pēc Padomes ieteikuma ieceļ Aģentūras ģenerāldirektoru;

b) dod atļauju prasības celšanai Organizācijas vārdā Hāgas

Pastāvīgajā šķīrējtiesā 34. pantā minētajos gadījumos;

c) nosaka principus, kuri regulē 2. panta 1. punkta e)

apakšpunktā paredzētās vienotās Eiropas gaisa satiksmes plūsmu

pārvaldības sistēmas ekspluatāciju;

d) apstiprina I pielikuma grozījumus saskaņā ar 8. panta 1.

punktā paredzētajiem balsošanas nosacījumiem;

e) apstiprina II un IV pielikuma grozījumus saskaņā ar 8.

panta 3. punktā paredzētajiem balsošanas nosacījumiem;

f) veic Organizācijas uzdevumu periodisku pārskatīšanu.

2. Lai formulētu kopīgu politiku attiecībā uz aeronavigācijas

pakalpojumu maksām, Ģenerālā asambleja inter alia:

a) nosaka principus, kuri regulē to izmaksu noteikšanu, ko

Līgumslēdzējas puses un Organizācija piemēro lietotājiem par to

rīcībā nodotajiem maršruta aeronavigācijas objektiem un

pakalpojumiem;

b) nosaka aeronavigācijas pakalpojumu maksu aprēķināšanas

formulu;

c) nosaka principus, kuri piemērojami atbrīvošanai no

aeronavigācijas pakalpojumu maksām, un var arī nolemt, ka par

noteiktām lidojumu kategorijām, kas šādi atbrīvotas no

aeronavigācijas pakalpojumu maksām un uz ko attiecas IV

pielikums, izmaksas, kuras rodas saistībā ar maršruta

aeronavigācijas objektiem un pakalpojumiem, tiešā veidā var

piedzīt Līgumslēdzējas puses;

d) apstiprina Padomes ziņojumus par aeronavigācijas

pakalpojumu maksām.

3. Ģenerālā asambleja var:

a) nosūtīt izskatīšanai Padomē ikvienu jautājumu, kas ir tās

kompetencē;

b) deleģēt, ja vajadzīgs, Padomei pilnvaras pieņemt lēmumus

par jautājumiem, kas ir tās vispārējā kompetencē un kas minēti 1.

panta 2. punkta a) apakšpunktā;

c) izveidot jebkādu palīgstruktūru, ko tā uzskata par

vajadzīgu.

7.

pants

1. Padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo

Konvenciju, var attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm pieņemt lēmumus

par uzdevumiem, kuri minēti 2. panta 1. punktā.

2. Padome saskaņā ar pārraudzības pilnvarām, kas tai ar šo

Konvenciju piešķirtas attiecībā uz Aģentūru:

a) apstiprina, apspriedusies ar gaisa telpas lietotāju

pārstāvības organizācijām, kuras tā atzinusi, Aģentūras piecu

gadu un ikgadējo darba programmas, ko Aģentūra tai iesniedz

attiecībā uz 2. pantā minēto uzdevumu izpildi, kā arī piecu gadu

finanšu plānu un budžetu, tostarp finansiālās saistības,

Aģentūras darbības pārskatu un pārskatus, kas sniegti saskaņā ar

Aģentūras statūtu 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 10. panta 3.

punktu un 11. panta 1. punktu;

b) apstiprina principus, kas nosaka Aģentūras vispārējo

struktūru;

c) pārrauga Aģentūras darbības aeronavigācijas maksājumu

jomā;

d) nosaka, apspriedusies ar gaisa telpas un lidostu lietotāju

pārstāvības organizācijām, kuras tā atzinusi, vispārējos

nosacījumus 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vienotās

Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmas

ekspluatācijai, pienācīgi ņemot vērā valstu prerogatīvas savas

gaisa telpas pārvaldībā. Šajos vispārējos nosacījumos cita starpā

jāparedz piemērojamie noteikumi, kā arī procedūras šo noteikumu

neievērošanas konstatēšanai;

e) formulē norādījumus Aģentūrai, pamatojoties uz tās

sniegtajiem regulārajiem pārskatiem vai ikreiz, kad uzskata, ka

tas nepieciešams, lai Aģentūra izpildītu tai uzticētos uzdevumus,

un apstiprina kārtību sadarbībai starp Aģentūru un attiecīgajām

valstu struktūrām, lai Aģentūra varētu sagatavot atbilstošus

priekšlikumus;

f) pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ auditoru

konsultantu sabiedrību, kas Audita grupai palīdz pārbaudīt visu

ieņēmumu un izdevumu pārskatus;

g) var prasīt, lai attiecībā uz Aģentūras dienestiem veic

administratīvas un tehniskas inspekcijas;

h) apstiprina ģenerāldirektora īstenoto budžeta

pārvaldību;

i) apstiprina ģenerāldirektora ieceltos Aģentūras

direktorus;

j) apstiprina ģenerāldirektora statūtus, personāla

administratīvo reglamentu, finanšu nolikumu un nolikumu par

iepirkumiem;

k) var ļaut Aģentūrai sākt sarunas par 2. pantā minētajiem

īpašajiem nolīgumiem, pieņem nolīgumus, kas apspriesti pirms to

nodošanas apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā, vai tos noslēdz,

ja tai deleģētas attiecīgas pilnvaras saskaņā ar 13. panta 3.

punkta noteikumiem;

l) apstiprina noteikumus par datu aizsardzību;

m) pildot 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētos uzdevumus,

pieņem noteikumus un procedūras, kas piemērojamas standartiem,

specifikācijām un praksei attiecībā uz gaisa satiksmes

pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem.

3. Padome izveido Rezultātu pārbaudes komisiju un Drošības

regulējuma komisiju. Šīs komisijas iesniedz Padomei priekšlikumus

un izmanto palīdzību un atbalstu, ko sniedz Aģentūras dienesti,

kuriem ir pietiekama neatkarība savu funkciju veikšanai.

4. Padome izveido Civilo un militāro jautājumu pastāvīgo

kontaktkomiteju.

5. Padome izveido Audita grupu, kurai tā var deleģēt noteiktus

pienākumus un saskaņā ar precīziem nosacījumiem - pilnvaras.

6. Padomei var palīdzēt citas komitejas citās Organizācijas

darbības jomās.

7. Padome var deleģēt noteiktus pienākumus un saskaņā ar

precīziem nosacījumiem - pilnvaras Civilo un militāro jautājumu

pastāvīgajai kontaktkomitejai un jebkurai citai komitejai, kas

izveidota pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Šādi pienākumu vai

pilnvaru deleģējumi neliedz Padomei jebkurā brīdī izvirzīt

noteiktu jautājumu saskaņā ar savām vispārējās pārraudzības

funkcijām.

8.

pants

1. Lēmumus, kurus attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm pieņem

Ģenerālā asambleja, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta a)

apakšpunktu un 6. panta 1. punkta pirmo daļu, vai Padome, tostarp

pamatojoties uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1.

punktu, pieņem ar balsu vairākumu, ja šis vairākums atbilst

vismaz trim ceturtdaļām svērto balsu saskaņā ar 11. pantā

paredzētajiem svērumiem un vismaz trim ceturtdaļām no

Līgumslēdzējām pusēm, kas balsojušas.

Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, kas pieņemti

gadījumos, kuri minēti 2. panta 1. punkta i), p), r) un s)

apakšpunktā, 2. panta 5. punktā, 6. panta 1. punkta a), c) un d)

apakšpunktā, 6. panta 2. punktā, 6. panta 3. punkta b)

apakšpunktā, 7. panta 2. punkta d), j) un k) apakšpunktā, 7.

panta 3., 6. un 7. punktā, 12. pantā un 13. panta 2. un 3.

punktā.

Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā

ar IV pielikuma 3. pantu. Gadījumos, kad tiek noteiktas

aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas vienotās likmes,

tarifi un piemērošanas nosacījumi, kas minēti IV pielikuma 3.

panta c) apakšpunktā, lēmums neattiecas uz Līgumslēdzēju pusi,

kura, nobalsojusi pret, tā nolemj. Šādā gadījumā šai

Līgumslēdzējai pusei tomēr ir pienākums iesniegt paskaidrojuma

rakstu par attiecīgajiem iemesliem un tā nevar apstrīdēt kopīgo

politiku, kas definēta 6. panta 2. punktā.

2. Lēmumus, kurus attiecībā pret Aģentūru pieņem Ģenerālā

asambleja, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta a) un c)

apakšpunktu un 6. panta 1. punkta pirmo daļu, vai Padome, tostarp

pamatojoties uz 1. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, pieņem

ar balsu vairākumu, ja šis vairākums atbilst vairāk nekā pusei no

svērtajām balsīm saskaņā ar 11. pantā paredzētajiem svērumiem un

vairāk nekā pusei no Līgumslēdzējām pusēm, kas balsojušas.

Sevišķi svarīgos gadījumos un ar nosacījumu, ka to prasa vismaz

viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu, kurām ir balsstiesības,

vairākumam jāatbilst vismaz trim ceturtdaļām, nevis vairāk nekā

pusei svērto balsu.

Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, ko pieņem gadījumos,

kuri minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 6. panta 3. punkta

a) apakšpunktā, 7. panta 2. punkta a)-c) un e)-i), l) un m)

apakšpunktā, 9. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā.

