Par 5. Saeimas vēlēšanām

1Vēlēšanu tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu

2dienā ir vecāki par 18 gadiem. Saeimā var ievēlēt Latvijas

3pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu, ja

4vien viņš atbilst pārējām šā likuma prasībām.

1Vēlēšanu tiesību nav personām, kas likumā paredzētajā

2kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

1Vēlēšanu tiesības zaudē:

21) personas, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

32) aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, ja

4pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Šīs

5personas zaudē tikai balsstiesības, bet var tikt ievēlētas.

6II NODAĻA

7VĒLĒŠANU

8KOMISIJAS

1Saeimas vēlēšanu vadīšanai izveidojama Centrālā vēlēšanu

2komija, kas sastāv no astoņiem vēlētājiem. Piecus Centrālās

3vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Augstākā Padome, vienu locekli

4no tiesnešu vidus - Augstākā Tiesa savā plēnumā, vienu - Augstākā

5Padome pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšlikuma

6un vienu - Augstākā Padome pēc Krievijas latviešu biedrības

7valdes priekšlikuma.

1Centrālā vēlēšanu komisija izveidojama ne vēlāk kā simt

2piecdesmit dienas pirms 5. Saeimas vēlēšanu pirmās dienas.

1Centrālā vēlēšanu komisija pirmajā sēdē, ko sasauc

2Augstākās Padomes Prezidijs, ievēlē komisijas priekšsēdētāju,

3priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

1Centrālā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas, likumu ietvaros

2izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, rūpējas par to,

3lai tiktu izveidotas šajā likumā paredzētās vietējās vēlēšanu

4komisijas, un pārbauda, lai tās pildītu savus uzdevumus.

5Centrālās vēlēšanu komisijas aktus, kas regulē vēlēšanu procesu

6un ir pretrunā ar šo likumu, atceļ Augstākā Padome.

1Visām valsts un pašvaldību iestādēm jāizpilda Centrālās

2vēlēšanu komisijas rīkojumi un instrukcijas, kā arī tie rīkojumi,

3kurus vietējās vēlēšanu komisijas izdod saskaņā ar Centrālās

4vēlēšanu komisijas rīkojumiem un instrukcijām.

1Centrālās vēlēšanu komisijas organizatorisko un tehnisko

2apkalpošanu nodrošina Augstākās Padomes Kanceleja.

1Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu

2apgabalos:

31) Rīga,

42) Vidzeme,

53) Latgale,

64) Kurzeme,

75) Zemgale.

8Piezīme.

9Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

10Vidzemes vēlēšanu apgabals - Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajonu,

11Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Madonas, Ogres rajonu, Rīgas rajonu

12(bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajonu;

13Latgales vēlēšanu apgabals - Balvu rajonu, Daugavpils rajonu

14un Daugavpils pilsētu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonu,

15Rēzeknes rajonu un Rēzeknes pilsētu;

16Kurzemes vēlēšanu apgabals - Kuldīgas rajonu, Liepājas rajonu

17un Liepājas pilsētu, Saldus un Talsu rajonu, Ventspils rajonu un

18Ventspils pilsētu;

19Zemgales vēlēšanu apgabals - Aizkraukles, Bauskas un Dobeles

20rajonu, Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu, Jēkabpils un Tukuma

21rajonu.

1Katrā apgabalā Saeimas vēlēšanu vadīšanai izveidojama

2apgabala vēlēšanu komisija:

3Rīgas vēlēšanu apgabalā - Rīgā,

4Vidzemes vēlēšanu apgabalā - Cēsīs,

5Latgales vēlēšanu apgabalā - Rēzeknē,

6Kurzemes vēlēšanu apgabalā - Kuldīgā,

7Zemgales vēlēšanu apgabalā - Jelgavā.

