15. pants

Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka personas tiesību

uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas labad administratīvajai tiesai

vajadzētu būt no apstrīdētās normas izrietošām tiesībām grozīt

iestādes izdoto administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā

saturu. Proti, grozot iestādes izdoto administratīvo aktu, tiesa

varētu novērst nelabvēlīga administratīvā akta sekas attiecībā uz

personu.

15.1. Saeima norāda, ka tiesai ir tiesības grozīt

administratīvo aktu tikai tad, ja likumdevējs tai šādas tiesības

īpaši paredzējis likumā. Apstrīdētā norma piešķirot likumdevējam

rīcības brīvību attiecīgu regulējumu, ja tas nepieciešams,

noteikt speciālajās tiesību normās (sk. Saeimas papildu

paskaidrojumus lietas materiālu 3. sēj. 106. lp.). Arī

Augstākā tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesa groza

administratīvo aktu un nosaka konkrētu tā saturu vienīgi tādā

gadījumā, ja tiesību normās šāda kompetence tai ir tiešā tekstā

paredzēta (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 3. jūnija sprieduma

lietā Nr. SKA-65/2011 9. punktu).

Tātad apstrīdētā norma ietver norādi uz citiem normatīvajiem

tiesību aktiem. Ja kādā normatīvajā tiesību aktā tiesai būtu

piešķirta kompetence grozīt administratīvo aktu, tad tiesa,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 3. panta otro daļu,

būtu tiesīga to darīt, kaut arī šāda satura normas nebūtu

Administratīvā procesa likumā.

15.2. Administratīvā akta grozīšana nozīmē

administratīvā akta radīto tiesisko seku grozīšanu, proti, to, ka

tiesa atceļ iestādes noteiktās tiesiskās sekas un to vietā pati

noteic jaunas - citādas tiesiskās sekas (sk. Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 26. aprīļa sprieduma

lietā Nr. SKA-115/2017 11. punktu).

Laikā, kad administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana bija

administratīvo tiesu kompetencē, tiesa, pamatojoties uz

apstrīdēto normu un attiecīgo Kodeksa normu, bija tiesīga grozīt

iestādes noteikto sodu par administratīvo pārkāpumu. Ja, izskatot

administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa secināja, ka lietderības

apsvērumi nav izdarīti vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati bija

tiesīga izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru

(sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2005. gada 27. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-244

8. punktu). Tātad apstrīdētās normas izpratnē akta grozīšana

jeb jaunu, citādu tiesisko seku noteikšana iespējama tādā veidā,

ka tiesa izdara lietderības apsvērumus iestādes vietā, proti,

veic izpildvarai raksturīgo uzdevumu. Tāpēc apstrīdētā norma

uzlūkojama kā izņēmums no varas dalīšanas principa un vispārīgā

tiesas kompetences regulējuma administratīvajā procesā (sk.

arī Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 2.

lp.).

Līdz ar to apstrīdētā norma paredz, ka likumdevējs noteiktos

gadījumos ir tiesīgs uzticēt tiesai arī tādu darbību veikšanu,

kuras ir izpildvaras kompetencē.

15.3. Pieteikumos norādīts, ka Kodeksa

289.12 panta otrā daļa piešķir tiesai plašāku

kompetenci nekā apstrīdētā norma. Proti, administratīvo pārkāpumu

lietās tiesa esot tiesīga ne vien atcelt iestādes lēmumu, bet arī

grozīt iestādes piemēroto sodu. Pēc Pieteikumu iesniedzējas

ieskata, šādam atšķirīgam tiesiskajam regulējumam nav pamata.

Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka starp dažādiem

tiesvedības procesiem pastāv objektīvas atšķirības. Savstarpēji

salīdzinot dažādu tiesas procesu tiesisko regulējumu, neapšaubāmi

būtu iespējams atrast vairākas visiem procesiem kopīgas pazīmes.

Tomēr tās nevarētu kalpot par pamatu prasībai šos procesus

pilnībā vienādot (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 27.2. punktu).

Process, kādā skata administratīvo pārkāpumu lietas, ir īpaša

veida process, un tas jānošķir no administratīvā procesa.

Administratīvo pārkāpumu lietas pēc būtības nav administratīvā

procesa priekšmets (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17.

punktu).

Administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā

tiesa vērtē atšķirīgas tiesiskās attiecības. Līdz ar to

atšķirības tiesiskajā regulējumā, kas noteic tiesas kompetenci

administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā,

izriet no konkrēto procesu mērķiem un principiem un ir

pamatotas.

15.4. Tiesas spriedums par administratīvā akta

grozīšanu neizbeidz administratīvā akta darbību, bet groza šā

akta tiesiskās sekas. Savukārt spriedums par administratīvā akta

atcelšanu izbeidz administratīvā akta vai kādas tā daļas darbību

(sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.

gada 16. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-31/2015 8. un 9.

punktu).

Tātad, ja tiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

253. panta pirmo teikumu, personai nelabvēlīgu administratīvo

aktu atceļ pilnībā vai daļā vai atzīst to par spēkā neesošu, ir

novērstas ar šo aktu personai radītās sekas. Administratīvajā

lietā šādi tiek panākts efektīvs galīgais noregulējums. Attiecīgi

nav pamata uzskatīt, ka nelabvēlīga administratīvā akta radīto

seku novēršanai nepieciešams piemērot tieši apstrīdēto normu.

Papildus jāņem vērā, ka gadījumos, kad konkrētā situācija

nevar palikt bez nelabvēlīga administratīvā akta, tiesa ir

tiesīga piemērot arī Administratīvā procesa likuma 253. panta

sesto daļu (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 25. novembra

sprieduma lietā Nr. SKA-432/2011 11. punktu). Proti, ja

nepieciešams, tiesa var uzdot iestādei atceltā administratīvā

akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu, ievērojot tiesas

norādītos apsvērumus.

Administratīvā procesa būtībai atbilstošāks ir regulējums,

saskaņā ar kuru tiesa atceļ vai atzīst par spēkā neesošu

administratīvo aktu, nevis pati iestādes vietā izdod citu

nelabvēlīgu aktu. Arī tiesības uz taisnīgu tiesu neprasa, lai

tiesa, pārbaudot personai nelabvēlīga administratīvā akta

tiesiskumu, vienmēr pati izdarītu lietderības apsvērumus un uz to

pamata noteiktu jaunu administratīvā akta saturu.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Administratīvā procesa likuma

253. panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele