Par 1973.gada 18.maija Kioto starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par 1973.gada 18.maija Kioto starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Par 1973.gada 18.maija Kioto starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu — viss teksts
Definīcijas
Konvencijas darbības sfēra un Pielikumu struktūra
1Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas veicināt Muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu un, lai to veiktu, saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem ievērot šīs Konvencijas Pielikumos dotos Standartus un Rekomendējamās Prakses. Tomēr nekas nedrīkst kavēt Līgumslēdzēju Pusi piešķirt lielākus atvieglojumus, nekā šeit paredzēts, un katrai Līgumslēdzējai Pusei tiek ieteikts piešķirt šādus lielākus atvieglojumus tik plaši, cik vien iespējams.
1Šīs Konvencijas noteikumi nekavē to aizliegumu vai ierobežojumu pielietošanu, kurus nosaka nacionālā likumdošana.
1Katrs šīs Konvencijas Pielikums sastāv no:
2(a) ievada, kas rezumē dažādus jautājumus, uz kuriem attiecas Pielikums;
3(b) to galveno Muitas terminu definīcijām, kuras lietotas Pielikumā;
4(c) Standartiem, kas ir tādi noteikumi, kuru vispārēja pielietošana ir atzīta par nepieciešamu, lai sasniegtu Muitas procedūru harmonizēšanu un vienkāršošanu;
5(d) Rekomendētajām Praksēm, kas ir noteikumi, kuri atzīti par tādi, kas veicina Muitas procedūru harmonizēšanu un vienkāršošanu, un kuru pēc iespējas plašāks pielietojums ir uzskatāms par vēlamu;
6(e) Piezīmēm, kuras norāda dažus iespējamos darbības virzienus, lai pielietotu attiecīgo Standartu vai Rekomendēto Praksi.
11. Uzskatāms, ka jebkura Līgumslēdzēja Puse, kura pieņem Pielikumu, pieņem arī visus tā Standartus un Rekomendētās Prakses, ja vien tā Pielikuma pieņemšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam nepaziņo Padomes ģenerālsekretāram Standartu(us) un Rekomendēto Praksi(es), attiecībā uz kurām tā patur ierunas, izklāstot atšķirības starp nacionālās likumdošanas un attiecīgā Standarta(u) un Rekomendētās Prakses(šu) noteikumiem. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas ir paturējusi ierunas, var tās atcelt pilnībā vai daļēji jebkurā laikā, paziņojot ģenerālsekretāram datumu, no kura šī atcelšana ir spēkā.
22. Katrai Līgumslēdzējai Pusei, kas ir pievienojusies Pielikumam, vismaz reizi trīs gados ir jāpārskata tie Standarti un Rekomendētās Prakses, attiecībā uz kurām tā bija paturējusi ierunas, jāsalīdzina tās ar nacionālās likumdošanas prasībām un jāpaziņo Padomes ģenerālsekretāram par šīs pārskatīšanas rezultātiem.
Padomes un Pastāvīgās tehniskās komitejas uzdevumi
11. Padomei saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem jāuzrauga šīs Konvencijas administrēšana un attīstība. Īpaši tai jālemj par jaunu pielikumu iekļaušanu šajā Konvencijā.
22. Šim nolūkam Pastāvīgajai tehniskajai komitejai ar Padomes pilnvaru un saskaņā ar Padomes norādītiem virzieniem ir sekojošas funkcijas:
3(a) sagatavot jaunus Pielikumus un ierosināt Padomē to pieņemšanu, lai iekļautu tos Konvencijā;
4(b) iesniegt Padomē priekšlikumus par tādiem šīs Konvencijas vai tās Pielikumu grozījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, un īpaši priekšlikumus par Standartu vai Rekomendēto Prakšu tekstu grozījumiem un Standartu vai Rekomendēto Prakšu modernizēšanu;
5(c) izteikt viedokli par jebkuriem ar Konvencijas pielietošanu saistītiem jautājumiem;
6(d) veikt tādus uzdevumus, kādus Padome var dot par šīs Konvencijas noteikumiem.
1Balsojot Padomē un Pastāvīgajā tehniskajā komitejā, katrs Pielikums uzskatāms par atsevišķu konvenciju.
Dažādi noteikumi
1Šīs Konvencijas ietvaros jebkurš Pielikums vai Pielikumi, kuri Līgumslēdzējai Pusei ir saistoši, uzskatāmi par šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu, un attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi jebkura atsauce uz šo Konvenciju uzskatāma par ietverošu atsauci uz šādu Pielikumu vai Pielikumiem.
1Līgumslēdzējas Puses, kuras veido Muitas vai Ekonomisko Savienību, var paziņot Padomes ģenerālsekretāram, ka, pielietojot šīs Konvencijas attiecīgo Pielikumu, to teritorijas uzskatāmas par vienu teritoriju. Gadījumā, ja šāda paziņojuma rezultātā eksistē atšķirības starp tā Pielikuma noteikumiem un likumdošanas noteikumiem, kuri pielietojami Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, attiecīgajām Valstīm jāpatur ierunas par apspriežamo Standartu vai Rekomendēto Praksi saskaņā ar šīs Konvencijas 5.pantu.
Nobeiguma noteikumi
11. Jebkuru strīdu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm par šīs Konvencijas skaidrošanu vai pielietošanu vēlams risināt sarunu ceļā.
22. Jebkurš strīds, kas nav atrisināts sarunu ceļā, strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm jānodod Pastāvīgajai tehniskajai komitejai, kurai pēc tam jāizskata strīds un jādod rekomendācijas tā risināšanai.
33. Ja Pastāvīgā tehniskā komiteja nav spējīga atrisināt strīdu, tai jānodod lieta Padomei, kurai jādod rekomendācijas saskaņā ar Konvencijas par Padomes izveidošanu III(e) pantu.
44. Strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses var iepriekš vienoties pieņemt Pastāvīgās tehniskās komitejas vai Padomes rekomendācijas par saistošām.
11. Jebkura valsts — Padomes dalībvalsts un jebkura valsts — Apvienoto Nāciju vai tās specializētu aģentūru dalībvalsts var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju Pusi:
2(a) parakstot to bez rezervācijas attiecībā uz ratifikāciju;
3(b) parakstot to ar rezervāciju attiecībā uz ratifikāciju pēc tam iesniedzot ratifikācijas instrumentu; vai
4(c) pievienojoties tai.
52. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai līdz 1974.gada 30.jūnijam Padomes galvenajā pārvaldē Briselē valstīm, kuras minētas šī panta 1.daļā.pēc tam tā ir atvērta, lai tai pievienotos.
63. Jebkura valsts, kas nav šī panta 1.daļā minēto organizāciju dalībvalsts, kurai pēc Padomes lūguma šim nolūkam ir adresēts Padomes ģenerālsekretāra ielūgums, var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju Pusi, tai pievienojoties pēc tās stāšanās spēkā.
74. Katrai valstij, kas minēta šī panta 1. vai 3.daļā, laikā, kad tā paraksta, ratificē vai pievienojas šai Konvencijai, jānorāda Pielikums vai Pielikumi, kurus tā pieņem. Nepieciešams pieņemt vismaz vienu Pielikumu. Turpmāk tā var paziņot Padomes ģenerālsekretāram, ka tā pieņem vienu vai vairākus citus Pielikumus.
85. Ratifikācijas vai pievienošanās instrumenti jānodod Padomes ģenerālsekretāram.
96. Padomes ģenerālsekretāram jāpaziņo šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām Valstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses, un Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram par jebkuru jaunu Pielikumu, kuru Padome var izlemt iekļaut šajā Konvencijā. Līgumslēdzējām Pusēm, kuras pieņem šādu jaunu Pielikumu, jāpaziņo Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šī panta 4.daļu.
107. Šī panta 1.daļas noteikumi jāpiemēro arī Muitas un Ekonomiskajām Savienībām, kuras minētas šīs Konvencijas 9.pantā, kas saistības, ko rada tie instrumenti, saskaņā ar kuriem šādas Muitas vai Ekonomiskās Savienības izveidotas, ļauj to kompetentām iestādēm slēgt līgumus savienību vārdā. Tomēr šādām iestādēm nav balsstiesību.
11. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas no 11.panta 1.daļā minētajām valstīm ir parakstījušas Konvenciju bez ratifikācijas tiesību saglabāšanas vai ir iesniegušas savus ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus.
22. Jebkurā Valstī, kas paraksta šo Konvenciju bez ratifikācijas tiesību saglabāšanas, ratificē vai pievienojas Konvencijai pēc tam, kad piecas valstis ir parakstījušas to bez ratifikācijas ierunām vai ir nodevušas savus ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad minētā Valsts ir parakstījusi šo Konvenciju bez ratifikācijas ierunām vai ir nodevusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.
33. Jebkurš šīs Konvencijas Pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas Līgumslēdzējas Puses ir pieņēmušas šo Pielikumu.
44. Jebkurā Valstī, kas pieņem Pielikumu pēc tam, kad piecas Valstis to ir pieņēmušas, minētais Pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad minētā Valsts ir paziņojusi par tā pieņemšanu.
11. Jebkura valsts laikā, kad tā paraksta Konvenciju bez ratifikācijas tiesību saglabāšanas vai to ratificē, vai iesniedz pievienošanās instrumentu, vai jebkurā laikā pēc tam, var deklarēt ar paziņojumu Padomes ģenerālsekretāram, ka šī Konvencija jāpaplašina līdz visām vai jebkurām tām teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām valsts ir atbildīga. Šāds paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to ir saņēmis Padomes ģenerālsekretārs. Tomēr Konvencija nav pielietojama teritorijām, kas nosauktas paziņojumā, pirms šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecīgajā Valstī.
22. Jebkura valsts, kura ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1.daļu, kas paplašina šo Konvenciju līdz jebkurām tām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var paziņot Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šīs Konvencijas 14.panta procedūru, ka attiecīgā teritorija vairs nepielietos Konvenciju.
11. Šī Konvencija ir ilgumā neierobežota, bet jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt to jebkurā laikā pēc tās spēkā stāšanās datuma saskaņā ar tās 12.pantu.
22. Par denonsēšanu jāpaziņo ar rakstisku instrumentu, ko nodod Padomes ģenerālsekretāram.
33. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas instrumentu.
44. Šī panta 2. un 3.daļas noteikumi jāpielieto arī attiecībā uz šīs Konvencijas Pielikumiem, katrai Līgumslēdzējai Pusei paturot tiesības jebkurā laikā pēc to spēkā stāšanās datuma saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantu atcelt viena vai vairāku Pielikumu pieņemšanu. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas atceļ visu Pielikumu pieņemšanu, uzskatāma par Konvenciju denonsējušu.
11. Padome var rekomendēt šīs Konvencijas grozījumus. Padomes ģenerālsekretāram jāuzaicina katra Līgumslēdzēja Puse piedalīties diskusijā par priekšlikumiem šīs Konvencijas grozīšanā.
22. Jebkuru šādi rekomendētu grozījumu teksts Padomes ģenerālsekretāram jānosūta visām šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām valstīm un tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses.
33. Sešu mēnešu laikā, skaitot no datuma, kad rekomendētie grozījumi tika nosūtīti, jebkura Līgumslēdzēja Puse vai, ja grozījumi ietekmē spēkā esošu Pielikumu, jebkura Līgumslēdzēja Puse, kurai Pielikums ir saistošs, var informēt Padomes ģenerālsekretāru:
4(a) ka tai ir iebildumi pret rekomendētiem grozījumiem vai
5(b) ka, kaut arī tā domā pieņemt rekomendētos grozījumus, nosacījumi, kuri nepieciešami šādai pieņemšanai tās valstī, vēl nav izpildīti.
64. Ja Līgumslēdzēja Puse nosūta Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu, kā paredzēts šā panta 3(b).daļā, tā var tik ilgi, kamēr tā nav paziņojusi Padomes ģenerālsekretāram, ka tā pieņem rekomendētos grozījumus, iesniegt iebildumus pret šiem grozījumiem deviņu mēnešu laikā, kuri seko sešu mēnešu termiņam, kas minēts šī panta 3.daļā.
75. Ja iebildumi pret rekomendētajiem grozījumiem ir paziņoti saskaņā ar šī panta 3. vai 4.daļas noteikumiem, grozījumi uzskatāmi par nepieņemtiem un spēkā neesošiem.
