3. pants

Tiesības arestēt

1. Jebkura kuģa arests ir pieļaujams, ja pret to pastāv jūras prasība, ar nosacījumu, ka:

(a) ja persona, kurai piederēja kuģis jūras prasības rašanās brīdī ir atbildīga par prasību un ir kuģa īpašnieks aresta brīdī; vai

(b) ja persona, kura bija kuģa dimaiza fraktētājs jūras prasības rašanās brīdī ir atbildīga par prasību un ir dimaiza fraktētājs vai kuģa īpašnieks kuģa aresta brīdī; vai

(c) prasība izriet no kuģa hipotēkas vai cita tāda paša veida apgrūtinājuma; vai

(d) prasība attiecas uz kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām; vai

(e) prasība ir vērsta pret īpašnieku, dimaiza fraktētāju, kuģa operatoru un ir nodrošināta ar jūras privilēģiju, kas radusies saskaņā ar tās Valsts likumu, kur tika piemērots arests.

2. Arestēt var jebkuru citu kuģi vai kuģus, kas aresta brīdī atrodas tādas personas īpašumā, kas ir atbildīga par jūras prasību, un kura prasības rašanās brīdī bija:

(a) tā kuģa īpašnieks, attiecībā uz kuru radās jūras prasība; vai

(b) šī kuģa dimaiza, laika vai reisa fraktētājs.

Šīs daļas noteikumi neattiecas uz prasībām, kas izriet no īpašuma un valdījuma tiesībām.

3. Neņemot vērā 1. un 2.punkta nosacījumus, tāda kuģa arests, kura īpašnieks nav atbildīgs par jūras prasību ir pieļaujams vienīgi tad, ja, saskaņā ar arestu piemērošanas Valsts normatīvajiem aktiem, spriedumu par jūras prasību var izpildīt ar kuģa juridisku vai piespiedu pārdošanu.