3. Tomēr lēmumus pieņem vienprātīgi attiecībā uz 39. pantā

minētajiem pieteikumiem par pievienošanos Organizācijai,

iespējamiem grozījumiem, kurus veic II pielikumā, izņemot 3.

panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu, un IV pielikumā,

un izstāšanās vai pievienošanās nosacījumiem, kas minēti 36.

panta 4. un 5. punktā un 38. panta 3. un 4. punktā.

4. Ģenerālās asamblejas un Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir

saistošs spēks attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm un Aģentūru,

ievērojot 9. panta noteikumus.

9.

pants

1. Ja kāda Līgumslēdzēja puse paziņo Ģenerālajai asamblejai

vai Padomei, ka ar valsts aizsardzību vai drošību saistīti valsts

nozīmes primāri apsvērumi tai liedz pildīt lēmumu, kas ar balsu

vairākumu pieņemts saskaņā ar 8. panta 1. punktā paredzētajiem

nosacījumiem, tā var atkāpties no minētā lēmuma izpildes, ja tā

Ģenerālajai asamblejai un Padomei iesniedz paskaidrojuma rakstu

par šiem apsvērumiem un deklarāciju, norādot, vai:

a) runa ir par jautājumu, kura dēļ tai nav iebildumu pret to,

ka attiecīgais lēmums stājas spēkā attiecībā uz pārējām

Līgumslēdzējām pusēm, saprotot, ka no savas puses minētā

Līgumslēdzēja puse šo lēmumu nepiemēros vai piemēros tikai

daļēji;

b) runa ir par jautājumu, kas ir tik svarīgs valsts

aizsardzības un drošības interesēm, ka lēmumu vispār nedrīkst

izpildīt, kamēr nav pieņemts otrs lēmums saskaņā ar šā panta 2.

punkta b) apakšpunktā noteikto kārtību.

2. a) Ja ir piemērojama 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā

kārtība, ģenerāldirektors vismaz reizi gadā Ģenerālajai

asamblejai vai Padomei sniedz pārskatu par to, kas tiek darīts,

lai neviena Līgumslēdzēja puse nepiemērotu atkāpes.

b) Ja ir piemērojama 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā

kārtība, lēmuma izpilde tiek apturēta un termiņā, kas jānosaka,

to nodod Ģenerālajai asamblejai otra lēmuma pieņemšanai, pat ja

pirmo lēmumu pieņēmusi Padome. Ja pēc šīs atkārtotās izskatīšanas

ar otro lēmumu tiek apstiprināts pirmais lēmums, Līgumslēdzēja

puse var no tā atkāpties saskaņā ar šā panta 1. punkta a)

apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Ģenerālā asambleja pirmo

lēmumu atkārtoti izskata laikposmā, kas nedrīkst pārsniegt vienu

gadu.

3. Kara vai konflikta gadījumā šīs Konvencijas noteikumi nevar

ierobežot nevienas skartās Līgumslēdzējas puses rīcības brīvību.

Tas pats princips attiecas uz krīzes situācijām vai valsts mēroga

ārkārtas gadījumiem. Ikviena Līgumslēdzēja puse nacionālas

nozīmes primāru apsvērumu dēļ, jo īpaši aizsardzības jomā, var uz

laiku pilnībā vai daļēji pārņemt atbildību par gaisa satiksmes

pakalpojumiem gaisa telpā, kas ir tās kompetencē. Eiropas gaisa

satiksmes pārvaldības sistēmas struktūrai ir jānodrošina tas, lai

šos pakalpojumus varētu efektīvi atjaunot saskaņā ar

Līgumslēdzēju pušu vajadzībām.

10.

pants

1. Ikvienas Līgumslēdzējas puses ikgadējo iemaksu budžetā

attiecībā uz katru finanšu gadu nosaka saskaņā ar šādu

formulu:

a) pirmos 30 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli

attiecīgās Līgumslēdzējas puses nacionālā kopprodukta vērtībai,

kā noteikts šā panta 2. punktā;

b) atlikušos 70 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli

attiecīgās Līgumslēdzējas puses maršruta navigācijas pamatizmaksu

vērtībai, kā noteikts šā panta 3. punktā.

2. Aprēķiniem izmanto nacionālā kopprodukta vērtību, kas

iegūta no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas

apkopotajiem statistikas datiem vai, ja tas nav iespējams, - no

datiem, ko apkopojusi jebkura cita organizācija, kura var sniegt

līdzvērtīgas garantijas un kura izraudzīta saskaņā ar Padomes

lēmumu, - aprēķinot vidējo vērtību par pēdējiem trim gadiem, par

kuriem šāda statistika pieejama. Nacionālā kopprodukta vērtību

aprēķina, pamatojoties uz faktoru izmaksām un faktiskajām cenām,

kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās.

3. Maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtība, ko izmanto

aprēķinos, ir pamatizmaksu vērtība, kas attiecas uz priekšpēdējo

gadu pirms attiecīgā finanšu gada.

11.

pants

1. Svērumus, kas paredzēti 8. pantā, nosaka saskaņā ar šādu

tabulu:

Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas procentuālais

lielums attiecībā pret visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējām

iemaksām

Balsu skaits

Mazāk nekā 1 %

1

No 1 līdz 2 %

2

No 2 līdz 3 %

3

No 3 līdz 4,5 %

4

No 4,5 līdz 6 %

5

No 6 līdz 7,5 %

6

No 7,5 līdz 9 %

7

No 9 līdz 11 %

8

No 11 līdz 13 %

9

No 13 līdz 15 %

10

No 15 līdz 18 %

11

No 18 līdz 21 %

12

No 21 līdz 24 %

13

No 24 līdz 27 %

14

No 27 līdz 30 %

15

30 %

16

2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā

protokols, kas atvērts parakstīšanai 1997. gadā Briselē,

atsaucoties uz šo tabulu un saskaņā ar 10. pantā minēto noteikumu

par to, kā ir aprēķināmas Līgumslēdzēju pušu ikgadējās iemaksas

Organizācijas budžetā.

3. Ja šai konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts,

Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu no jauna aprēķina saskaņā ar to

pašu procedūru.

4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar šajā

pantā paredzētajiem noteikumiem.

12.

pants

Ģenerālā asambleja un Padome pieņem savu reglamentu, kurā cita

starpā nosaka noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja

vietnieka ievēlēšanu, kā arī noteikumus par balsošanas procedūras

piemērošanu un kvorumu.

13.

pants

1. Organizācija ar ieinteresētajām valstīm un pārējām

starptautiskajām organizācijām uztur attiecības, kas

nepieciešamas tās mērķu īstenošanai.

2. Tikai Ģenerālā asambleja, neskarot 7. panta 2. punkta k)

apakšpunkta, šā panta 3. punkta un 15. panta noteikumus, ir

pilnvarota Organizācijas vārdā slēgt īpašus nolīgumus, kas

nepieciešami 2. pantā paredzēto uzdevumu izpildei.

3. Ģenerālā asambleja var pēc Padomes priekšlikuma tai deleģēt

pilnvaras pieņemt lēmumu noslēgt īpašus nolīgumus, kas

nepieciešami 2. pantā paredzēto uzdevumu izpildei.

14.

pants

Īpašajos nolīgumos, kas paredzēti 2. pantā, jānosaka nolīguma

valstu attiecīgie uzdevumi, tiesības un pienākumi, kā arī

finansēšanas nosacījumi un jāparedz veicamie pasākumi. Sarunas

par šādiem nolīgumiem var veikt Aģentūra saskaņā ar 7. panta 2.

punkta k) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

15.

pants

Saskaņā ar Padomes sniegtajiem norādījumiem Aģentūra var ar

Līgumslēdzēju pušu, tādu valstu, kas nav Līgumslēdzējas puses,

vai starptautisko organizāciju ieinteresētajiem tehniskajiem

dienestiem, publiskiem vai privātiem, veidot attiecības, kas

nepieciešamas gaisa satiksmes koordinēšanai un savu dienestu

darbībai. Šajā nolūkā tā var Organizācijas vārdā un ar

nosacījumu, ka tā par to informē Padomi, noslēgt tikai

administratīvus, tehniskus vai komerciālus nolīgumus, ciktāl tie

vajadzīgi tās darbībai.

16.

pants

1. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā sabiedrības intereses,

ievērojot valsts tiesību aktus un ņemot vērā to, kā šie tiesību

aktu noteikumi ietekmē ekspropriāciju sabiedrības interesēs

attiecībā uz tāda nekustamā īpašuma iegādi, kas nepieciešams, lai

ar attiecīgās valdības piekrišanu uzstādītu Organizācijas

objektus. Ekspropriāciju sabiedrības interesēs var uzsākt

attiecīgās valsts kompetentās iestādes, lai saskaņā ar šajā

valstī piemērojamiem tiesību aktiem iegādātos šādu īpašumu,

panākot izlīgumu.

2. To Līgumslēdzēju pušu teritorijā, kurās iepriekšējā punktā

aprakstītā procedūra netiek veikta, Organizācija var gūt labumu

no piespiedu pirkšanas procedūrām, ko var izmantot civilās

aviācijas un telekomunikāciju vajadzībām.

3. Attiecībā uz objektiem un pakalpojumiem, kas Organizācijas

vārdā ir izveidoti to teritorijā, Līgumslēdzējas puses atzīst

Organizācijas tiesības gūt labumu no valsts tiesību aktu

piemērošanas, ciktāl tas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieku

tiesību ierobežošanu, kas var būt sabiedrības interesēs, lai gūtu

labumu no valsts pakalpojumiem, un jo īpaši uz servitūtu

noslēgšanu par labu sabiedrībai.

