3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst tiesībām uz

īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

Saeima norāda, ka Pieteikuma iesniedzējas neapmierinātība ar

iespējamo tās pamattiesību aizskārumu izriet no kļūdainas Tabakas

aprites likuma normu interpretācijas, nevis no pašas apstrīdētās

normas. Pieteikuma iesniedzējai nebija pienākuma uzņemties

būtiskas izmaksas, izbūvējot ventilācijas sistēmas un pielāgojot

telpas smēķētājiem, jo Tabakas aprites likums pats par sevi

neprasīja, lai ikviens komersants, citstarp Pieteikuma

iesniedzēja, savās kazino un spēļu zālēs izbūvētu īpašas

smēķēšanai paredzētas telpas, ja vien komersants pats to

nevēlējās. Šāda prasība ir aktuāla tikai tādā gadījumā, ja pats

komersants izvēlējies azartspēļu zālēs nodrošināt personām

iespēju smēķēt un pakļaut tās ar smēķēšanu saistītam riskam. Ar

apstrīdēto normu ir pilnīgi saderīgas tādas azartspēļu

organizēšanas vietas, kurās ir īpašas atsevišķas telpas ar gaisa

sūknēšanai un ventilācijai nepieciešamo aprīkojumu. Apstrīdētajā

normā ietvertais ierobežojums nekādā veidā neskar arī Pieteikuma

iesniedzējas uzņēmējdarbību, jo pieteikumā norādīts, ka

azartspēļu organizēšanas vietās iespēja smēķēt netiek dota ar

nolūku piesaistīt klientus.

Ar apstrīdēto normu tiek aizsargātas gan citu cilvēku tiesības

uz veselību, gan sabiedrības labklājība. Pasaules Veselības

organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 8.

pants prasa pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kas pēc iespējas

plašākā mērā liedz smēķēšanu publisku vietu iekštelpās, tostarp

azartspēļu organizēšanas vietās, un tādējādi aizsargā personas no

smēķēšanas rezultātā radītā piesārņojuma. No šīs prasības izriet

valsts uzdevums noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas mudinātu

komersantus rīkoties sociāli atbildīgi un aizsargātu personu

tiesības uz veselību un dzīvību.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums

sasniedz tā leģitīmos mērķus. Apstrīdētā norma ne tikai nodrošina

to, ka azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāji nepakļaus sevi

tiešam smēķēšanas riskam, bet arī mazinās pasīvās smēķēšanas

riskus, tostarp attiecībā uz citiem šo publisko vietu

apmeklētājiem. Tāpat apstrīdētā norma dod personām iespēju

izvērtēt savas rīcības sekas, jo uz smēķēšanas laiku spēli nākas

pārtraukt un galu galā tās var apzināties, ka spēlēšanai patērēts

neparedzēti ilgs laiks.

Tiesiskais regulējums, kas pieļauj smēķēšanu speciālās tam

paredzētās telpās, nevar pilnībā sasniegt leģitīmos mērķus, jo

inženiertehniskās pieejas nepasargā personas no tabakas dūmu

iedarbības. Smēķēšanas rezultātā radušās gaisa cietās daļiņas

lielos daudzumos no azartspēļu organizēšanas vietās smēķēšanai

paredzētajām zonām nonāk citās telpās, kaut arī darbojas

ventilācijas sistēma. Piesārņojumu rada arī tabakas dūmu daļiņas,

kas paliek uz dažādām virsmām telpās, kur smēķēšana tiek atļauta.

Šīs daļiņas, kas satur gan nikotīnu, gan citas kancerogēnas un

toksiskas vielas, nevar tikt likvidētas ar ventilācijas sistēmu

palīdzību.

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem atsevišķu smēķēšanas telpu

pastāvēšana tiek uzskatīta par sabiedrības veselības aizsardzības

sistēmas trūkumu. Pieņēmumu, ka īpašs telpu aprīkojums, piemēram,

ventilācijas iekārtas, spētu pienācīgi pasargāt personu veselību

no kaitējuma, ko nodara smēķēšana, Pasaules Veselības

organizācija ir atzinusi par vienu no visvairāk izplatītajiem

mītiem, kas ir pretrunā ar zinātnes atziņām un veselības

politikas izstrādē nebūtu izmantojams.

Likumdevējs, visas sabiedrības interesēs nosakot īpašuma

tiesību izmantošanas ierobežojumus, nav pārkāpis savas rīcības

brīvības robežas. Labumu no apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma sabiedrība gūst vairākos aspektos,

proti, šis ierobežojums pasargā gan smēķētājus, gan nesmēķētājus,

pozitīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret veselībai kaitīgiem

ieradumiem, kā arī mazina valsts veselības aprūpes sistēmas

noslodzi.

Pieteikuma iesniedzēja nevarēja pamatoti un saprātīgi

paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz smēķēšanu

azartspēļu organizēšanas vietās netiks mainīts. Paredzot jaunu

tiesisko regulējumu, likumdevējs ir ievērojis saprātīgu līdzsvaru

starp nepieciešamību aizsargāt Pieteikuma iesniedzējas tiesisko

paļāvību un nepieciešamību nodrošināt visas sabiedrības

intereses. Likumdevējs noteica pārejas periodu, citstarp

ievērojot attiecīgās nozares ekspertu viedokli par adekvātu tā

ilgumu. Ņemot vērā to, ka attiecīgā likumprojekta izvērtēšanas

darbs Saeimā turpinājās līdz pat 2024. gada 11. janvārim, kad

apstrīdētā norma tika pieņemta galīgajā lasījumā, likumdevējs

pārejai uz jauno regulējumu atvēlēja gandrīz veselu gadu ilgu

periodu - līdz 2025. gada 1. janvārim.