4. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs -

norāda, ka likumdevējs ar apstrīdēto normu ir noteicis saistošu

uzvedības priekšrakstu, saskaņā ar kuru azartspēļu organizēšanas

vietās to apmeklētāji nedrīkst smēķēt, bet azartspēļu

organizētājiem jāuzrauga šā aizlieguma ievērošana. Ar apstrīdēto

normu, ciktāl tā attiecas uz Pieteikuma iesniedzēju, pēc būtības

ir paplašināti Azartspēļu un izložu likumā noteiktie azartspēļu

organizētāju pienākumi. Apstrīdētā norma nerada konkrētu negatīvu

ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējas ekonomiskajām, ar tās

saimniecisko darbību saistītajām interesēm, nesamazina tās peļņu

un nav cēloniskā sakarā ar Pieteikuma iesniedzējas tiesībām uz

īpašumu. Turklāt Pieteikuma iesniedzējai nav saiknes ar tabakas

vai nikotīna produktu ražošanu vai izplatīšanu, proti, tās

pamatdarbība ir azartspēļu organizēšana. Tādējādi nav saskatāms,

kādā veidā apstrīdētā norma varētu Pieteikuma iesniedzējai

ierobežot Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības.

Smēķēšana nav uzskatāma par priekšnoteikumu tam, lai persona

varētu spēlēt azartspēles vai tās varētu tikt organizētas. Nedz

iepriekšējais regulējums, nedz apstrīdētā norma nekādā veidā

neietekmē Pieteikuma iesniedzējas tiesības brīvi nodarboties ar

izraudzīto uzņēmējdarbību atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.

Aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās nedz mazina,

nedz arī papildus aprobežo Pieteikuma iesniedzējas iespējas

turpināt iesākto uzņēmējdarbību.

Ar apstrīdēto normu nedz Pieteikuma iesniedzējai, nedz

jebkuram citam azartspēļu organizētājam nav uzlikts pienākums

likvidēt iepriekš smēķēšanai atvēlētās telpas un tajās uzstādītās

ventilācijas iekārtas. Apstrīdētā norma no 2025. gada 1. janvāra

liedz smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās, taču nekādā mērā

nemazina telpu īpašnieku vai faktisko valdītāju tiesības uz šīm

telpām un tajās esošajām ietaisēm. Nekas neliecina par to, ka

iepriekš pielāgotās un ar ventilāciju aprīkotās telpas turpmāk

nevarētu tikt izmantotas citiem ar Pieteikuma iesniedzējas

komercdarbību saistītiem mērķiem.

Tabakas aprites likuma 10. panta ceturtās daļas regulējums

bija piemērojams tad, ja azartspēļu organizētājs pats un

labprātīgi ir izvēlējies atļaut saviem klientiem smēķēt

attiecīgajās azartspēļu organizēšanas vietās. Nekādi pienākumi

attiecībā uz telpu tehnisko un funkcionālo pielāgošanu nav bijuši

noteikti kā vispārēja prasība. Pieteikuma iesniedzējas

brīvprātīgā izvēle bija par pamatu konkrētajiem ieguldījumiem

smēķēšanai paredzēto telpu ierīkošanā un aprīkošanā.