4. Organizācija uzņemas segt ar šā panta noteikumu piemērošanu

saistītās izmaksas, tostarp kompensācijas, kas jāizmaksā saskaņā

ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā atrodas

attiecīgais īpašums.

17.

pants

Ja tiek veikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie

uzdevumi, Aģentūra piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā

Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā tām ir

uzticēta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar

starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās.

18.

pants

Ja tiek veikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie

uzdevumi, Aģentūra, nepārsniedzot savas pilnvaras gaisa satiksmes

jomā, sniedz gaisa kuģu kapteiņiem visus nepieciešamos

norādījumus. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda,

izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas paredzēti iepriekšējā

pantā minētajos noteikumos.

19.

pants

1. Pildot 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētos

uzdevumus, Organizācija saskaņā ar 7. panta 2. punkta d)

apakšpunktā minētajiem vispārējiem nosacījumiem, nosaka

nepieciešamos regulējuma pasākumus un tos dara zināmus gaisa kuģu

operatoriem un atbilstošajiem gaisa satiksmes dienestiem.

Līgumslēdzējas puses rūpējas par to, lai gaisa kuģu operatori, to

kapteiņi un atbilstošie gaisa satiksmes dienesti šos pasākumus

ievērotu, izņemot primāru drošības apsvērumu gadījumā.

2. Par to, lai Līgumslēdzējas puses gaisa satiksmes dienesti

ievērotu šā panta 1. punktā minētos vispārējos nosacījumus vai

regulējuma pasākumus, ir atbildīga tikai un vienīgi minētā

Līgumslēdzēja puse.

3. Gadījumā, ja kāds gaisa kuģa operators vai tā kapteinis

neievēro šā panta 1. punktā minētos vispārējos nosacījumus vai

regulējuma pasākumus, tad pēc Organizācijas pieprasījuma

vajāšanas procedūru pret pārkāpēju var ierosināt:

a) tā Līgumslēdzēja puse, kurā pārkāpums konstatēts, savā

teritorijā;

b) Organizācija saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta 35.

pantā, ja tam piekrīt Līgumslēdzēja puse, kuras teritorijā

jāierosina procedūra.

4. Līgumslēdzējam pusēm ir pienākums iekļaut savos tiesību

aktos noteikumus, kas nodrošina 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā

paredzēto vispārējo nosacījumu ievērošanu.

20.

pants

Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie

uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2.

panta 2. punkta b) apakšpunktā, tad aeronavigācijas noteikumu

pārkāpumus, kas izdarīti gaisa telpā, kurā Aģentūra pilda savus

uzdevumus, savos ziņojumos norāda amatpersonas, kuras Aģentūra

pilnvarojusi īpaši šim mērķim, neskarot tiesības, kādas saskaņā

ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ziņošanu par šādiem

pārkāpumiem ir Līgumslēdzēju pušu amatpersonām. Iepriekš

minētajiem ziņojumiem valstu tiesās ir tāds pats spēks kā

ziņojumiem, kurus sagatavojušas valsts amatpersonas, kuras ir

pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem.

21.

pants

1. Publikāciju un citu tādu informatīvo materiālu apriti,

kurus Organizācija nosūta vai saņem saistībā ar savu oficiālo

darbību, nekādā veidā nedrīkst ierobežot.

2. Ikvienas Līgumslēdzējas puses teritorijā Organizācijas

oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats

statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir starptautiskām

organizācijām.

22.

pants

1. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācija ir atbrīvota no

visām nodevām un nodokļiem, kas saistīti ar tās izveidi, darbības

izbeigšanu un likvidāciju.

2. Tā ir atbrīvota no nodevām un nodokļiem, kas būtu

piemērojami saistībā ar tās uzdevumu izpildei nepieciešamā

nekustamā īpašuma iegādi.

3. Tā ir atbrīvota no visiem tiešajiem nodokļiem, kas varētu

būt piemērojami pašai Organizācijai, kā arī tās mantai, aktīviem

un ienākumiem.

4. Tā ir atbrīvota no netiešu fiskālo maksājumu iekasēšanas,

kas varētu rasties aizņēmumu emisiju dēļ un par ko tā būtu

personīgi atbildīga.

5. Tā ir atbrīvota no jebkādiem ārkārtas vai diskriminējošiem

nodokļiem.

6. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi neattiecas uz nodokļiem

un nodevām, ko iekasē kā atlīdzību par vispārējas nozīmes

pakalpojumiem.

23.

pants

1. Organizācija ir atbrīvota no visām muitas nodevām,

nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kas nav saistīti ar

sniegtajiem pakalpojumiem, un uz to neattiecas nekādi importa vai

eksporta aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz materiāliem,

aprīkojumu, krājumiem un citām precēm, ko Organizācijas importē

iekšējai izmantošanai un kas ir paredzētas lietošanai

Organizācijas ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības

nodrošināšanai.

2. Tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā šādi importētās

preces ir ievestas, tās nedrīkst ne pārdot, aizdot vai pārsūtīt

ne pret samaksu, ne bez tās, izņemot attiecīgās Līgumslēdzējas

puses valdības noteiktajos gadījumos.

3. Lai pārliecinātos, ka materiāli, aprīkojums, krājumi un

citas preces, kas ir minētas 1. punktā un ievestas pēc

Organizācijas pasūtījuma, piegādātas attiecīgajai Organizācijai

un tiek efektīvi izmantotas tās ēkās un ierīcēs vai ir

nepieciešamas to darbības nodrošināšanai, var veikt jebkādus

kontroles pasākumus, kas ir uzskatāmi par lietderīgiem.

4. Turklāt Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas

nodevām, un tai nepiemēro nekādus importa vai eksporta

aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz publikācijām, uz kurām

attiecas pielikumā pievienoto statūtu 13. panta noteikumi.

24.

pants

1. Organizācija var glabāt jebkādu valūtu un atvērt kontus

jebkurā valūtā, ja tas ir nepieciešams, lai noslēgtu darījumus,

kas saistīti ar tās mērķa īstenošanu.

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu -

ja tādi ir noslēgti - nosacījumiem Līgumslēdzējas puses apņemas

piešķirt Organizācijai visas pilnvaras attiecībā uz tādu naudas

līdzekļu pārskaitīšanu, kuri ir saistīti ar Organizācijas izveidi

un darbību, tostarp uz aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, ja

šo aizdevumu izsniegšanu ir atļāvusi attiecīgās Līgumslēdzējas

puses valdība.

25.

pants

1. Aģentūra var izmantot tādu kvalificētu personu

pakalpojumus, kas ir Līgumslēdzēju pušu pilsoņi.

2. Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes

locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, piešķir atbrīvojumu

no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas

formalitātēm, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju

dalībniekiem.

3. a) Starptautiskas krīzes laikā Līgumslēdzējas puses

Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem,

kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, nodrošina tādas pašās

repatriācijas iespējas, kādas ir citu starptautisku organizāciju

darbiniekiem;

b) a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nemaina darbinieku

pienākumus pret Organizāciju.

4. Izņēmumus attiecībā uz šā panta 1. un 2. punkta piemērošanu

var izdarīt vienīgi ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību

vai sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ.

5. Organizācijas darbinieki:

a) tiek atbrīvoti no muitas nodevām un maksājumiem, kas nav

saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja tiek ievesti

priekšmeti, kuri ir paredzēti viņu personiskai lietošanai,

kustams īpašums vai citi mājsaimniecības priekšmeti, kas nav

jauni un ko viņi ved no ārvalstīm, uzsākot dzīvi attiecīgajā

teritorijā, kā arī tad, ja minētās personas, beidzot savu amata

pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, šos pašus priekšmetus un

kustamo īpašumu izved;

b) stājoties amatā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var,

nemaksājot nodevu, uz laiku ievest tajā savu personīgo vieglo

automobili un pēc tam, ne vēlāk kā beidzot savu amata pienākumu

izpildi attiecīgajā valstī, nemaksājot nodevu, izvest šo

transporta līdzekli; jebkurā gadījumā ir jāievēro visi

nosacījumi, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība katrā

atsevišķā gadījumā ir uzskatījusi par nepieciešamiem;

c) ir informēti, ka visi viņu oficiālie dokumenti ir

neaizskarami.

6. Līgumslēdzējām pusēm nav jāpiešķir 5. punkta a) un b)

apakšpunktā minētie atvieglojumi savas valsts pilsoņiem.

7. Papildus Organizācijas darbiniekiem piešķirtajām

privilēģijām, atbrīvojumiem un atvieglojumiem Aģentūras

ģenerāldirektoram piešķir neaizskaramību pret jurisdikciju

saistībā ar darbībām, tostarp pret visu teikto un rakstīto, ko

viņš paveicis, pildot savus pienākumus; šo neaizskaramību

nepiemēro gadījumos, kad šī persona ir izraisījusi ceļu satiksmes

negadījumu, kā arī gadījumos, kad ar tai piederošu vai tās vadītu

mehānisko transportlīdzekli ir nodarīti zaudējumi.

8. Attiecīgās valdības veic visus nepieciešamos pasākumus, lai

nodrošinātu to, ka netiek ierobežoti neto algas

pārskaitījumi.

26.

pants

Laikā, kad Līgumslēdzēju pušu pārstāvji pilda savus amata

pienākumus vai ir ceļā uz sanāksmes vietu un atgriežas no tās,

visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

27.

pants

Tā kā tai ir pašai sava sociālās drošības sistēma,

Organizācija, ģenerāldirektors un Organizācijas personāls ir

atbrīvoti no jebkādām obligātām iemaksām valstu sociālās drošības

struktūrās, neskarot vienošanās, kas starp Organizāciju un kādu

Līgumslēdzēju pusi pastāv tad, kad stājas spēkā protokols, kas

1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē.

28.

pants

1. Organizācijas līgumatbildību reglamentē attiecīgajam

līgumam piemērojamie tiesību akti.

2. Attiecībā uz nelīgumisko atbildību Organizācija atlīdzina

zaudējumus, kas radušies tās institūciju vai tajās nodarbināto

personu nolaidības dēļ, ja var pierādīt, ka atbildība par šiem

zaudējumiem ir jāuzņemas minētajām iestādēm vai personām.

Iepriekšējā nosacījuma piemērošana nenozīmē to, ka nav tiesības

saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem saņemt

cita veida kompensāciju.

29.

pants

1. a) Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli ir

neaizskarami. Uz Organizācijas īpašumu un aktīviem neattiecas

normatīvajos aktos noteiktie rekvizīcijas, ekspropriācijas vai

konfiskācijas pasākumi;

b) Organizācijas arhīva materiāli un visi tai piederošie

oficiālie dokumenti ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās

vietas.

2. Organizācijas mantu un aktīvus nevar konfiscēt un tiem

nevar piemērot soda pasākumus, ja vien tas netiek darīts saskaņā

ar tiesas spriedumu. Šādu tiesas spriedumu var pieņemt tikai tad,

ja Organizācija ir tikusi laikus informēta par attiecīgo procesu

un ja tai ir bijusi iespēja izmantot atbilstošus līdzekļus savai

aizstāvībai. Tomēr Organizācijas iekārtas nevar konfiscēt un tām

nevar piemērot soda pasākumus.

3. Tomēr, lai varētu veikt tiesas izmeklēšanu un nodrošinātu

tiesas lēmumu izpildi attiecīgajā teritorijā, kompetentās

iestādes valstī, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, kā arī

citās valstīs, kurās atrodas Organizācijas iekārtas un arhīva

materiāli, var piekļūt šīm iekārtām un arhīva materiāliem,

iepriekš informējot par to Aģentūras ģenerāldirektoru.

30.

pants

1. Organizācija pastāvīgi sadarbojas ar Līgumslēdzēju pušu

kompetentajām iestādēm, lai veicinātu labu tiesvedību,

nodrošinātu policijas noteikumu ievērošanu un novērstu

ļaunprātīgu rīcību, ko varētu izraisīt šajā konvencijā noteiktās

privilēģijas, neaizskaramība, atbrīvojumi vai iespējas.

2. Organizācija atbilstoši iespējām veicina sabiedrisko darbu

veikšanu jebkurā nekustamajā īpašumā, ko tā savām vajadzībām

izmanto Līgumslēdzēju pušu teritorijā vai šāda īpašuma

apkaimē.

31.

pants

Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētie

uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2.

panta 2. punkta b) apakšpunktā, starptautiskie nolīgumi un valstu

noteikumi par piekļuvi attiecīgo Līgumslēdzēju pušu teritorijai,

tās pārlidošanu un drošību Aģentūrai ir obligāti jāievēro, un tai

ir jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to

piemērošanu

32.

pants

Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētie

uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2.

panta 2. punkta b) apakšpunktā, Aģentūrai ir pienākums sniegt tām

Līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieprasa, visu informāciju

attiecībā uz gaisa kuģiem, kas tai kļuvusi zināma, veicot

funkcijas, kuras saistītas ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses

gaisa telpu, lai minētās Līgumslēdzējas puses varētu kontrolēt

starptautisko nolīgumu un valstu noteikumu piemērošanu.

33.

pants

Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Aģentūrai ir jāsasniedz

finansiāls līdzsvars, un uzņemas to nodrošināt ar atbilstošiem

finanšu līdzekļiem saskaņā ar šajā Konvencijā un I pielikumā

iekļautajos Aģentūras statūtos noteiktajām robežām un

nosacījumiem.

34.

pants

1. Visus strīdus, kuri starp divām vai vairāk Līgumslēdzējām

pusēm vai starp vienu vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm un

Organizāciju rodas par šīs Konvencijas interpretāciju,

piemērošanu vai izpildi, jo īpaši attiecībā uz tās pastāvēšanu,

tās spēkā esamību vai tās darbības izbeigšanu, un kurus sešu

mēnešu laikā nav iespējams atrisināt tiešu sarunu ceļā vai

citādi, iesniedz izskatīšanai Hāgas Pastāvīgajā šķīrējtiesā

saskaņā ar minētās tiesas Fakultatīvo šķīrējtiesas

reglamentu.

2. Šķīrējtiesnešu skaits ir trīs.

3. Šķīrējtiesas tiesvedība notiek Hāgā. Pastāvīgās

šķīrējtiesas Starptautiskais birojs kalpo par kanceleju un sniedz

administratīvus pakalpojumus saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas

sniegtajiem norādījumiem.

4. Pastāvīgās šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir

saistoši.

35.

pants

1. Neskarot IV pielikuma noteikumu piemērošanu aeronavigācijas

pakalpojumu maksu piespiedu piedziņas jomā, tikai Līgumslēdzēju

pušu tiesu piekritībā ir izskatīt strīdus, kas starp

Organizāciju, kuru pārstāv Aģentūras ģenerāldirektors, un jebkādu

fizisku vai juridisku personu var rasties attiecībā uz

Organizācijas izdotu aktu piemērošanu.

2. Neskarot IV pielikuma noteikumu piemērošanu aeronavigācijas

pakalpojumu maksu piespiedu piedziņas jomā, procesu ierosina tajā

valstī, kas ir Līgumslēdzēja puse:

a) kurā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā

adrese;

b) kurā atbildētājs veic komercdarbību, ja tā pastāvīgā

dzīvesvieta vai juridiskā adrese neatrodas nevienas

Līgumslēdzējas puses teritorijā;

c) kurā atbildētājam pieder aktīvi, ja piekritību nevar

noteikt saskaņā ar šī punkta a) un b) apakšpunktu;

d) kurā ir EUROCONTROL galvenā mītne, ja piekritību

nevar noteikt saskaņā ar šī punkta a)-c) apakšpunktu.

36.

pants

1. Grozījumi, kas saskaņā ar šajā Konvencijā paredzētajiem

nosacījumiem veikti attiecībā uz I pielikumā iekļautajiem

Aģentūras statūtiem, 16. pantu un turpmākajiem pantiem IV

pielikumā iekļautajos noteikumos par aeronavigācijas pakalpojumu

maksu kopīgo sistēmu, ir spēkā un ir piemērojami Līgumslēdzēju

pušu teritorijā.

2. Fiskālos noteikumus, kas iekļauti III pielikumā, un 1.-15.

pantu noteikumos par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo

sistēmu, kuri iekļauti IV pielikumā, Ģenerālā asambleja nevar

grozīt.

3. Ikvienai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums ir saistošs

piecus gadus, skaitot no šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Šo piecu

gadu termiņu automātiski pagarina par piecu gadu laikposmu.

Līgumslēdzējai pusei, kura vismaz divus gadus pirms kārtējā

laikposma beigām ir rakstiski informējusi Ģenerālo asambleju, ka

tā nevēlas, lai tas tiktu pagarināts, pēc šī perioda beigām IV

pielikums vairs nav saistošs.

4. Tiesības un pienākumus, kādi ir Līgumslēdzējai pusei, kas

izstājas, vajadzības gadījumā var noteikt īpašā nolīgumā, kurš

noslēgts starp to un Organizāciju.

Šis nolīgums jāapstiprina ar vienprātīgu balsojumu Ģenerālajā

asamblejā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, balsojumā

nepiedaloties.

5. Līgumslēdzēja puse, kurai IV pielikums vairs nav saistošs,

var jebkurā brīdī rakstiski paziņot Ģenerālajai asamblejai, ka tā

vēlas, lai IV pielikuma noteikumi tai atkal būtu saistoši.

Attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums atkal ir saistošs

pēc sešiem mēnešiem no dienas, kurā Ģenerālā asambleja, lemjot ar

visu to Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu, kuras ir

līdzdalīgas kopīgā sistēmā, ir pieņēmusi šo lūgumu. Minētajai

Līgumslēdzējai pusei IV pielikums ir saistošs piecus gadus,

skaitot no dienas, kurā IV pielikums tai atkal kļūst saistošs. Šo

termiņu automātiski pagarina saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem,

kas minēti šā panta 3. punktā.

37.

pants

Līgumslēdzējas puses attiecībā uz Aģentūru apņemas nodrošināt

to tiesību normu piemērošanu, kas paredzētas, lai nodrošinātu to

sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, kuri nepieciešami

ekspluatācijas pakalpojumu atbilstīgai veikšanai.

38.

pants

1. Šī Konvencija ir grozīta ar 1981. gada 12. februāra

protokolu un pēc tam ar protokolu, kas 1997. gadā atvērts

parakstīšanai Briselē, tās spēkā esamības termiņš tiek pagarināts

uz neierobežotu laiku.

2. Pēc tam, kad šī Konvencija, kuras spēkā esamības termiņš

tiek pagarināts, būs bijusi spēkā divdesmit gadus, ikviena

Līgumslēdzēja puse varēs izbeigt Konvencijas piemērošanu,

sniedzot rakstisku paziņojumu Beļģijas Karalistes valdībai, kas

par to informēs pārējo Līgumslēdzēju pušu valdības.

