14. pants

Ministru kabinets

atbildes rakstā norāda, ka apstrīdēto aktu Ministru kabinets

izdeva saskaņā ar aģentūras statūtu 24. un 25.punktu. Turklāt ēka

Rīgā, Kaļķu ielā 24, saskaņā ar ēkas tehniskās inventarizācijas

lietas arhīva materiāliem apstrīdētā akta izdošanas brīdī bija

nedzīvojamā ēka, tas ir, tai bija noteikts administratīvās ēkas

statuss. Ministru kabinets uzskata, ka šajā gadījumā bija

piemērojama Privatizācijas likuma 74.panta septītā daļa, kas bija

spēkā apstrīdētā akta izdošanas brīdī (1997.gada 11.jūnija likuma

"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju"" redakcijā). Tā noteic: "Neapdzīvojamās ēkās

(skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek

privatizēti saskaņā ar citiem likumiem." Tādējādi ēkas Rīgā,

Kaļķu ielā 24, dzīvokļi nav privatizējami saskaņā ar

Privatizācijas likumu. Tā kā šai ēkai bija nedzīvojamas mājas

statuss, arī Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punkts

nebija piemērojams un ēka nebija jānodod Centrālajai

privatizācijas komisijai privatizācijai.

Ministru kabinets uzskata, ka

Privatizācijas likuma 74.panta ceturtā daļa attiecas tikai uz

dzīvojamām, nevis nedzīvojamām ēkām un attiecībā uz ēku Rīgā,

Kaļķu ielā 24, nav piemērojama. Rīkojums Nr.113 tika pieņemts

saskaņā ar lēmuma Nr.171 nosacījumu, ka atsevišķos gadījumos, ja

konkrētais īpašums nepieciešams valsts interešu nodrošināšanai,

tas saglabājams valsts īpašumā.

Atbildes rakstā Ministru kabinets

norāda, ka laika posmā no 1995.gada 25.jūlija līdz 1998.gada

18.septembrim nebija ne likumīga pamata, ne pienākuma nodot ēku

Rīgā, Kaļķu ielā 24, privatizācijai, jo tā ir nedzīvojamā ēka.

Laika gaitā ar grozījumiem Privatizācijas likumā vairākkārt

mainīti termiņi valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā,

tādējādi likumdevējs noteica ilgāku laika posmu visu valsts

dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā, nevis noteica, ka tās

nododamas privatizācijā nekavējoties pēc Privatizācijas likuma

spēkā stāšanās.

Atbildes rakstā norādīts, ka

aģentūras lēmums par ēkas statusa maiņu tika pieņemts, ievērojot

vēl joprojām spēkā esošo 1961.gada 11.jūlijā ar LPSR Ministru

padomes Komunālās saimniecības valsts komitejas priekšsēdētāja

pavēli Nr.185 apstiprināto instrukciju "LPSR pilsētu un

strādnieku ciematu zemju, ēku, celtņu un labierīcības objektu

tehniskās inventarizācijas instrukcija" (turpmāk - 1961.gada

tehniskās inventarizācijas instrukcija). Tā noteica, ka,

klasificējot celtņu tipu, jāņem vērā celtnes telpu platības

uzdevums. Ja ēkā pārsvarā ir tirdzniecības telpu platība, tā

pieskaitāma tirdzniecības ēku tipam. Ar 1998.gada 13.maija LR

Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētāja rīkojumu Nr.20

apstiprinātā "Būvju klasifikācija CC" lietošanai Latvijā (turpmāk

- 1998.gada būvju klasifikācija) dod līdzīgu skaidrojumu: ja

dzīvošanai tiek izmantots mazāk par pusi ēkas kopējās

izmantojamās platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka

saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi, turklāt tiek

definēts, ka nedzīvojamās ēkas ir būves, kuras pamatā netiek

izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Saskaņā ar šīm

definīcijām ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, uzskatāma par nedzīvojamo

ēku. Ministru kabinets uzskata, ka jau šīs ēkas projektā

paredzēta tās jaukta izmantošana un tikai divi tās stāvi

paredzēti dzīvošanai, līdz ar to ēkas statusa maiņa ir likumīga

un atbilstoša Būvniecības likuma 17.panta noteikumiem. Tāpat ēkas

Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņa atbilst arī Ministru kabineta

1998.gada 20.oktobra noteikumu Nr.409 "Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie

nami"" (turpmāk - noteikumi Nr.409) 3.punktam, kas ēku par

daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu atzīst tad, ja visu

dzīvokļu kopējā platība ir vismaz 50% no ēkas virszemes stāvu

kopējās lietderīgās platības. Ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 24, dzīvokļu

kopējā platība ir tikai 597,2 m2, bet visas ēkas kopējā platība

ir 3682,17 m2, proti, dzīvošanai paredzēta tikai viena sestā daļa

no ēkas kopējās izmantojamās platības.

Ministru kabinets, atsaucoties uz

Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2000-06-04, uzskata, ka

Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 13.punkta noteikums par

dzīvojamo māju izslēgšanu no pamatkapitāla un nodošanu

privatizācijai ir attiecināms tikai uz tām dzīvojamām mājām,

kuras bija iekļautas valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā līdz

1995.gada 25.jūlijam. Tādējādi uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24, šis

punkts neattiecas.