11. pants

Vērtējot to, vai apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam, Satversmes tiesa

visupirms noskaidros, vai tam, ka pie administratīvās atbildības

saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt

sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs

pamats. Pēc tam Satversmes tiesa pārbaudīs, vai tas, ka pie

administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim

nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, kopumā

nodrošina personai juridisko palīdzību, kas tai nepieciešama savu

tiesību uz aizstāvību īstenošanai.

11.1. Sūdzības iesniegšana tiesā apliecina personas

gribu īstenot savas tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma

lietā pieņemto lēmumu. Likumam atbilstoša sūdzības iesniegšana

nozīmē to, ka ir ievērotas visas prasības, arī tās, kas attiecas

uz sūdzības formu un saturu (sk. Administratīvās atbildības

likuma 185. pantu), tostarp apstrīdētās normas pirmajā

teikumā noteiktā prasība sūdzību parakstīt.

Sūdzības parakstīšana, lai iesniegtu to tiesā, nav tikai

tehniska rakstura darbība, kas nepieciešama, lai tiktu uzsākta

lietas izskatīšana. Sūdzības parakstītājs ar savu parakstu

apliecina dokumenta satura atbilstību personas gribai, kā arī

gribu uzsākt vai turpināt administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanu tiesā. Ar sūdzības parakstīšanu persona, piemēram,

izsaka savu gribu iesniegt tiesai pierādījumus vai lūgt tiesu

pieprasīt papildu pierādījumus, savu gribu darīt tiesai zināmus

apsvērumus par to, kā, pēc personas ieskata, izpaužas pārsūdzētā

lēmuma nepareizība, kā arī norādīt citas ziņas, kas, pēc personas

ieskata, var būt svarīgas administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanai. Tāpat sūdzībā persona var ietvert paskaidrojumus

par administratīvā pārkāpuma lietu. Turklāt administratīvā

pārkāpuma procesā personas paraksts ir īpaši nozīmīgs, jo

sasaista pašu personu ar administratīvā pārkāpuma lietu.

Ja administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta mutvārdu

procesā, persona pati paskaidro pārkāpuma izdarīšanas apstākļus

un sniedz citas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas, kuras

zināmas tikai pašai personai. Turpretī rakstveida procesā, kādā

pamatā notiek administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tiesā

(sk. Administratīvās atbildības likuma 185. panta pirmo daļu

un 178. pantu), tieši pie atbildības saucamās pilngadīgās

fiziskās personas paraksts nodrošina tās personisku iesaisti

lietas izskatīšanā.

Satversmes tiesa secina: pilngadīgai pie atbildības saucamajai

fiziskajai personai pienākums pašai parakstīt tiesā iesniedzamo

sūdzību ir noteikts ar mērķi īstenot personiskās dalības principu

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā tiesā. Apstrīdētā

norma un ar to saistītās Administratīvās atbildības likuma

normas, kas attiecas uz personas pienākumu personiski piedalīties

lietas izskatīšanā, nodrošina to, ka administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus apliecina tieši pati pilngadīgā pie

atbildības saucamā fiziskā persona, jo tieši tā var šādas ziņas

sniegt visprecīzāk. Tādā veidā tiek īstenoti Administratīvās

atbildības likuma 1. pantā minētie mērķi - panākt efektīvu

administratīvā pārkāpuma procesu un tiesisko attiecību taisnīgu

noregulēšanu -, kas vērsti uz to, lai personām demokrātiskā

tiesiskā valstī nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tādējādi

ar Administratīvās atbildības likumā ietverto personiskās dalības

principu tiek sekmēta tiesas procesa efektivitāte, nodrošinot

demokrātiskas valsts iekārtas netraucētu funkcionēšanu (sal.

sk. Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

2021-25-03 14.3. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa secina: tam, ka pilngadīgas pie

atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību

parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un

saprātīgs pamats.

11.2. Administratīvā pārkāpuma procesā sodu par

administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde. Savukārt tiesa pārbauda

administratīvā pārkāpuma lietā iestādē pieņemtā lēmuma tiesiskumu

un pamatotību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu sūdzībā

izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt,

izņemot gadījumus, kad rodas šaubas par personas vainu vai

atbildību pastiprinošiem apstākļiem (sk. Administratīvās

atbildības likuma 48. un 178. pantu). Tātad administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā ļauj personai pārliecināties

par iestādes pieņemtā lēmuma tiesiskumu, tostarp par to, vai

iestāde ir pareizi novērtējusi visus administratīvā pārkāpuma

lietas apstākļus un pareizi piemērojusi tiesību normas.

Parakstot sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, pilngadīga pie

atbildības saucamā fiziskā persona īsteno tai Administratīvās

atbildības likuma 41. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās

tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā iestādē

pieņemto lēmumu. Apstrīdētā norma pēc būtības ir daļa no to

procesuālo noteikumu kopuma, kuri reglamentē kārtību, kādā

īstenojamas personai noteiktās tiesības uz pārsūdzību.

Apstrīdētā norma neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai

fiziskajai personai pašai parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to

tiesā. Īstenojot tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma

lietā pieņemtu lēmumu, pilngadīgai pie atbildības saucamajai

fiziskajai personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, ko

sniedz personas pašas izraudzīts aizstāvis. Administratīvās

atbildības likums neliedz personas aizstāvim juridiskās

palīdzības ietvaros analizēt iestādē pieņemto lēmumu, vērst

personas uzmanību uz iespējamām faktiskām vai juridiskām kļūdām

un nepilnībām iestādes lēmumā, konsultēt personu par sūdzības

iesniegšanas procesu un iespējamo pārsūdzības procesa iznākumu,

norādīt uz argumentiem, kas palīdzētu aizstāvamajai personai

panākt tai vēlamu rezultātu vai izteikties tiesas debatēs. Tāpat

ne apstrīdētā norma, ne citas Administratīvās atbildības likuma

normas neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai

personai pieaicināt juridiskās palīdzības sniedzēju, lai no tā

saņemtu palīdzību sūdzības vai blakus sūdzības sagatavošanā,

noformēšanā vai izskatīšanā tiesā.

Tas, ka pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai

personai aizstāvja sagatavotā sūdzība ir jāparaksta pašai, līdz

ar to personiski iesaistoties administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanā un paužot gribu īstenot savas tiesības pārsūdzēt

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, neliedz

pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai

tiesības saņemt aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.

11.3. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina:

apstrīdētajā normā noteiktajam, ka pie administratīvās atbildības

saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt

sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs

pamats. Savukārt tas, kādā veidā administratīvā pārkāpuma lietā

tiesvedības stadijā pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā

persona savas tiesības uz aizstāvību var īstenot ar aizstāvja

līdzdalību, kopumā personai nodrošina Satversmes 92. panta

ceturtajā teikumā ietvertās tiesības īstenot aizstāvību ar pašas

izraudzīta juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Administratīvās atbildības

likuma 185. panta ceturto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Kucina