Lēmums par izstāšanos stājas spēkā tā gada beigās, kas seko

pēc tā, kura laikā paziņots par izstāšanos, ar nosacījumu, ka

līdz šim datumam ir noslēgts šā panta 3. punktā paredzētais

īpašais nolīgums. Pretējā gadījumā lēmums par izstāšanos stājas

spēkā datumā, kas noteikts minētajā īpašajā nolīgumā.

3. Tiesības un pienākumus, jo īpaši finanšu jomā,

Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, nosaka īpašā nolīgumā, kurš

noslēgts starp to un Organizāciju.

Šis nolīgums jāapstiprina ar vienprātīgu balsojumu Ģenerālajā

asamblejā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, balsojumā

nepiedaloties.

4. Organizācijas darbību var izbeigt, ja Līgumslēdzēju pušu

skaits samazinās, kļūstot mazāks par 50 % no to Līgumslēdzēju

pušu skaita, kas parakstījušas iepriekš minēto 1997. gada

protokolu, izņemot gadījumu, ja Ģenerālā asambleja, lemjot ar

vienprātīgu balsojumu, pieņemt citu lēmumu.

5. Ja saskaņā ar to, kas minēts iepriekš, Organizācijas

darbība tiek izbeigta, tās juridiskās personas statuss un

tiesībspēja 4. panta izpratnē tiek saglabāta tās likvidācijas

vajadzībām.

39.

pants

1. Lai šai Konvencijai, kura grozīta ar 1981. gada 12.

februāra protokolu un protokolu, kas 1997. gadā atvērts

parakstīšanai Briselē, varētu pievienoties valsts, kas nav

parakstījusi pēdējo no minētajiem protokoliem, ir nepieciešama

Ģenerālās asamblejas piekrišana, kura pieņemta ar vienprātīgu

balsojumu.

2. Par lēmumu pieņemt pievienošanos šādai valstij paziņo

Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs.

3. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes

valdībai, kura par informē visu parakstītājvalstu un to valstu

valdības, kas pievienojušās.

4. Pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc

pievienošanās instrumenta deponēšanas.

40.

pants

1. Šai Konvencijai, kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra

protokolu un protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai

Briselē, ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas var

pievienoties saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem vienojas

Līgumslēdzējas puses un šīs organizācijas, kurām piederīga viena

vai vairākas parakstītājvalstis, un šie nosacījumi jāiekļauj

Konvencijas papildprotokolā.

2. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes

valdībai, kura par to informē pārējās Konvencijas

dalībvalstis.

3. Ekonomiskās integrācijas reģionālas organizācijas

pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc

pievienošanās instrumenta deponēšanas, ja ir stājies spēkā 1.

punktā minētais papildprotokols.

Šis Konvencijas konsolidētais teksts un tās pielikumi ir

sagatavoti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu,

itāliešu, nīderlandiešu, norvēģu, portugāļu, rumāņu, slovāku,

slovēņu, spāņu, turku, ungāru, vācu un zviedru valodā.

Saskaņā ar noslēguma klauzulu Eiropas Aeronavigācijas drošības

organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskajā konvencijā

par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā noslēguma klauzulu

1981. gada 12. februāra protokolā, ar kuru groza minēto

Konvenciju, kā arī noslēguma klauzulu protokolā, kas 1997. gadā

atvērts parakstīšanai Briselē un ar ko minēto Konvenciju

konsolidē pēc dažādajiem veiktajiem grozījumiem, neatbilstību

gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā.

I PIELIKUMS

AĢENTŪRAS

STATŪTI

Aģentūras

Statūti

1.

pants

1. Aģentūra ir institūcija, kurai uzdots īstenot mērķus un

pildīt uzdevumus, kas minēti Konvencijā vai ko noteikusi Ģenerālā

asambleja vai Padome, vai to palīgstruktūras. Tā sagatavo un

iesniedz kompetentajām institūcijām priekšlikumus attiecībā uz to

funkciju izpildi un to uzdevumu izpildi, kā arī attiecībā uz

citiem uzdevumiem, kas deleģēti Organizācijai. Tā arī palīdz

Ģenerālajai asamblejai un Padomei, kā arī to palīgstruktūrām to

pārraudzības funkciju veikšanā.

2. Pildot savas funkcijas, Aģentūra, kad vajadzīgs, var

izmantot palīdzību, ko sniedz civilie un militārie eksperti,

kurus norīkojušas valstis vai attiecīgās pakalpojumu sniegšanas

organizācijas.

3. Aģentūra kalpo par centralizācijas punktu sadarbībai un

starpvaldību koordinācijai aeronavigācijas jomā. Tā iesniedz

priekšlikumus un sniedz atbalstu, kas nepieciešams konverģencei

saistībā ar vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu

un tās ieviešanai.

4. Tā sniedz regulēšanas, informācijas, atbalsta un

konsultāciju pakalpojumus Līgumslēdzējām pusēm un, pamatojoties

uz nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Konvencijas 2. pantu,

atzītām starptautiskajām organizācijām, kā arī valstīm, kas nav

Līgumslēdzējas puses.

5. Konkrētāk, Aģentūra:

a) koordinē Līgumslēdzēju pušu īstenošanas plānus, lai

nodrošinātu konverģenci saistībā ar vienotas Eiropas gaisa

satiksmes pārvaldības sistēmu;

b) pārbauda aeronavigācijas jomas jautājumus, kurus

izskatījusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (SCAO)

vai citas starptautiskās organizācijas, kas nodarbojas ar civilo

aviāciju, un koordinē un iesniedz grozījumus SCAO

dokumentiem;

c) sagatavo sīki izstrādātu plānu priekšlikumus attiecībā uz

gaisa satiksmes pakalpojumu un sistēmu, jo īpaši Līgumslēdzēju

pušu uz zemes un gaisa kuģos esošo navigācijas sistēmu,

saskaņošanu un integrāciju, lai ieviestu vienotu Eiropas gaisa

satiksmes pārvaldības sistēmu;

d) izstrādā priekšlikumus attiecībā uz gaisa telpas maršrutu

un atbalsta struktūru stratēģiskās plānošanas un organizēšanas

mehānismu, nodrošinot koordināciju ar valstu ieceltajiem

civilajiem un militārajiem ekspertiem;

e) izstrādā priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes

pakalpojumiem piemērojamo noteikumu saskaņošanu, izstrādā

koordinētu vai kopīgu politiku, lai uzlabotu gaisa satiksmes

pārvaldību lidostu teritorijā un to apkārtnē, un veicina gaisa

telpas lietošanas efektivitātes un elastīguma uzlabošanu

civilajiem un militārajiem lietotājiem;

f) iesniedz priekšlikumus vai konsultē attiecībā uz visiem

vispārējās politikas un plānošanas aspektiem. Tās rīcības joma

nav tikai maršruta gaisa satiksmes pārvaldība vien, bet attiecas

arī uz lidojuma "no durvīm līdz durvīm" koncepciju, kas integrēta

gaisa satiksmes pārvaldībā. Lai šajā jomā izstrādātu

priekšlikumus, tā izmanto valstu ekspertu palīdzību;

g) pēta un veicina pasākumus, kas var palielināt efektivitāti

un rentabilitāti aeronavigācijas jomā;

h) izstrādā kopīgus kritērijus, procedūras un metodes,

lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un gaisa

satiksmes pakalpojumu iespējami lielāku efektivitāti un

kvalitāti;

i) koordinē valstu gaisa satiksmes pārvaldības organizāciju

pētniecības, attīstības, testu un novērtēšanas (RDTE)

programmas, jo īpaši rezultātu apkopošanu un izplatīšanu;

j) īsteno kopīgu izpēti, testus un lietišķus pētījumus, kā arī

cita veida tehnisko attīstību;

k) nosaka, projektē, izstrādā, apstiprina un organizē vienotas

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu Padomes

vadībā.

6. Kad Aģentūra nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus, tās

uzdevums ir:

a) novērst sadursmes starp gaisa kuģiem;

b) nodrošināt precīzu un ātru gaisa satiksmes plūsmu;

c) sniegt informāciju un ieteikumus, kas ir noderīgi drošai un

efektīvai lidojumu veikšanai;

d) informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kuriem

vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un

vajadzības gadījumā palīdzēt šīm organizācijām.

7. Aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar lietotāju organizācijām,

lai pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk apmierinātu civilās

aviācijas vajadzības. Tā strādā ciešā sadarbībā ar militārajām

struktūrām, lai tādā pašā veidā apmierinātu militārās aviācijas

īpašās vajadzības.

8. Lai izpildītu savu uzdevumu, Aģentūra var būvēt ēkas un

uzstādīt iekārtas, kas tai nepieciešamas. Tomēr tā izmanto valstu

tehnisko dienestu pakalpojumus un valstij piederošās iekārtas

ikreiz, kad tas ir pamatoti no tehniskā un ekonomikas viedokļa,

lai nepieļautu darba dubultošanu.

2.

pants

1. Ņemot vērā Ģenerālajai asamblejai un Padomei piešķirtās

pilnvaras, Aģentūru vada ģenerāldirektors, kam ir plaša

pārvaldības brīvība attiecībā uz tā rīcībā nodoto tehnisko,

finansiālo un personālresursu likšanu lietā, izmantošanu un

pienācīgu darbību. Viņš šajā ziņā īsteno iniciatīvas, kuras

uzskata par nepieciešamām savu pienākumu izpildei.

