7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Pensionāru

federācija (turpmāk - Pensionāru federācija) - pauž

viedokli, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar Satversmes 1. un

109. pantu.

Pensionāru federācija uzskata, ka, pieņemot apstrīdēto normu,

pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pensionāriem bija

izveidojusies pārliecība, ka ar 2009. gada 1. aprīļa indeksāciju

tiks izlīdzināti zaudējumi, kas radušies inflācijas dēļ periodā

no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 1. martam. Tomēr dažas

dienas pirms pensiju pārskatīšanas negaidīti, bez sagatavošanās

un bez saudzējoša pārejas perioda vienā dienā divos lasījumos

pensiju pārskatīšana esot atcelta.

Pensionāru federācija informē, ka tā Saeimai iesniegusi

priekšlikumu pensiju pārskatīšanu par periodu no 2008. gada 1.

septembra līdz 2009. gada 1. martam attiecināt vienīgi uz tām

pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus, bet 2009. gada 1. oktobrī

paredzēto pensiju pārskatīšanu atlikt uz 2010. gadu.

Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību samērīguma

principam Pensionāru federācija norāda, ka ar šiem grozījumiem

skartas sociāli neaizsargātas un nabadzībā grimstošas sabiedrības

grupas. Vidējā pensija, ko vajadzējis pārskatīt 1. aprīlī, vecuma

pensionāriem esot bijusi 110-115 latu jeb 64-67 procenti no

iztikas minimuma, invaliditātes pensijas saņēmējiem - 95-100 latu

jeb 55-58 procenti no iztikas minimuma un apgādnieka zaudējuma

pensijas saņēmējiem - 80-85 lati jeb 47-49 procenti no iztikas

minimuma. Pensionāru federācija pauž uzskatu, ka valsts ieguvums

- 13,3 miljoni latu - nav samērojams ar zaudējumiem, kas nodarīti

šīm personu grupām.

Pensionāru federācija apšauba arī to, ka situācija valsts

sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā būtu tik kritiska, kā

norāda likumdevējs. Tā, piemēram, Pensionāru federācija atsaucas

uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA)

"Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

izpildi 2009. gada janvārī", kurā norādīts, ka VSAA speciālā

budžeta ieņēmumi 2009. gada janvārī par 17,8 miljoniem latu jeb

20,1 procentu pārsniedza plānotos izdevumus, izraisot līdzekļu

atlikuma palielinājumu no 951,1 miljona latu gada sākumā uz 965,6

miljoniem latu janvāra beigās. Pensionāru federācija norāda arī,

ka iespējamā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīta

segšanai un 2009. gada pensiju pārskatīšanai nepieciešamie 45,3

miljoni latu iegūstami vien no sociālās apdrošināšanas speciālā

budžeta uzkrājuma procentu ienākumiem, kas esot aptuveni 60-70

miljoni latu.

Tāpat Pensionāru federācija uzskata, ka nav pamatota Saeimas

atsauce uz bezdarba līmeņa pieaugumu kā sociālās apdrošināšanas

speciālā budžeta izmaksu pieauguma izraisītāju, jo līdzekļu

pārdali starp speciālajiem budžetiem aizliedz likuma "Par valsts

budžetu 2009. gadam" 28. panta 5. punkts.

Pensionāru federācija pauž viedokli, ka ir pārkāpts arī likuma

varas princips un varas dalīšanas princips. Kā vienu no

apstrīdētās normas mērķiem Saeima norāda starptautiskajām finanšu

institūcijām izpildvaras doto solījumu izpildi. Pensionāru

federācija pauž uzskatu, ka izpildvara uzņēmusies tādas

starptautiskās saistības, kādas uzņemties ir kompetents vienīgi

likumdevējs.

Pensionāru federācija īpaši uzsver, ka ar apstrīdēto normu ir

pārkāpts sociāli atbildīgas valsts princips. Pensionāru

federācija pauž uzskatu, ka sociālās drošības sistēma patiesas

tiesības uz sociālo nodrošinājumu negarantē. Tā apmēram 64

procenti pensionāru saņemot pensijas, kas ir mazākas par valstī

noteikto iztikas minimumu. Tāpat, pēc Pensionāru federācijas

ieskata, ciniska un nepamatota ir Saeimas norāde, ka valsts

pensijas pārsniedzot garantēto minimālo ienākumu. Tas esot

pavisam cita veida sociālās palīdzības maksājums un neesot

salīdzināms ar valsts pensijām, ko personas saņem uz veikto

sociālās apdrošināšanas iemaksu pamata. Ievērojot minēto,

Pensionāru federācija uzskata, ka arī sociāli atbildīgas valsts

princips, pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpts.

Kā norāda Pensionāru federācija, Saeimas atbildes rakstā

ietvertais apgalvojums, ka par attiecīgo likumprojektu viedokli

sniegusi arī Pensionāru federācija, neatbilst patiesībai.

Pensionāru federācijas pārstāvji vairākkārt esot tikušies ar

Labklājības ministrijas pārstāvjiem, un šajās tikšanās reizēs

esot diskutēts par iespējām palielināt piemaksu pie valsts

pensijas un citiem jautājumiem, bet nekādas diskusijas par

pensiju pārskatīšanas atcelšanu gan neesot bijušas. Vēl 2009.

gada 9. martā Pensionāru federācijas sēdē Labklājības ministrijas

valsts sekretāra vietnieks Inguss Alliks norādījis, ka

Labklājības ministrija konsekventi iestājoties par to pensiju

pārskatīšanu 1. aprīlī, kuras nav lielākas par 135 latiem. Gan

valdības, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji

līdz pat apstrīdētās normas pieņemšanai esot apgalvojuši, ka 1.

aprīļa indeksācija notiks. Attiecībā uz pensiju pārskatīšanu 1.

oktobrī Pensionāru federācija paudusi viedokli, ka indeksācija

varētu tikt pārcelta uz 2010. vai 2011. gadu. Tomēr konkrēts

likumprojekts neesot apspriests.