Par 2004. gada 20. decembra likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" 13. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 105. pantam

1. pants
ietver tiesības īpašumu lietot, jo lietošana "veido

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

tradicionālu un fundamentālu īpašuma tiesību aspektu" (Marckx

v. Belgium [1979] ECHR 2, para. 63).

Tādējādi tiesības uz īpašumu

ietver arī tiesības gūt labumu no sev piederošās lietas, tostarp

šo lietu izīrējot, kas ne vien nodrošina attiecīgā īpašuma

uzturēšanu, bet arī dod peļņu īpašniekam.

Ja īpašnieks nevar savu lietu

brīvi lietot, tostarp izīrēt, gūstot no tās iespējamos labumus,

viņa tiesības uz īpašumu ir ierobežotas.

11. Pieteikumā tā

iesniedzēji apstrīd 2004. gada 30. decembrī pieņemtā

likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri""

13. pantu, kas kopumā ietver piecus dažādus grozījumus Īres

likuma pārejas noteikumos.

11.1. Iepriekšējā

redakcijā pārejas noteikumu 4. punkts paredzēja, ka pēc

2005. gada 1. janvāra dzīvojamās telpas īres maksa tiek

noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā

attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas

ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai,

un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu

nosaka izīrētājs. Savukārt grozījumi, kas Īres likuma pārejas

noteikumu 4. punktā izdarīti ar apstrīdēto normu, ne vien

paredz maksimālo īres maksu 2005., 2006. un 2007. gadā, bet

arī noteic, ka gadījumos, kad īres maksa netiek noteikta, pusēm

vienojoties, to nosaka izīrētājs (iekļaujot īres maksā attiecīgās

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir

proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

peļņu).

11.2. Īres likuma

13. panta otrā daļa paredz: "Ja dzīvojamās telpas īres

līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt

dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus

iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja

vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres

maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums." Īres

likuma pārejas noteikumu 8. punkts iepriekšējā redakcijā

paredzēja: "Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas

noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto) noslēgts laika

posmā līdz 2001. gada 31. decembrim, tajā noteiktā īres

maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot

likuma 13. panta otrās daļas noteikumus." Apstrīdētā norma

savukārt izslēdza norādi uz 4. - 6. punktu un papildināja

daļu ar tekstu, kas paredz: "Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā

vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli

lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2007. gada

31. decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt

paaugstināta, ievērojot likuma 13. panta otrās daļas

noteikumus."

K. Torgāns Satversmes tiesai

iesniegtajā rakstveida viedoklī norāda, ka Īres likuma