2. Taču, lai turpmāk minētos dokumentus iesniegtu

apstiprināšanai Padomē, ģenerāldirektoram saskaņā ar Konvenciju

ir:

a) jāizstrādā ikgadējā un piecu gadu darba programma, norādot

ietekmi uz izmaksu un vienoto likmju izmaiņām;

b) jāizstrādā piecu gadu finanšu plānus un budžets, tostarp

finanšu saistības, un saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem

nosacījumiem - vienotās likmes un tarifi;

c) jāsniedz Padomei gada pārskats par Organizācijas darbībām

un finanšu stāvokli;

d) jāierosina principi, kas nosaka Aģentūras vispārējo

struktūru - šīs struktūras aspekti ir tikai un vienīgi

ģenerāldirektora kompetencē.

3. Turklāt ģenerāldirektors:

a) iesniedz regulārus pārskatus un prasa Padomes norādījumus

ikreiz, kad pastāv risks, ka netiks sasniegti mērķi, kad pastāv

risks, ka var tikt pārsniegti termiņi vai maksimālās summas, vai

gadījumos, kad attiecībā uz programmām tiek veikti būtiski

grozījumi;

b) veic sarunas par Konvencijas 2. pantā paredzētajiem

nolūgumiem saskaņā ar Padomes sniegtajiem norādījumiem.

3.

pants

Ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē

nolikumu par iepirkumiem attiecībā uz:

a) līgumu slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi

Organizācijai;

b) preču un pakalpojumu sniegšanu no Organizācijas puses;

c) nevajadzīgu aktīvu pārdošanu vai atsavināšanu.

4.

pants

Ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē

finanšu nolikumu, kurā cita starpā paredz noteikumus, kas regulē

valstu iemaksu veikšanu, kā arī noteikumus par to, kā Aģentūra

var izmantot aizņēmumus, un rūpējas par pareizu finanšu

pārvaldību, tostarp iekšējo auditu.

5.

pants

1. Neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesības iesniegt

priekšlikumus, ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz

apstiprināšanai Padomē Aģentūras personāla administratīvo

reglamentu:

a) tajā cita starpā jābūt noteikumiem par personāla pilsonību,

atlases un pieņemšanas procedūrām un principiem, atalgojuma

skalām, pensijām, iekšējo nodokli, nesavietojamību, profesionālo

noslēpumu un dienesta turpināmību;

b) Aģentūras darbiniekus izraugās no Līgumslēdzēju pušu

pilsoņu vidus. Tādu valstu personālu, kas nav Līgumslēdzējas

puses, var nodarbināt saskaņā ar Konvencijas 2. panta 3. punktā

paredzētajiem nolīgumiem vai izņēmuma kārtā saskaņā ar

ģenerāldirektora pienācīgi pamatotu lēmumu.

2. Tikai Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvās

tiesas piekritībā ir izskatīt strīdus starp Organizāciju un

Aģentūras personālu - nevienai citai tiesai, ne valsts, ne

starptautiskajai, šādas piekritības nav.

6.

pants

1. Ģenerāldirektoru uz pieciem gadiem ar svērto balsu

vairākumu ieceļ Ģenerālā asambleja, ja šis vairākums sasniedz

trīs ceturtdaļas no svērtajām balsīm saskaņā ar Konvencijas 11.

pantā paredzētajiem svērumiem un vismaz trīs ceturtdaļas no

balsojušo Līgumslēdzēju pušu skaita. Tā mandātu var saskaņā ar

tādiem pašiem nosacījumiem pagarināt vienu reizi.

Ģenerāldirektora statūtus apstiprina Padome.

2. Ģenerāldirektors pārstāv Organizāciju tiesā un visos

civilajos jautājumos.

3. Turklāt saskaņā ar Ģenerālās asamblejas un Padomes pieņemto

politiku Ģenerāldirektors:

a) saskaņā ar personāla nolikumu var pieņemt darbā

darbiniekus, kā arī atstādināt viņus no amata; iecelšanai uz

piecu gadu termiņu A1 un A2 pakāpes amatos ar iespēju pilnvaru

termiņu pagarināt vienu reizi vispārējos gadījumos ir

nepieciešams Padomes apstiprinājums;

b) var veikt aizņēmumus saskaņā ar finanšu nolikumā

paredzētajiem nosacījumiem un ievērojot ierobežojumus, ko šajā

ziņā noteikusi Padome;

c) var slēgt līgumus saskaņā ar 3. pantā minēto nolikumu par

iepirkumiem un ievērojot ierobežojumus, ko šajā ziņā noteikusi

Padome;

d) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē noteikumus par

datu aizsardzību, kas paredzēti Konvencijas 7. panta 2. punkta l)

apakšpunktā;

e) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē noteikumus un

procedūras, kas piemērojamas standartiem, specifikācijām un

praksei gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un pakalpojumu

jomā.

4. Ģenerāldirektors savas funkcijas pilda bez iepriekšējas

apspriešanās ar Padomi, bet to pastāvīgi informē par visiem

pasākumiem, kas veikti saskaņā ar iepriekš minētajām

pilnvarām.

5. Padome pieņem nosacījumus ģenerāldirektora aizvietošanai

gadījumos, kad tas nevar pildīt savus pienākumus.

7.

pants

1. Budžetam jābūt līdzsvarotam ienākumu un izdevumu ziņā.

Visi Aģentūras ienākumi un izdevumi ir jāparedz par katru

finanšu gadu.

2. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

3. Budžeta projektu un piecu gadu finanšu plānu

ģenerāldirektors iesniedz apstiprināšanai Padomē ne vēlāk kā

iepriekšējā gada 31. oktobrī.

8.

pants

1. Organizācija var starptautiskajos finanšu tirgos aizņemties

līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu izpildei.

2. Organizācija var izdot aizņēmumus kādas Līgumslēdzējas

puses finanšu tirgos saskaņā ar valsts regulējumu, kas

piemērojams iekšējo aizņēmumu emisijām, vai gadījumā, ja šāda

regulējuma nav, - ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses

piekrišanu.

3. Finanšu nolikumā nosaka procedūras, saskaņā ar kurām

Organizācija veic un atmaksā aizņēmumus.

4. Katrā budžetā un katrā piecu gadu finanšu plānā nosaka

maksimālo summu, ko Organizāciju var aizņemties to gadu laikā, uz

kuriem attiecas budžets un piecu gadu finanšu plāns.

5. Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi,

Organizācija darbojas saskaņoti ar Līgumslēdzēju valstu

kompetentajām iestādēm vai emisijas bankām.

9.

pants

Budžetu un piecu gadu finanšu plānu attiecīgā finanšu gada

laikā var pārskatīt, ja to prasa apstākļi, saskaņā ar

noteikumiem, kas paredzēti to izstrādei un apstiprināšanai.

10.

pants

1. Visu Aģentūras budžeta ienākumu un izdevumu pārskatus un

Aģentūras finanšu pārvaldību katru gadu pārbauda Audita

grupa.

2. Audita grupai tās uzdevumu izpildē palīdz ārēji auditori

konsultanti. Ārējo auditoru konsultantu sabiedrību uz trim gadiem

ieceļ Padome saskaņā ar Konvencijas 7. panta 2. punkta f)

apakšpunktu.

3. Mērķis pārbaudei, ko Audita grupa veic ar ārējo auditoru

konsultantu palīdzību, ir konstatēt ienākumu un izdevumu

likumīgumu un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. Katra

finanšu gada beigās Audita grupa iesniedz Padomei pārskatu, kuram

pievienoti Aģentūras apsvērumi. Padome var likt Aģentūrai veikt

atbilstošus pasākumus, kas ieteikti audita pārskatā, saskaņā ar

Konvencijas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

4. Audita grupa rūpējas par to, lai saskaņā ar labas

pārvaldības praksi un principiem Aģentūrā tiktu ieviests

atbilstošs iekšējās kontroles mehānisms.

5. Audita grupa var saskaņā ar savu mandātu izskatīt citus

finanšu jautājumus, kas attiecas uz Aģentūru.

11.

pants

1. Aģentūras dienestos pēc Padomes pieprasījuma, rīkojoties

pēc savas ierosmes vai pēc ģenerāldirektora pieprasījuma, var

tikt veiktas administratīvās un tehniskās inspekcijas.

2. Šīs inspekcijas veic pārstāvji no Līgumslēdzēju pušu

pārvaldes iestādēm, vajadzības gadījumā izmantojot ārēju

palīdzību. Katru inspekcijas grupu veido vismaz divas personas ar

atšķirīgu pilsonību. Katrā inspekcijas grupā, ja iespējams, jābūt

vienai personai, kas piedalījusies iepriekšējā misijā.

12.

pants

Padome nosaka Aģentūras darba valodas.

13.

pants

Aģentūra izdod savai darbībai nepieciešamās publikācijas.

14.

pants

Visi šo statūtu grozījumu projekti tiek iesniegti

apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā saskaņā ar Konvencijas 6.

panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumiem.