1Apgabalu vēlēšanu komisijas izveidojamas šādi: Rīgas

2vēlēšanu apgabalā - Rīgas Dome ievēlē trīs komisijas locekļus,

3Centrālā vēlēšanu komisija un Augstākās Tiesas plēnums sūta pa

4vienam priekšstāvim;

52) Vidzemes vēlēšanu apgabalā - Cēsu rajona padome ievelē

6divus komisijas locekļus, Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus

7priekšstāvjus un Augstākās Tiesas plēnums - vienu

8priekšstāvi;

93) Latgales vēlēšanu apgabalā - Rēzeknes pilsētas padome un

10Rēzeknes rajona padome ievēlē pa vienam komisijas loceklim,

11Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Augstākās

12Tiesas plēnums - vienu priekšstāvi;

134) Kurzemes vēlēšanu apgabalā - Kuldīgas rajona padome ievēlē

14divus komisijas locekļus, Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus

15priekšstāvjus un Augstākās Tiesas plēnums - vienu

16priekšstāvi;

175) Zemgales vēlēšanu apgabalā - Jelgavas pilsētas padome un

18Jelgavas rajona padome ievēlē pa vienam komisijas loceklim,

19Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Augstākās

20Tiesas plēnums - vienu priekšstāvi.

2112.1 Katrā rajonā no vēlētājiem nodibināma rajona

22vēlēšanu komisiju, kura izveidojama šādi: rajona padome vai

23pagaidu valde ievēlē septiņus komisijas locekļus, vietējās tautas

24tiesas tautas tiesneši sūta vienu priekšstāvi no sava vidus un

25Centrālā vēlēšanu komisija - vienu priekšstāvi.

2612.2 Katrā Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētā) no

27vēlētājiem nodibināma Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas)

28vēlēšanu komisija, kura izveidojama šādi: Rīgas pilsētas rajona

29(priekšpilsētas) padome vai pagaidu valde ievēlē septiņus

30komisijas locekļus, vietējās tautas tiesas tautas tiesneši sūta

31vienu priekšstāvi no sava vidus un Centrālā vēlēšanu komisija -

32vienu priekšstāvi.

3312.3 Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē

34un Ventspilī no vēlētājiem nodibināma vēlēšanu komisija, kura

35izveidojama šādi: pilsētas padome vai pagaidu valde ievēlē

36septiņus komisijas locekļus, vietējās tautas tiesas tautas

37tiesneši sūta vienu priekšstāvi no sava vidus un Centrālā

38vēlēšanu komisija - vienu priekšstāvi.

1Katrā rajona pilsētā un katrā pagastā izveidojams vismaz

2viens vēlēšanu iecirknis. Republikas pilsētas un Rīgas pilsētas

3rajoni (priekšpilsētas) sadalāmi vairākos iecirkņos. Dalīšanu

4vēlēšanu iecirkņos veic pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu

5(priekšpilsētu) un pagastu valdes.

1Katrā vēlēšanu iecirknī vēlēšanas vada un uzrauga iecirkņa

2vēlēšanu komisija, kas sastāv no pieciem līdz piecpadsmit

3vēlētājiem, kurus ievēlē pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu

4(priekšpilsētu) vai pagastu valdes.

5Piezīme. Ja kāda pilsētas, Rīgas pilsētas rajona

6(priekšpilsētas) vai pagasta valde neievēlē vēlēšanu komisiju,

7Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju.

1Valsts sedz ar vēlēšanu sarīkošanu saistītos izdevumus.

2Centrālā vēlēšanu komisija nosaka šo līdzekļu sadalījumu

3apgabalu, rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un

4iecirkņu vēlēšanu komisijām.

5III NODAĻA

6KANDIDĀTU

7SARAKSTU IESNIEGŠANA

1Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu

2komisijai. Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar

3astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Pēdējā kandidātu

4sarakstu iesniegšanas diena ir četrdesmitā diena pirms vēlēšanu

5pirmās dienas.

1Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā

2ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli apgabala vēlētāju

3skaitam, kuru 5. Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā Pilsonības

4un imigrācijas departaments konstatē atbilstoši Latvijas

5Republikas Iedzīvotāju reģistra datiem.

6Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka

7šādi:

81) viss Latvijas vēlētāju skaits dalāms ar skaitli 100;

92) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaits dalāms ar šā panta

10otrās daļas 1. punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie

11veselie skaitļi apzīmē apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

123) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas

13iznākuma skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu

14skaits palielināms par vienu vispirms tajā apgabalā, kurā

15daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam apgabalā, kurā ir otrs

16lielākais daļskaitlis, utt.;

174) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms

18palielināms deputātu skaits apgabalā, kurā šā panta otrās daļas

192. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais

20skaitlis ir mazākais;

215) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie

22skaitļi ir vienādi, apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits,

23nosaka lozējot.

24Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits jāpublicē

25oficiālajā preses izdevumā ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu

26pirmās dienas.

2717.1 Centrālā vēlēšanu komisija pieņem tikai tādus

28kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji var uzrādīt bankas kvīti

29vai tās norakstu, tādējādi apliecinot, ka bankā iemaksāta

30drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu (kāda tā bija noteikta

31vēlēšanu izsludināšanas dienā) apmērā Centrālās vēlēšanu

32komisijas depozītā. Banka drošības naudas iemaksātajam izsniedz

33kvīti (un četrus tās norakstus), kurā norādīts, kas naudu

34iemaksājis, kāds nosaukums būs kandidātu sarakstam, par kuru

35drošības nauda iemaksāta, un kad nauda iemaksāta. Iemaksātā

36drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu

37sarakstu visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam,

38ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu

39apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts. Drošības naudu, kas

40iemaksāta par tāda nosaukuma sarakstu, no kura neviens deputāts

41nav ievēlēts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts

42budžetā.

43Kandidātu sarakstam jāpievieno arī šajā sarakstā ietverto

44personu parakstīta priekšvēlēšanu programma (platforma), kuras

45apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes. Centrālā vēlēšanu

46komisija nodrošina šo programmu, kā arī visu kandidātu sarakstu

47(norādot kandidāta vārdu uzvārdu, dzimšanas gadu, izglītību,

48nodarbošanos, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo)

49publicēšanu oficiālajā laikrakstā ne vēlāk kā desmit dienas pirms

50vēlēšanu pirmās dienas.

1Kandidātu sarakstā jāieraksta katra kandidāta vārds,

2uzvārds, pasē ierakstītais personas kods, dzimšanas gads,

3dzīvesvieta, izglītība un nodarbošanās. Turklāt jāiesniedz

4izvirzīto kandidātu rakstveida paziņojums, ka viņi piekrīt savas

5kandidatūras izvirzīšanai. Kandidātu sarakstam un paziņojumiem

6jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Ja kādā

7kandidātu sarakstā kandidātu skaits ir lielāks par vēlēšanu

8apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, kandidāti, kuri minēti

9pēdējie, nav līdzskaitāmi.

1Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena

2nosaukuma kandidātu sarakstā. Viens un tas pats kandidāts var būt

3viena nosaukuma kandidātu sarakstos vairākos vēlēšanu apgabalos.

4Ja viena kandidatūra ir pieteikta dažāda nosaukuma sarakstos, tā

5svītrojama visos sarakstos.

1Katram vēlēšanu apgabalam pieteiktais Saeimas deputātu

2kandidātu saraksts jāparaksta vismaz simt vēlētājiem, norādot

3viņu pasē ierakstīto personas kodu. Pirmie trīs parakstītāji

4uzskatāmi par kandidātu saraksta iesniedzējiem, un viņi uzņemas

5atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Katrs vēlētājs

6drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja viens

7vēlētājs ir parakstījis vairākus sarakstus, šis paraksts tiek

8anulēts visos sarakstos.

9Ja iesniegtā kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar jau

10reģistrētas partijas, politiskas vai sabiedriskas organizācijas

11nosaukumu, sarakstam jāpievieno šīs organizācijas

12pilnvarojums.

