Par Administratīvā procesa likuma 253. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Apstrīdētā norma iekļauta Administratīvā procesa

likuma sadaļā, kas noteic sprieduma taisīšanas kārtību pirmās

instances tiesā. Šā likuma 253. pants nosaka sprieduma par

administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu

saturu. Turklāt saskaņā ar likuma 307. panta pirmo daļu arī

apelācijas instances tiesas spriedumu taisa 253. pantā

paredzētajā kārtībā, ja vien 307. pantā nav noteikts citādi.

Apstrīdētā norma noteic, ka likumā paredzētajos gadījumos

tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā

saturu. Atbilstoši apstrīdētās normas piemērošanas praksei tiesa,

piemēram, nevar grozīt personai par konkurences tiesību

pārkāpumiem piemēroto naudas sodu, nodokļa soda naudu, kā arī

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto soda naudu (sk.

pieteikumus lietas materiālu 1. sēj. 2. un 24. lp., kā arī

Augstākās tiesas informāciju lietas materiālu 3. sēj. 114.

lp.). Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka līdz šim

likumdevējs nav pieņēmis tādas speciālās tiesību normas, ar kurām

tiesai būtu piešķirtas tiesības grozīt administratīvo aktu un

noteikt konkrētu tā saturu (sk. Saeimas papildu paskaidrojumus

lietas materiālu 3. sēj. 106. lp.).

Tādējādi apstrīdētā norma nosaka tiesas kompetences apjomu,

taisot spriedumu lietās par ikvienu nelabvēlīgu administratīvo

aktu. Apstrīdētās normas tiesiskās sekas neatšķiras atkarībā no

tā, kuras iestādes izdotais administratīvais akts ir

pārsūdzēts.

Papildus jāņem vērā, ka, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma 274. panta pirmās daļas 3. punktu, ir apturēta

tiesvedība arī vairākās citās administratīvajās lietās, kurās,

pēc administratīvās tiesas ieskata, ir piemērojama apstrīdētā

norma. Tā Pieteikumu iesniedzēja ir informējusi Satversmes tiesu

par to, ka apturēta tiesvedība administratīvajā lietā par Valsts

ieņēmumu dienesta lēmuma, kā arī lietā par Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas lēmuma atcelšanu vai grozīšanu. Savukārt

Administratīvā rajona tiesa apturējusi tiesvedību divās lietās

par Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu atcelšanu vai

grozīšanu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 126.-127. lp.).

Procesuālās ekonomijas principam pretēja būtu tāda situācija, ka

Satversmes tiesai nāktos ierosināt un izskatīt jaunas lietas par

to pašu konstitucionāli tiesisko jautājumu, kas var tikt izlemts

izskatāmās lietas ietvaros (sal. ar Satversmes tiesas 2017.

gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2.

punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam neatkarīgi no tā, par kuras iestādes izdotu nelabvēlīgu

administratīvo aktu tiek taisīts spriedums administratīvajā

lietā.