Par 1999.gada 7.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālā atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs

- 24 Saeimas deputāti - (turpmāk - iesniedzējs) apstrīd Ministru

kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju

sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla

grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu

aģentūras pamatkapitālā (turpmāk - apstrīdētais akts) atbilstību

Privatizācijas likuma 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai

daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam.

Pieteikumā iesniedzējs norāda, ka

līdz 1998.gada 18.septembrim ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 24, noteiktais

statuss bija valsts dzīvojamā māja un saskaņā ar Privatizācijas

likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts dzīvojamās mājas, kuras

līdz 1995.gada 25.jūlijam nodotas ekspluatācijā, bija jānodod

privatizācijai. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas

likuma 74.panta ceturto daļu Ministru kabinets lēmumu par kādas

dzīvojamās mājas neprivatizēšanu varēja pieņemt tikai pēc

Privatizācijas likuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc 1995.gada

25.jūlija. Tā kā šāds lēmums netika pieņemts, šī ēka bija

privatizējama. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 58.panta pirmo

daļu valsts dzīvojamo māju privatizācija bija jāveic Centrālajai

privatizācijas komisijai, kura to neveica attiecībā uz ēku Rīgā,

Kaļķu ielā 24. Iesniedzējs uzskata, ka šī ēka līdz 1998.gada

18.septembrim, tas ir, līdz laikam, kad aģentūra pieņēma lēmumu

par ēkas statusa maiņu, kaut arī ēka tobrīd bija valsts īpašums

un bija nododama privatizācijai, tika saglabāta valsts īpašumā

bez jebkāda juridiska pamata.

Iesniedzējs uzskata, ka nav ņemta

vērā Būvniecības likuma 17.panta norma, kura noteic, ka būvi

drīkst izmantot tikai atbilstoši tās projektētajām funkcijām. No

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras

pārvaldes 2002.gada 11.marta izziņas Nr.1205-12/2 izriet, ka ēkai

ir saglabājies jaukts izmantojums: tajā atrodas veikali, biroji

un dzīvokļi. Arī no ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās

inventarizācijas lietas izriet, ka tajā ir četri dzīvokļi,

turklāt šo telpu izmantošanas veids saskaņā ar ēkas tehniskās

inventarizācijas lietu ir "triju un vairāku dzīvokļu mājas

dzīvojamo telpu grupa" (kods Nr.1122). Tādējādi tā uzskatāma par

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar

Privatizācijas likumu kopš 1995.gada 25.jūlija aizliegts

atsavināt valsts dzīvojamās mājas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek

izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Tomēr ēka tika

atsavināta, ar apstrīdēto aktu veicot tās ieguldīšanu aģentūras

pamatkapitālā. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas

likumu ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, izslēdzama no aģentūras

pamatkapitāla un nododama Centrālajai privatizācijas komisijai

privatizācijai.

Iesniedzējs norāda, ka

Privatizācijas likuma mērķis ir maksimāla dzīvojamo māju

privatizācija un personu tiesības uz privatizāciju ir svarīgākas

par valsts interesēm saglabāt savā īpašumā atsevišķus tās īpašuma

objektus vai to daļas. Iesniedzējs uzskata, ka aģentūra lēmumu

par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņu ir pieņēmusi tikai ar

mērķi apiet likuma prasības un iekļaut šo ēku aģentūras

pamatkapitālā. Savukārt Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto

aktu, nav ņēmis vērā ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņas

patieso nolūku un norisi un tādējādi pārkāpis Privatizācijas

likuma prasības.