13Iesniedzot pirmsvēlēšanu apvienības kandidātu sarakstu, tam

14jāpievieno visu apvienībā ietilpstošo organizāciju

15pilnvarojums.

16Kandidātu saraksta nosaukumam nepārprotami jāatšķiras gan no

17iesniegto kandidātu sarakstu nosaukumiem, gan no to organizāciju

18nosaukumiem, kuru darbība apturēta, aizliegta vai atzīta par

19antikonstitucionālu.

1Par kandidātu var pieteikt ikvienu Latvijas pilsoni, kaut

2arī viņš nedzīvo vēlēšanu apgabalā, kurā pieteikts par kandidātu,

3ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā ir

4parakstījis paziņojumu, ka nav bijis vai šobrīd nav PSRS, LPSR

5Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas,

6Krievijas (PSRS tiesību mantinieces) un citu valstu drošības

7dienesta vai armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai

8ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu aģents, rezidents vai

9konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šo paziņojumu pievieno kandidātu

10sarakstam.

11Par kandidātu var pieteikt Latvijas pilsoni, ja viņa tiesības

12darboties valsts dienestā vai tiesības ieņemt noteiktus valsts

13amatus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nav ierobežotas.

1Atcelts 05.06.28.

1Nepiemērot.

1Nepiemērot.

1Nepiemērot.

1Nepiemērot.

1Iesniegtais kandidātu saraksts nav atsaucams.

1Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus,

2vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem sarakstiem, kuri

3iesniegti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri

4iesniegti četros apgabalos, utt. Ar vienu nosaukumu iesniegtajiem

5kandidātu sarakstiem visos apgabalos ir vienāds numurs. Centrālā

6vēlēšanu komisija nodrošina sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām

7veidlapām - vēlēšanu zīmēm - un to nogādāšanu apgabalu vēlēšanu

8komisijām. Vēlēšanu zīmēs jānorāda:

91) vēlēšanu apgabala nosaukums;

102) kandidātu saraksta numurs;

113) kandidātu saraksta nosaukums;

124) pieteikto kandidātu vārds un uzvārds.

13Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja

14atzīmju izdarīšanai.

1Apgabalu, rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu (priekšpilsētu)

2un iecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs bez balsstiesībām var

3piedalīties pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai

4vēlētāju grupas, kura attiecīgajā apgabalā iesniegusi savu

5kandidātu sarakstu. Šādiem kandidātu sarakstu priekšstāvjiem

6jāuzrāda vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam organizācijas vai tās

7vietējās nodaļas pilnvara, kuras uzdevumā viņi sēdēs piedalās,

8vai kandidātu saraksta iesniedzēju pilnvara.

9IV NODAĻA

10VĒLĒŠANU

11KĀRTĪBA

1Vēlēšanu dienas nosaka Augstākā Padome. Tām jābūt

2izsludinātām oficiālajā preses izdevumā vismaz simt divdesmit

3dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

1Paziņojumi ar visu apgabalā pieteikto kandidātu

2sarakstiem, norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu,

3izglītību, nodarbošanos, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā

4kandidāts dzīvo, jāizliek katrā balsošanas iecirknī redzamā vietā

5vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

631.1 Sākot ar septīto dienu pirms vēlēšanu pirmās

7dienas, katram vēlētājam ir tiesības saņemt pa vienam eksemplāram

8no katra apgabalā pieteikto kandidātu saraksta.

1Vēlēšanu laikā vēlēšanu telpām jābūt atvērtam no plkst. 8

2rītā līdz 8 vakarā.

1Laiks, kad ir atvērtas vēlēšanu telpas, un to vieta

2jāizziņo ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

3Uz laukiem šo izziņošanu izdara pagasta valde, apziņojot katru

4māju atsevišķi, bet pilsētās - pilsētas valde vai Rīgas pilsētas

5rajona (priekšpilsētas) valde, izliekot sludinājumus redzamās

6vietās.

