6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - pauž viedokli, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Pēc Tiesībsarga ieskata, normatīvais regulējums pensiju

indeksācijas jomā nav bijis pietiekami noteikts un nemainīgs, lai

tam varētu uzticēties. Vienlaikus Tiesībsargs vērš uzmanību uz

to, ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā ekonomiskās

situācijas stabilizācijas nolūkā valstī tika samazināts

finansējums daudzās jomās, tostarp sociālā nodrošinājuma un

veselības aprūpes jomās. Šādos apstākļos personām neesot bijis

pamata paļauties uz to, ka pensiju pārskatīšana turpināsies

līdzšinējā kārtībā. Tiesībsargs piekrīt Saeimas paustajam

viedoklim, ka ekonomikas straujas regresijas apstākļos personas

paļaušanās uz pensiju pārskatīšanas turpināšanu neesot vērtējama

kā saprātīga. Līdz ar to Tiesībsargs uzskata, ka pensiju

pārskatīšanas atcelšana 2009. gadā atbilst tiesiskās paļāvības

principam.

Tiesībsargs atzīst, ka, pārtraucot pensiju pārskatīšanu, tiek

ierobežotas Satversmes 109. pantā nostiprinātās tiesības uz

sociālo nodrošinājumu. Šāds ierobežojums varot būt tiesisks, ja

tas noteikts ar likumu leģitīma mērķa sasniegšanai un ir samērīgs

ar šo mērķi. Pēc Tiesībsarga ieskata, nav strīda par to, ka

ierobežojums ir noteikts ar likumu. Arī mērķi nodrošināt valsts

budžeta intereses, kā arī citu personu tiesības uz sociālo

nodrošinājumu Tiesībsargs atzīst par leģitīmu. Tāpat Tiesībsargs

norāda: kaut arī indeksācijas atcelšana pilnībā neatrisinās

budžeta sabalansēšanas problēmas, tomēr šāds solis kopumā mazinās

pensiju speciālā budžeta izdevumus, līdz ar to tas ir piemērots

leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Tiesībsargs pauž uzskatu, ka, noskaidrojot, vai apstrīdētajā

normā noteiktais ierobežojums atbilst samērīguma un sociāli

atbildīgas valsts principiem, jāizvērtē, vai nepastāv saudzīgāki

līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai sabiedrības ieguvums

ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu.

Pensiju pārskatīšanas galvenais mērķis esot kompensēt

inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru. Tā kā patēriņa cenu

pieaugumam piemītot tendence samazināties, arī nepieciešamība pēc

pensiju indeksācijas varot tikt pārskatīta. Tiesībsargs pauž

uzskatu, ka ar citiem, alternatīviem līdzekļiem, piemēram,

vienīgi to pensiju pārskatīšanu, kuras pārsniedz noteiktu apmēru,

leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. Ievērojot

apstrīdētās normas īstermiņa raksturu un inflācijas

samazināšanos, pensiju indeksācijas atcelšana esot uzskatāma par

saudzējošāko līdzekli mērķa sasniegšanai.

Tiesībsargs norāda arī uz apstākli, ka strādājošo atalgojuma

līmeņa pazemināšanās un bezdarba pieaugums izraisa sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu samazināšanos un

izdevumu palielināšanos. Līdz ar to valstij esot pienākums veikt

pasākumus, kas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus

un izdevumus sabalansē, nodrošinot šīs sistēmas ilgtspējību.