II PIELIKUMS

LIDOJUMU

INFORMĀCIJAS RAJONI

Lidojumu

informācijas rajoni

Vācijas Federatīvā

Republika

Berlīnes augšējais lidojumu informācijas rajons

Hanoveres augšējais lidojumu informācijas rajons

Reinas augšējais lidojumu informācijas rajons

Brēmenes lidojumu informācijas rajons

Diseldorfas lidojumu informācijas rajons

Frankfurtes lidojumu informācijas rajons

Minhenes lidojumu informācijas rajons

Berlīnes lidojumu informācijas rajons

Austrijas Republika

Vīnes lidojumu informācijas rajons

Beļģijas Karaliste -

Luksemburgas Lielhercogiste

Briseles augšējais lidojumu informācijas rajons

Briseles lidojumu informācijas rajons

Bulgārijas Republika

Sofijas lidojumu informācijas rajons

Varnas lidojumu informācijas rajons

Kipras Republika

Nikozijas lidojumu informācijas rajons

Horvātijas Republika

Zagrebas lidojumu informācijas rajons

Dānijas Karaliste

Kopenhāgenas lidojumu informācijas rajons

Spānijas Karaliste

Madrides augšējais lidojumu informācijas rajons

Madrides lidojumu informācijas rajons

Barselonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Barselonas lidojumu informācijas rajons

Kanāriju salu augšējais lidojumu informācijas rajons

Kanāriju salu lidojumu informācijas rajons

Francijas Republika -

Monako Firstiste (*)

Francijas augšējais lidojumu informācijas rajons

Parīzes lidojumu informācijas rajons

Brestas lidojumu informācijas rajons

Bordo lidojumu informācijas rajons

Marseļas lidojumu informācijas rajons (*)

Reimsas lidojumu informācijas rajons

Lielbritānijas un

Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Skotijas augšējais lidojumu informācijas rajons

Skotijas lidojumu informācijas rajons

Londonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Londonas lidojumu informācijas rajons

Grieķijas Republika

Atēnu augšējais lidojumu informācijas rajons

Atēnu lidojumu informācijas rajons

Ungārijas Republika

Budapeštas lidojumu informācijas rajons

Īrija

Šanonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Šanonas lidojumu informācijas rajons

Šanonas okeāna pārejas rajons, ko norobežo šādas koordinātas:

51° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma, 51° Ziemeļu platuma un

8° Rietumu garuma, 48°30 Ziemeļu platuma un 8° Rietumu garuma,

49° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma, 51° Ziemeļu platuma un

15° Rietumu garuma lidojuma 55. līmenī un augstāk.

Itālijas Republika

Milānas augšējais lidojumu informācijas rajons

Romas augšējais lidojumu informācijas rajons

Brindizi augšējais lidojumu informācijas rajons

Milānas lidojumu informācijas rajons

Romas lidojumu informācijas rajons

Brindizi lidojumu informācijas rajons

Maltas

Republika

Maltas lidojumu informācijas rajons

Norvēģijas Karaliste

Oslo augšējais lidojumu informācijas rajons

Stavangeras augšējais lidojumu informācijas rajons

Trondheimas augšējais lidojumu informācijas rajons

Bodo augšējais lidojumu informācijas rajons

Oslo lidojumu informācijas rajons

Stavangeras lidojumu informācijas rajons

Trondheimas lidojumu informācijas rajons

Bodo lidojumu informācijas rajons

Bodo okeāna lidojumu informācijas rajons

Nīderlandes Karaliste

Amsterdamas lidojumu informācijas rajons

Portugāles Republika

Lisabonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Lisabonas lidojumu informācijas rajons

Santamarijas lidojumu informācijas rajons

Rumānija

Bukarestes lidojumu informācijas rajons

Slovākijas Republika

Bratislavas lidojumu informācijas rajons

Slovēnijas Republika

Ļubļanas lidojumu informācijas rajons

Zviedrijas Karaliste

Malmes augšējais lidojumu informācijas rajons

Stokholmas augšējais lidojumu informācijas rajons

Sundsvalas augšējais lidojumu informācijas rajons

Malmes lidojumu informācijas rajons

Stokholmas lidojumu informācijas rajons

Sundsvalas lidojumu informācijas rajons

Šveices Konfederācija

Šveices augšējais lidojumu informācijas rajons

Šveices lidojumu informācijas rajons

Čehijas Republika

Prāgas lidojumu informācijas rajons

Turcijas Republika

Ankaras lidojumu informācijas rajons

Stambulas lidojumu informācijas rajons

III

PIELIKUMS

FISKĀLIE

NOTEIKUMI

Fiskālie

noteikumi

1.

pants

1. Neskarot Konvencijas 22. un 23. pantā paredzētos

atbrīvojumus, gadījumos, kad Organizācija, pildot savus oficiālos

uzdevumus, veic lielas preču iegādes vai izmanto lielas vērtības

pakalpojumus, kuru vērtību ietekmē nodokļi, nodevas vai netiešie

nodokļi (tostarp nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi, ko iekasē

par importa piegādēm, kuras nav minētas Konvencijas 23. panta 1.

punktā), dalībvalstu valdības, cik vien iespējams, veic

atbilstošus pasākumus, lai novērstu šādu ietekmi, vai nu

koriģējot finanšu iemaksas, ko maksā Organizācijai, vai arī

atlīdzinot Organizācijai šādu nodokļu, nodevu vai netiešo nodokļu

summu; var piemērot arī atbrīvojumu no šādiem nodokļiem, nodevām

vai netiešiem nodokļiem.

2. Attiecībā uz maksājumiem, kas Organizācijai jāveic

dalībvalstīm par šo valstu veiktajiem ieguldījumiem, un ciktāl

Organizācijai ir jāatlīdzina atbilstošie izdevumi, minētās

valstis nodrošina to, lai rēķinā, ko tās iesniedz Organizācijai,

nebūtu iekļauti nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi, no kuriem

Organizācija ir atbrīvota, kurus tai atlīdzinās vai attiecībā uz

kuriem tiks koriģētas finanšu iemaksas Organizācijai, ja

Organizācija ieguldījumus veikusi pati.

3. Šā panta noteikumi neattiecas uz nodokļiem, nodevām vai

netiešajiem nodokļiem, kurus iekasē kā atlīdzību par vispārējas

nozīmes pakalpojumiem.

2.

pants

Organizācijas iegādātās preces, uz ko attiecas 1. panta 1.

punkts, drīkst pārdot vai atsavināt tikai saskaņā ar attiecīgo

valstu valdību pieņemtajiem nosacījumiem.

3.

pants

1. Aģentūras ģenerāldirektors un Organizācijas darbinieki

Organizācijas labā maksā nodokli no sava atalgojuma un algas, ko

tiem maksā minētā Organizācija, saskaņā ar Ģenerālās asamblejas

pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem. Atalgojums un algas ir

atbrīvoti no valsts piemērotā ienākuma nodokļa.

Tomēr dalībvalstis var ņemt vērā atalgojumu un algas, kas

atbrīvotas no valsts piemērotā ienākuma nodokļa, kad tās nosaka

summu nodoklim, kas piemērojams citiem šāda atalgojuma vai algu

saņēmēju ienākumiem.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz Organizācijas maksātajām

pensijām un pabalstiem.

3. Dalībvalstīm periodiski paziņo to darbinieku un bijušo

darbinieku vārdu, amatu, adresi, atalgojumu un attiecīgā gadījumā

pensiju, uz kuriem attiecas šā panta 1. un 2. punkts.

4.

pants

Saistībā ar šā pielikuma piemērošanu Organizācija rīkojas,

savu darbību saskaņojot ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām

iestādēm.

5.

pants

1. Ar šo pielikumu aizstāj Konvencijas papildprotokolu, ko

parakstīja 1970. gada 6. jūlijā Briselē un kas grozīts ar

protokolu, kuru parakstīja 1978. gada 21. novembrī Briselē, kas

abi grozīti ar XXXVIII pantu protokolā, kuru parakstīja 1981.

gada 12. februārī Briselē un ar kuru grozīja Konvenciju.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem pienākumi, kas

izriet no 1970. gada 6. jūlija papildprotokola 3. panta, paliek

spēkā līdz pilnīgai parādu un saistību izpildei.

IV PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR

AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU MAKSU KOPĪGO SISTĒMU

Noteikumi par

aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu

1.

pants

Līgumslēdzējas puses vienojas turpināt pārvaldīt kopīgo

sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu maksu noteikšanai, rēķinu

izrakstīšanai par šādiem maksājumiem un to iekasēšanai,

piemērojot vienu vienīgu maksājumu par lidojumu, un šim nolūkam

izmantot EUROCONTROL pakalpojumus.

2.

pants

Organizācija nosaka aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kuras

piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem,

izraksta par tiem rēķinus un tās iekasē pēc to Līgumslēdzēju pušu

priekšlikuma, kuras ir līdzdalīgas kopīgajā aeronavigācijas

pakalpojumu maksu sistēmā.

3.

pants

Aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā Padome izveido

struktūru, kas nodarbojas ar to Ģenerālās asamblejas lēmumu

izpildes kārtības noteikšanu, kuri pieņemti aeronavigācijas

pakalpojumu maksu jomā, un ar Aģentūras uzdevumu pārraudzību šajā

jomā.

Konkrētāk, Padome:

a) sagatavo Ģenerālās asamblejas lēmumus, kas pieņemti

aeronavigācijas pakalpojumu maksu politikas jomā;

b) nosaka norēķinu vienību, kurā izsaka aeronavigācijas

pakalpojumu maksas;

c) saskaņā ar lēmumiem, kuri pieņemti atbilstoši Konvencijas

6. panta 2. punktam, pieņem sistēmas piemērošanas nosacījumus,

tostarp maksāšanas nosacījumus, kā arī vienotās likmes, tarifus

un to piemērošanas laikposmu;

d) apstiprina ziņojumus par EUROCONTROL darbību

aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā;

e) pieņem finanšu nolikumu, kas piemērojams aeronavigācijas

pakalpojumu maksu sistēmai;

f) apstiprina budžeta pielikumus attiecībā uz

EUROCONTROL darbību aeronavigācijas pakalpojumu maksu

jomā.