1Vēlēšanu telpās pie to ieejas vēlēšanu komisija

2pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl

3piedalījušies vēlēšanās.

1Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs saņem no iecirkņa vēlēšanu

2komisijas visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu

3zīmes un īpašu aploksni, kurā viņam ir jāieliek vēlēšanu zīme,

4kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso.

5Šajā vēlēšanu zīmē pretī visu vai atsevišķu kandidātu

6uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi «+»,

7neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta uzvārdu vai vārdu.

8Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm)

9vēlēšanu zīmi.

10Atzīmi «+» pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja

11viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs

12neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš

13svītro šā kandidāta uzvārdu vai vārdu.

14Pēc aploksnes izsniegšanas vēlēšanu komisijas loceklis

15vēlētāja pasē atzīmē, ka šis vēlētājs piedalījies vēlēšanās.

1Vēlēšanu telpās ierīkojama slēgta istaba vai nodalījums,

2kurā vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un

3aploksni aizlīmē. Aizlīmēto aploksni vēlētājs komisijas atklātā

4sēdē personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem,

5kuram vēlētāja klātbūtnē aploksne jāiemet aizzīmogotā kastē.

6Piezīme. Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar

7ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc viņu

8lūguma var uzdot diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu

9šo vēlētāju atrašanās vietā.

1Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta

2pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai, un viņiem uz

3šo laiku izsniedzamas pases.

1Vēlēšanu laikā uzraudzību par kārtību vēlēšanu telpās veic

2vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Viņi

3raugās, lai vēlēšanu telpās un pie to ieejas netiktu pieļauta

4vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī

5aģitācija.

1Vēlētājs var balsot tikai personiski.

1Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk par vienu

2balsi.

1Abās vēlēšanu dienās pēc plkst. 8 vakarā vēlēšanu zīmes

2var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu

3telpās pirms plkst. 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz,

4kastes ar vēlēšanu pirmajā dienā nodotajām balsīm aizzīmogo ar

5komisijas priekšsēdētāja zīmogu; arī komisijas locekļiem un

6vēlētājiem ir tiesības pielikt savus zīmogus. Kastes atstājamas

7vēlēšanu telpās komisijas vai policijas uzraudzībā, līdz vēlēšanu

8komisija, atnākušo vēlētāju klātbūtnē pārliecinās, ka vēlēšanu

9kastes ir kārtībā.

1Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu pirmajā dienā,

2vēlēšanu komisija raksta protokolu, kurā atzīmē vēlēšanu gaitu.

3Vēlētājiem ir tiesības pieprasīt, lai viņu sūdzības un protestus

4ieraksta prtokolā.

1Vēlēšanu dienās tirdzniecība ar reibinošiem dzērieniem

2aizliegta.

1Nepiemērot.

2V NODAĻA

3BALSU SKAITĪŠANA

4UN VĒLĒŠANU IZNĀKUMA APRĒĶINĀŠANA

1Vēlēšanu zīmju skaitīšana notiek vēlēšanu otrās dienas

2vakarā. Skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā

3sēdē. Iecirkņa komisija sagrupē nodotās vēlēšanu zīmes pēc

4sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām,

5grozītās no negrozītajām, kā arī saskaita par katru kandidātu

6sarakstu nodotās balsis. Bez tam attiecībā uz katru kandidātu

7saskaita tās vēlēšanu zīmes, kurās viņa ievēlēšana ir īpaši

8atbalstīta (atzīme «+»), kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās

9kandidāta uzvārds vai vārds ir svītrots. Par to sastāda protokolu

10divos eksemplāros.

1Iecirkņa vēlēšanu komisijas protokolā atzīmējams no

2apgabala vēlēšanu komisijas saņemtais aplokšņu skaits, pāri

3palikušo aplokšņu skaits, iecirkņa vēlēšanu komisijas izsniegto

4aplokšņu skaits, aplokšņu skaits kastēs pēc to atvēršanas, nodoto

5vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma

645. pantā minētās ziņas. Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un

7protokolā ierakstāmi to atraidīšanas iemesli.

1Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu

2apgabaliem un atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā

3aploksnē. Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds,

4par derīgu atzīstama tikai viena vēlēšanu zīme.

1Ja balsu skaitīšanā rodas domstarpības par vēlēšanu zīmju

2derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu.

3Balsīm sadaloties vienādi izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

448.1 Pēc balsu saskaitīšanas un protokola

5sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes,

6neizlietotās aploksnes un viens protokola eksemplārs iesaiņojams,

7sašņorējams un aizzīmogojams. Klātesošajiem vēlētājiem arī ir

8tiesības pielikt šiem saiņiem savus zīmogus, par ko minams

9klātpieliktajā protokolā. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija

10nekavējoties nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona, pilsētas

11vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) vēlēšanu komisijai. Līdz ar

12vēlēšanu materiālu nosūtāms pavadraksts, kurā teikts, kad un ar

13ko vēlēšanu materiāli nosūtīti.

1448.2 Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu

15(priekšpilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to

16teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu rezultātus pēc protokoliem un

17vēlēšanu materiālus līdz ar savu protokolu nekavējoties nogādā

18apgabalu vēlēšanu komisijām šā likuma 48.1 pantā paredzētajā

19kārtībā.

2048.3 Apgabalu vēlēšanu komisijas saskaita visu

21rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu (priekšpilsētu) vēlēšanu

22iznākumus un sastāda par to protokolu.

1Atcelts 05.06.28.

1Apgabalu vēlēšanu komisijām jānosūta Centrālajai vēlēšanu

2komisijai šā likuma 48.1 pantā paredzētajā kārtībā

3visi vēlēšanu iecirkņu protokoli līdz ar citiem vēlēšanu

4materiāliem, kurus tā pieprasa.

1Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā

2vēlēšanu komisija.

3Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu

4saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par četriem

5procentiem no nodoto balsu kopskaita neatkarīgi no tā, vai viena

6nosaukuma saraksts bija izvirzīts vienā vai vairākos apgabalos.

7Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu

8apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību

9(Senlaga metodi):

10a) nosaka par katru kandidātu sarakstu vēlēšanu apgabalā

11nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu; .

12b) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu

13dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 utt., līdz dalījumu skaits ir vienāds

14ar sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

15c) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala

16kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

17d) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie

18kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

19Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu

20apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai

21vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts,

22kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu.

23Ja šie saraksti ir iesniegti tikai vienā vēlēšanu apgabalā,

24deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš iesniegts

25pirmais.

1Atcelt.

1Nepiemērot.

1Nepiemērot.

1Nepiemērot.

1Nepiemērot.

256.1 Katrā sarakstā pieteiktie kandidāti

3sagrupējami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu

4skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par sarakstu, kurā

5minēts šis kandidāts, mīnus sarakstu skaits, kuros šis kandidāts

6izsvītrots, plus sarakstu skaits, kuros vēlētāji šā kandidāta

7ievēlēšanu īpaši atbalstījuši (atzīme «+»). Ja par diviem vai

8vairākiem viena saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits,

9viņi sarindojami saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

10Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu,

11bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi

12izkārtojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

1356.2 Ja viens un tas pats kandidāts saskaņā ar šā likuma

1456.1 pantu ievēlēts par deputātu vairākos apgabalos,

15viņš uzskatāms par ievēlētu tajā apgabalā, kurā saņēmis visvairāk

16balsu, bet pārējos apgabalos no atbilstošā saraksta par ievēlētu

17uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu

18skaitu.

1Ja ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies vai citu

2iemeslu dēļ zaudējis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais

3kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts

4iepriekšējais deputāts.

1Ja šā likuma 57. pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam

2sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 51. panta kārtībā

3jānosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams iztrūkstošais

4deputāts.

5VI NODAĻA

6PAR LATVIJAS

7PILSOŅU PIEDALĪŠANOS 5. SAEIMAS VĒLĒŠANĀS ĀRVALSTIS

1Latvijas Republikas konsulārās iestādes, kurām uzticēts

2reģistrēt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, izveido

3vēlēšanu iecirkņus.

1Pēc konsulārās iestādes vadības priekšlikuma Centrālā

2vēlēšanu komisija ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju piecu līdz

3piecpadsmit cilvēku sastāvā no attiecīgajā, valstī dzīvojošajiem

4vēlētājiem. Tā izveido iecirkņu vēlēšanu komisijas trīs līdz

5piecpadsmit cilvēku sastāvā. Ja valstī izveido tikai vienu

6vēlēšanu komisiju, iecirkņa komisijas funkcijas pilda vietējā

7vēlēšanu komisija.

1Kandidātu sarakstus ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji var

2iesniegt likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā.

1Reģistrētie Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai uzturas

2ārvalstīs, var piedalīties balsošanā Saeimas vēlēšanās Rīgas

3vēlēšanu apgabalā.

1Centrālā vēlēšanu komisija nosūta ārvalstīs izveidotajām

2vēlēšanu komisijām Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstus un

3vēlēšanu zīmes.

1Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas vietējā

2vēlēšanu komisija katram reģistrētajam vēlētājam piesūta Rīgas

3apgabala kandidātu sarakstus.

1Latvijas Republikas pilsoņi, kuri 5. Saeimas vēlēšanu

2laikā dzīvo vai uzturas ārvalstīs, personiski balso ārvalstīs

3izveidotajos vēlēšanu iecirkņos šā likuma 35. un 36. pantā

4noteiktajā kārtībā ne agrāk kā septītajā, bet ne vēlāk kā trešajā

5dienā pirms vēlēšanu pirmās dienas Latvijā.

1Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī sākas pēc vēlēšanu

2iecirkņa slēgšanas. Balsu skaitīšana notiek saskaņā ar šā likuma

345., 46., 47., 48 un 48.1 pantu. Vēlēšanu komisija par

4balsošanas rezultātiem vēlēšanu iecirknī sastāda protokolu, kuru

5nekavējoties nosūta vietējai vēlēšanu komisijai. Tā saskaita visu

6vēlēšanu iecirkņu rezultātus pēc to protokoliem un nekavējoties

7nosūta protokolu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Vēlēšanu zīmes

8iesaiņo, aizzīmogo un ar diplomātisko pastu nosūta Centrālajai

9vēlēšanu komisijai.

1Centrālā vēlēšanu komisija nosaka 5. Saeimas vēlēšanu

2galīgos rezultātus Rīgas vēlēšanu apgabalā, ņemot vērā visu

3ārvalstīs izveidoto vēlēšanu komisiju balsu skaitīšanas

4protokolus.

5VII NODAĻA

6NOBEIGUMA

7NOTEIKUMI

1Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra

2saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu

3iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā

4izdevumā, kuram jābūt brīvi pieejamam valsts bibliotēkās.

1Visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli pēc

2publicēšanas šajā izdevumā nododami Latvijas valsts arhīvam.

1Kandidātu saraksta iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem

2kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt vēlēšanu komisiju lēmumus

3tautas tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

1Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu

2vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās,

3veikt aģitāciju, kā arī vēlēšanu komisiju locekļi, valsts un

4sabiedrisko institūciju amatpersonas, kas viltojušas vēlēšanu

5dokumentus, apzināti nepareizi saskaitījušas balsis, nav

6ievērojušas balsošanas noslēpumu vai citādi pārkāpušas šo likumu,

7saucamas pie likumā noteiktās atbildības.»

8Latvijas Republikas Augstākās

9Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

10Latvijas Republikas Augstākās

11Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

12Rīgā 1992. gada 20. oktobrī