14. punkts

1Ministru kabinets

2atbildes rakstā norāda, ka apstrīdēto aktu Ministru kabinets

3izdeva saskaņā ar aģentūras statūtu 24. un 25.punktu. Turklāt ēka

4Rīgā, Kaļķu ielā 24, saskaņā ar ēkas tehniskās inventarizācijas

5lietas arhīva materiāliem apstrīdētā akta izdošanas brīdī bija

6nedzīvojamā ēka, tas ir, tai bija noteikts administratīvās ēkas

7statuss. Ministru kabinets uzskata, ka šajā gadījumā bija

8piemērojama Privatizācijas likuma 74.panta septītā daļa, kas bija

9spēkā apstrīdētā akta izdošanas brīdī (1997.gada 11.jūnija likuma

10"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

11privatizāciju"" redakcijā). Tā noteic: "Neapdzīvojamās ēkās

12(skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek

13privatizēti saskaņā ar citiem likumiem." Tādējādi ēkas Rīgā,

14Kaļķu ielā 24, dzīvokļi nav privatizējami saskaņā ar

15Privatizācijas likumu. Tā kā šai ēkai bija nedzīvojamas mājas

16statuss, arī Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punkts

17nebija piemērojams un ēka nebija jānodod Centrālajai

18privatizācijas komisijai privatizācijai.

19Ministru kabinets uzskata, ka

20Privatizācijas likuma 74.panta ceturtā daļa attiecas tikai uz

21dzīvojamām, nevis nedzīvojamām ēkām un attiecībā uz ēku Rīgā,

22Kaļķu ielā 24, nav piemērojama. Rīkojums Nr.113 tika pieņemts

23saskaņā ar lēmuma Nr.171 nosacījumu, ka atsevišķos gadījumos, ja

24konkrētais īpašums nepieciešams valsts interešu nodrošināšanai,

25tas saglabājams valsts īpašumā.

26Atbildes rakstā Ministru kabinets

27norāda, ka laika posmā no 1995.gada 25.jūlija līdz 1998.gada

2818.septembrim nebija ne likumīga pamata, ne pienākuma nodot ēku

29Rīgā, Kaļķu ielā 24, privatizācijai, jo tā ir nedzīvojamā ēka.

30Laika gaitā ar grozījumiem Privatizācijas likumā vairākkārt

31mainīti termiņi valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā,

32tādējādi likumdevējs noteica ilgāku laika posmu visu valsts

33dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā, nevis noteica, ka tās

34nododamas privatizācijā nekavējoties pēc Privatizācijas likuma

35spēkā stāšanās.

36Atbildes rakstā norādīts, ka

37aģentūras lēmums par ēkas statusa maiņu tika pieņemts, ievērojot

38vēl joprojām spēkā esošo 1961.gada 11.jūlijā ar LPSR Ministru

39padomes Komunālās saimniecības valsts komitejas priekšsēdētāja

40pavēli Nr.185 apstiprināto instrukciju "LPSR pilsētu un

41strādnieku ciematu zemju, ēku, celtņu un labierīcības objektu

42tehniskās inventarizācijas instrukcija" (turpmāk - 1961.gada

43tehniskās inventarizācijas instrukcija). Tā noteica, ka,

44klasificējot celtņu tipu, jāņem vērā celtnes telpu platības

45uzdevums. Ja ēkā pārsvarā ir tirdzniecības telpu platība, tā

46pieskaitāma tirdzniecības ēku tipam. Ar 1998.gada 13.maija LR

47Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētāja rīkojumu Nr.20

48apstiprinātā "Būvju klasifikācija CC" lietošanai Latvijā (turpmāk

49- 1998.gada būvju klasifikācija) dod līdzīgu skaidrojumu: ja

50dzīvošanai tiek izmantots mazāk par pusi ēkas kopējās

51izmantojamās platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka

52saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi, turklāt tiek

53definēts, ka nedzīvojamās ēkas ir būves, kuras pamatā netiek

54izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Saskaņā ar šīm

55definīcijām ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, uzskatāma par nedzīvojamo

56ēku. Ministru kabinets uzskata, ka jau šīs ēkas projektā

57paredzēta tās jaukta izmantošana un tikai divi tās stāvi

58paredzēti dzīvošanai, līdz ar to ēkas statusa maiņa ir likumīga

59un atbilstoša Būvniecības likuma 17.panta noteikumiem. Tāpat ēkas

60Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņa atbilst arī Ministru kabineta

611998.gada 20.oktobra noteikumu Nr.409 "Noteikumi par Latvijas

62būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie

63nami"" (turpmāk - noteikumi Nr.409) 3.punktam, kas ēku par

64daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu atzīst tad, ja visu

65dzīvokļu kopējā platība ir vismaz 50% no ēkas virszemes stāvu

66kopējās lietderīgās platības. Ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 24, dzīvokļu

67kopējā platība ir tikai 597,2 m2, bet visas ēkas kopējā platība

68ir 3682,17 m2, proti, dzīvošanai paredzēta tikai viena sestā daļa

69no ēkas kopējās izmantojamās platības.

70Ministru kabinets, atsaucoties uz

71Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2000-06-04, uzskata, ka

72Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 13.punkta noteikums par

73dzīvojamo māju izslēgšanu no pamatkapitāla un nodošanu

74privatizācijai ir attiecināms tikai uz tām dzīvojamām mājām,

75kuras bija iekļautas valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā līdz

761995.gada 25.jūlijam. Tādējādi uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24, šis

77punkts neattiecas.