10. pants

Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma

ierobežo administratīvās tiesas kompetenci lietās par Konkurences

padomes izdotajiem nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem un

tādējādi liedz nodrošināt personai Satversmes 92. panta pirmajā

teikumā noteiktās pamattiesības.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma ir viens no administratīvā

procesa pamatnoteikumiem un daļa no tiesiskā regulējuma, kas

nošķir iestādes un tiesas kompetenci administratīvajā procesā.

Atbildes rakstā Saeima galvenokārt sniedz argumentus par to, ka

apstrīdētā norma neliedz tiesai veikt kontroli tieši pār

Konkurences padomes izdotajiem administratīvajiem aktiem.

Izskatot lietu, kas ierosināta pēc tiesas pieteikuma,

Satversmes tiesai situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas

nepieciešams konkrētās administratīvās lietas izspriešanai

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija

sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 19. punktu). Tomēr vienlaikus

Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva

izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību

sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk

tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr.

2017-07-01 12.2. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai, ievērojot minētos apsvērumus,

jāprecizē, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu.