18. pants

Saeima norāda, ka apstrīdētajai normai ir divi

savstarpēji saistīti mērķi - sabalansēt valsts sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un īstenot

citu personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, garantējot, ka

šīs tiesības būs realizējamas arī nākotnē.

18.1. Satversmes tiesa jau iepriekš par leģitīmu ir

atzinusi mērķi sabalansēt valsts pensiju speciālā budžeta

ieņēmumu un izdevumu daļas, ievērojot valsts sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta pamatprincipu - pašfinansēšanos.

Proti, sociālās apdrošināšanas jomā tiesiskais regulējums noteic

ciešu saikni starp veiktajām iemaksām un izmaksām. Valsts pensiju

speciālā budžeta līdzekļus galvenokārt veido obligātās un

brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Turklāt būtiski ir

izvairīties no deficīta veidošanās valsts pensiju speciālajā

budžetā. Pie tam nepieciešams nodrošināt, lai pensiju izmaksas

būtu iespējamas arī nākotnē, kad demogrāfiskais stāvoklis,

iespējams, būs citāds (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 8. punktu).

2009. gadā valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā

vienlaikus vērojams ieņēmumu samazinājums un nepieciešamo

izdevumu pieaugums. Situācija valsts sociālās apdrošināšanas

speciālajā budžetā ir nesaraujami saistīta ar kopējo ekonomisko

situāciju valstī, ko īpaši 2009. gada sākumā raksturoja

ekonomiskās aktivitātes mazināšanās, algu sarukums un bezdarba

pieaugums. Minētie apstākļi noteica sociālās apdrošināšanas

iemaksu apjoma samazināšanos un vienlaikus - papildu izdevumu

veidošanos nodarbinātības speciālajā budžetā. Ievērojot minēto,

ar 2009. gada 16. jūnija grozījumiem likumā "Par valsts budžetu

2009. gadam" valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā

tika ieplānots deficīts 206,1 miljona latu apmērā. Tādējādi arī

sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu

uzkrājums, kas 2009. gada 1. janvārī bija 951 miljons latu, uz

gada beigām tika plānots vairs tikai 744,5 miljonu latu apmērā.

Minētais liecina par ievērojamu spriedzi valsts sociālās

apdrošināšanas speciālajā budžetā un nepieciešamību līdzsvarot tā

ieņēmumu un izdevumu daļas.

Tieši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pašfinansēšanās

principa kontekstā tā ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana ir

saistāma arī ar iespēju īstenot citu personu tiesības uz sociālo

nodrošinājumu. Apdrošināšanas iemaksu apmēra mazināšanās,

deficīta veidošanās speciālajā budžetā un uzkrājuma sarukums

rosina samazināt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

izdevumus. Tādējādi sociālā nodrošinājuma saglabāšana nemainīgā

apmērā visām personu grupām var būt apgrūtināta. Tāpat sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta līdzsvarošana uzskatāma par

pamatu šā budžeta ilgtspējas garantēšanai un attiecīgi paļāvībai

uz to, ka arī nākamo paaudžu tiesības uz sociālo nodrošinājumu

tiks realizētas. Līdz ar to mērķis garantēt citiem cilvēkiem

Satversmē noteiktās tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir

atzīstams par leģitīmu.

18.2. Pieteikuma iesniedzējs pauž uzskatu, ka par

leģitīmu nav atzīstams mērķis izpildīt Ministru kabineta uzņemtās

saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, jo šāda lēmuma

pieņemšana ietilpst likumdevēja, nevis valdības kompetencē.

Kaut arī Saeima nav norādījusi, ka tāds būtu apstrīdētās

normas mērķis, tomēr tās debatēs paustais apliecina, ka šis

apstāklis apstrīdētās normas pieņemšanu ir ietekmējis. Piemēram,

Saeimas sēdē, debatējot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par

valsts pensijām"" (Nr. 1139/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā,

atbildīgās komisijas - Sociālo un darba lietu komisijas -

pārstāve deputāte S. Bendrāte norādīja, ka šāda norma bija

jāpieņem jau iepriekšējai valdībai, "[..] nevis sabiedrībā un

mums šeit, Saeimā, jāuztur dzīva ilūzija, ka mēs varam nepildīt

iepriekšējās valdības noslēgto līgumu ar starptautiskajiem

finanšu aizdevējiem par summu, kas vispār šajā budžetā nav

ieplānota - un tā ir 11 miljoni latu -, atstājot šādu mīnusu

jaunajam Ministru kabinetam un pašiem nerisinot savus jautājumus"

(Saeimas 2009. gada 12. marta sēdes stenogramma).

Satversmes tiesa piekrīt Pieteikuma iesniedzēja paustajam

viedoklim, ka mērķis izpildīt starptautiskās saistības, ko

uzņēmies Ministru kabinets, pats par sevi, nepastāvot citiem

leģitīmiem mērķiem, nebūtu atzīstams par pamatu Satversmē

noteikto pamattiesību ierobežošanai.