86. Ja iebildumi pret rekomendētajiem grozījumiem nav paziņoti saskaņā ar šī panta 3. vai 4.daļu, grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem no datuma, kas precizēts zemāk:
9(a) ja neviena Līgumslēdzēja Puse nav nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3(b).daļu, kad beidzas sešu mēnešu termiņš, kas minēts 3.daļā;
10(b) ja ikviena Līgumslēdzēja Puse ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3(b).daļu, agrākajā no sekojošiem diviem datumiem:
11(i) datuma, līdz kuram visas Līgumslēdzējas Puses, kuras nosūtīja šādus paziņojumus, ir paziņojušas Padomes ģenerālsekretāram, ka tās pieņem rekomendētos grozījumus ar noteikumu, ka, ja visas pieņemšanas tika paziņotas pirms 3.daļā minētā sešu mēnešu termiņa beigām, datums ir tas, kad beidzas minētais sešu mēnešu termiņš;
12(ii) datums, kad izbeidzas deviņu mēnešu termiņš, kas minēts šī panta 4.daļā.
137. Jebkurš grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu, stājas spēkā vai nu sešus mēnešus pēc datuma, kad tas uzskatāms par pieņemtu, vai, ja rekomendētajos grozījumos ir noteikts atšķirīgs periods, pēc šī perioda beigām, skaitot no datuma, kad grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem.
148. Padomes ģenerālsekretāram pēc iespējas ātrāk jāpaziņo šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm un citām parakstītājām valstīm jebkuri iebildumi pret rekomendētajiem grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar šī panta 3(a).daļu, un par jebkuriem sūtījumiem, kas saņemti saskaņā ar 3(b).daļu. Viņam jāinformē Līgumslēdzējas Puses un citas parakstītājas valstis, vai Līgumslēdzēja Puse vai Puses, kuras ir nosūtījušas šādu paziņojumu, izsaka iebildumus pret rekomendētajiem grozījumiem vai pieņem tos.
11. Neatkarīgi no grozījumu procedūras, kas aprakstīta šīs Konvencijas 15.pantā, jebkurš Pielikums, izņemot tā definīcijas, var tikt pārveidots ar Padomes lēmumu. Padomes ģenerālsekretāram jāuzaicina katra šīs Konvencijas Līgumslēdzēja Puse piedalīties diskusijā par ierosinātajiem Pielikuma grozījumiem. Jebkuru šādi pieņemtu grozījumu teksts Padomes ģenerālsekretāram jānosūta Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām valstīm un tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses.
22. Šādi pieņemti grozījumi saskaņā ar šī panta 1.daļu stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad tos paziņojis Padomes ģenerālsekretārs. Tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja Puse, kurai Pielikums ir saistošs, ir pieņēmusi šos grozījumus, ja vien tā nepatur ierunas saskaņā ar šīs Konvencijas 5.panta procedūru.
11. Jebkura valsts, kas ratificē vai pievienojas šai Konvencijai, uzskatāma par pieņēmušu jebkurus tās grozījumus, kas stājušies spēkā līdz tās ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas datumam.
22. Jebkura Valsts, kas pieņem Pielikumu, uzskatāma, ja vien tā nepatur ierunas saskaņā ar šīs Konvencijas 5.pantu, par pieņēmušu jebkurus šī Pielikuma grozījumus, kas stājušies spēkā līdz datumam, kurā tā paziņo par Pielikuma pieņemšanu Padomes ģenerālsekretāram.
1Padomes ģenerālsekretāram jāpaziņo šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām valstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses un Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram par:
2(a) parakstiem, ratifikācijām un pievienošanos saskaņā ar šīs Konvencijas 11.pantu;
3(b) šīs Konvencijas un katra tās Pielikuma spēkā stāšanās laiku saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantu;
4(c) paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 9. un 13.pantu;
5(d) paziņojumiem un ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 5., 16. un 17.pantu;
6(e) denonsēšanām saskaņā ar 14.pantu;
7(f) jebkuriem grozījumiem, kas uzskatāmi par pieņemtiem saskaņā ar 15.pantu, un to spēkā stāšanās datumi;
8(g) jebkuriem Pielikumu grozījumiem, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar 16.pantu, un to spēkā stāšanās datumi.
1Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 102.pantu šī Konvencija jāreģistrē Apvienoto Nāciju Sekretariātā pēc Padomes ģenerālsekretāra pieprasījuma.
2To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju.
3Parakstīta Kioto, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada astoņpadsmitajā maijā angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kurš jānodod Padomes ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai valstij, kas minētas šīs Konvencijas 11.panta 1.daļā.