4.

pants

Aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kas parādās Organizācijas

izdotā rēķinā, ir vienots maksājums, kas jāveic par katru

lidojumu, un tas ir parāds, kas pienākas tikai EUROCONTROL

un kas maksājams tās mītnes vietā.

5.

pants

1. Maksa pienākas no personas, kas gaisa kuģi ekspluatējusi

laikā, kad noticis lidojums. Maksa ir privileģēts parāds, kas

gulstas uz gaisa kuģi, par kuru pienākas maksa, neatkarīgi no tā,

kā rīcībā tas atrodas, ja to atļauj attiecīgās Līgumslēdzēju pušu

valsts tiesību akti.

2. Ja lidojuma identifikācijai tiek izmantots SCAO

identifikācijas numurs vai jebkāds cits atzīts identifikācijas

numurs, tad EUROCONTROL par operatoru var uzskatīt gaisa

kuģu ekspluatācijas organizāciju, kurai šis identifikācijas

numurs ir piešķirts vai tiek piešķirts lidojuma brīdī vai kura ir

identificēta iesniegtajā lidojuma plānā, vai kura ar SCAO

identifikācijas numura vai jebkāda cita atzīta identifikācijas

numura izmantošanu ir identificēta saziņā ar gaisa satiksmes

kontroles dienestiem, vai jebkādā citā veidā.

3. Gadījumā, ja operatora identitāte nav zināma, uzskata, ka

operators ir gaisa kuģa īpašnieks, kamēr netiek noteikts, ka šāds

statuss bijis citai personai.

4. Gaisa kuģa operators un īpašnieks ir solidāri atbildīgi par

to, lai attiecīgā maksa tiktu veikta, ja to atļauj attiecīgās

Līgumslēdzējas puses tiesību akti.

6.

pants

1. Ja maksājamā summa netiek samaksāta, var veikt piespiedu

piedziņas pasākumus, tostarp izmantojot gaisa kuģu aizturēšanu un

pārdošanu, ja to atļauj tās Līgumslēdzējas puses valsts tiesību

akti, kuras teritorijā nolaidies attiecīgais gaisa kuģis.

2. Šie pasākumi pēc EUROCONTROL pieprasījuma var

ietvert arī to, ka Līgumslēdzēja puse vai jebkāda cita kompetentā

iestāde pārskata administratīvās atļaujas, kas saistītas ar gaisa

pārvadājumu darbību vai ar gaisa satiksmes pārvaldību un kas

izdotas lietotājam, no kura pienākas samaksa, ja to atļauj

attiecīgie tiesību akti.

7.

pants

1. Nesamaksātās summas piedziņas procedūru ierosina vai nu

EUROCONTROL, vai pēc EUROCONTROL pieprasījuma

Līgumslēdzēja puse, vai arī kāda cita institūcija, kuru šajā ziņā

pilnvarojusi Līgumslēdzēja puse.

2. Piedziņu veic tiesas ceļā vai administratīvā ceļā.

3. Ikviena Līgumslēdzēja puse informē EUROCONTROL par

procedūrām, kas piemērojamas attiecīgajā valstī, kā arī

kompetentās tiesas vai administratīvās iestādes.

8.

pants

Piedziņas procedūru ierosina tās Līgumslēdzējas puses

teritorijā:

a) kurā ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā

adrese;

b) kurā parādnieks veic komerciālu darbību, ja tā pastāvīgā

dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav nevienas Līgumslēdzējas

puses teritorijā;

c) kurā parādniekam pieder aktīvi, ja piekritību nevar noteikt

saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu;

d) kurā ir EUROCONTROL mītne, ja piekritību nevar

noteikt saskaņā ar šā punkta a)- c) apakšpunktu.

9.

pants

1. Šā pielikuma 5., 6., 7. un 8. panta noteikumi neliedz

Līgumslēdzējām pusēm vai Līgumslēdzēju pušu pilnvarotām iestādēm,

rīkojoties pēc EUROCONTROL pieprasījuma, nesamaksātās

summas piedziņu veikt, aizturot vai piespiedu kārtā pārdodot

gaisa kuģus saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses

administratīvo vai tiesas procedūru.

2. Aizturēšanas vai piespiedu pārdošanas tiesības attiecas arī

uz aizturētā vai pārdotā gaisa kuģa iekārtām, rezerves daļām,

degvielu, aprīkojumu un dokumentiem.

3. Aizturēšanas un piespiedu pārdošanas likumīgumu un spēkā

esamību nosaka saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību

aktiem, kuras teritorijā notikusi aizturēšana.

10.

pants

EUROCONTROL ir tiesības celt prasību to valstu tiesās

un kompetentajās administratīvajās iestādēs, kuras nav

Konvencijas dalībvalstis.

11.

pants

Pārējās Līgumslēdzējas puses atzīst un izpilda šādus lēmumus,

ko pieņēmusi kāda Līgumslēdzēja puse:

a) galīgus tiesas spriedumus;

b) administratīvus lēmumus, kurus varēja pārsūdzēt tiesā, bet

vairs nevar vai nu tāpēc, ka tiesa pārsūdzību noraidījusi ar

galīgu spriedumu, vai arī tāpēc, ka prasītājs savu pārsūdzību

atsaucis, vai arī tāpēc, ka pagājis pārsūdzības iesniegšanas

termiņš.

12.

pants

Lēmumus, kas minēti 11. pantā, neatzīst un neizpilda šādos

gadījumos:

a) ja sākotnējās Līgumslēdzējas puses tiesai vai

administratīvajai iestādei nebija piekritības saskaņā ar 8. pantā

minētajiem noteikumiem;

b) ja lēmums ir pretrunā pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas

puses sabiedriskajai kārtībai;

c) ja parādnieks netika laikus informēts par administratīvo

lēmumu attiecībā uz lietas ierosināšanu, lai varētu aizstāvēties

vai iesniegt pārsūdzību tiesā;

d) ja sākotnēji ierosināto lietu attiecībā uz tām pašām

aeronavigācijas pakalpojumu maksām izskata pieprasījumu saņēmušās

Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde;

e) ja lēmums nav saderīgs ar citu lēmumu, kas attiecas uz tām

pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām un kas pieņemts valstī,

kura ir pieprasījumu saņēmusī Līgumslēdzēja puse;

f) ja, lai pieņemtu savu lēmumu, sākotnējās Līgumslēdzējas

puses tiesa vai administratīvā iestāde, izskatot jautājumu par

fizisko personu stāvokli vai tiesībspēju, laulību režīmu,

testamentiem un mantojumiem, nav ievērojusi kādu pieprasījumu

saņēmušās Līgumslēdzējas puses starptautisko privāto tiesību

noteikumu, ja vien tās lēmums nenoved pie tāda paša iznākuma,

kāds būtu, ja tā būtu piemērojusi minētās Līgumslēdzējas puses

starptautisko privāto tiesību noteikumus.

13.

pants

Lēmumus, kas minēti 11. pantā un kas sākotnējā Līgumslēdzējā

pusē ir izpildāmi, izpilda saskaņā ar pieprasījumu saņēmušās

Līgumslēdzējas puses spēkā esošajiem tiesību aktiem. Vajadzības

gadījumā konkrētam lēmumam attiecībā uz izpildraksta izdošanu

pietiek ar pieprasījumu saņēmušās valsts tiesas vai

administratīvas iestādes pieprasījumu.

14.

pants

1. Pieprasījumam pievieno:

a) lēmuma eksemplāru;

b) gadījumā, ja tiesas lēmums pieņemts bez atbildētāja

klātbūtnes, - apliecinātu tā dokumenta kopiju, kas pierāda, ka

parādnieks ir laikus saņēmis paziņojumu vai brīdinājumu par

lietas ierosināšanu;

c) administratīva lēmuma gadījumā - dokumentu, kas pierāda, ka

ir izpildītas 11. pantā paredzētās prasības;

d) ikvienu dokumentu, kas pierāda, ka sākotnējā Līgumslēdzējā

pusē lēmums ir izpildāms un ka parādnieks ir laikus saņēmis

paziņojumu par lēmumu.

2. Ja to prasa pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses

tiesa vai administratīvā iestāde, tad jāiesniedz pienācīgi

apliecināts dokumentu tulkojums. Nav nepieciešami nekādi tiesību

akti vai analoģiskas formalitātes.

15.

pants

1. Pieprasījumu var noraidīt tikai kāda no 12. pantā paredzēto

iemeslu dēļ. Pieprasījumu saņēmušajā Līgumslēdzējā pusē lēmumu

nekādā gadījumā nedrīkst pārskatīt pēc būtības.

2. Procedūru attiecībā uz lēmuma atzīšanu un izpildi regulē

pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesību akti, ciktāl

Konvencijā nav noteikts citādi.

16.

pants

EUROCONTROL iekasēto summu izmaksā Līgumslēdzējām pusēm

saskaņā ar Padomes lēmumā paredzētajiem nosacījumiem.

17.

pants

Kad kāda Līgumslēdzēja puse ir atguvusi noteiktu parādu,

faktiski iekasēto summu pēc iespējas ātrāk pārskaita

EUROCONTROL, kas piemēro 16. pantā paredzēto procedūru.

Piedziņas izdevumi, kas radušies šai Līgumslēdzējai pusei, jāsedz

EUROCONTROL.