Par Administratīvās atbildības likuma 185. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 92. panta ceturtais teikums nosaka:

"Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību."

Tiesības uz advokāta palīdzību ir viens no Satversmes 92.

pantā ietvertā vispārējā tiesību principa - tiesību uz taisnīgu

tiesu - konkretizācijas elementiem (sk. Satversmes tiesas

2014. gada 7. februāra sprieduma lietā Nr. 2013-04-01 19.4.

punktu). Valsts pienākums ir noteikt tādu lietas izskatīšanas

kārtību, arī administratīvā pārkāpuma procesā, lai persona varētu

taisnīgā un objektīvā tiesā efektīvi aizsargāt savas tiesības un

likumiskās intereses (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-23-01 12. punktu).

Konkretizējot Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā garantēto

tiesību saturu, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz

advokāta palīdzību saprotamas kā personas subjektīvās tiesības uz

kvalificētas juridiskās palīdzības saņemšanu (sk. Satversmes

tiesas 2022. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2021-25-03 10.

punktu). Turklāt šajā normā ietvertās personas tiesības uz

advokāta palīdzību tulkojamas paplašināti. Proti, personai ir

tiesības saņemt kvalificētu juridisko palīdzību, ko sniedz brīvi

izvēlēts aizstāvis vai pārstāvis no iespējami plašāka kvalificētu

juristu loka un atsevišķos gadījumos arī no citu personu loka

(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas 1.3. un 2. punktu).

Tātad personas tiesības īstenot aizstāvību ar pašas izraudzīta

juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību ir īpaša Satversmes 92.

panta ceturtajā teikumā ietverta procesuālā garantija, kas

nodrošina personas tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu. Arī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka personas tiesības uz

aizstāvību ir tiesību uz taisnīgu tiesu garantija, kuras mērķis

ir nodrošināt, lai process kopumā būtu taisnīgs (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2010. gada 1. jūnija

sprieduma lietā "Gäfgen v. Germany", pieteikums Nr.

22978/05, 169. punktu un 2016. gada 13. septembra sprieduma lietā

"Ibrahim and Others v. the United Kingdom", pieteikums

Nr. 50541/08 u. c., 265. punktu).

Apsūdzības procesā, kāds ir arī administratīvā pārkāpuma

process, juridiskā palīdzība aizstāvības īstenošanā nozīmē to, ka

juridiskās palīdzības sniedzējam ir pilnvaras vislabākajā un

piemērotākajā veidā aizstāvēt personas tiesības un likumiskās

intereses. Šādā nolūkā var būt nepieciešams, lai juridiskās

palīdzības sniedzējs aizstāvības nodrošināšanā ne tikai

līdzdarbotos, piemēram, konsultētu personu par tās tiesībām un

pienākumiem, sagatavotu juridisku dokumentu projektus un

palīdzētu personai tiesā, bet arī faktiski rīkotos aizstāvamās

personas interesēs. Arī sūdzības parakstīšana, lai iesniegtu to

tiesā, ietilpst aizstāvja sniegtās juridiskās palīdzības

tvērumā.

Atkāpes no procesuālās garantijas - personas tiesībām īstenot

aizstāvību ar pašas izraudzīta juridiskās palīdzības sniedzēja

palīdzību - ir pieļaujamas tad, ja tām ir objektīvs un saprātīgs

pamats, un tad, ja personai kopumā tiek nodrošināts taisnīgs

tiesas process (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

Lielās palātas 2015. gada 20. oktobra sprieduma lietā

"Dvorski v. Croatia", pieteikums Nr. 25703/11, 80.

punktu). Arī Satversmes tiesa, vērtējot, vai atkāpes no

Satversmes 92. pantā ietvertajām garantijām ir pieļaujamas,

ņēmusi vērā gan attiecīgās atkāpes noteikšanas pamatu un

tiesvedības specifiskos aspektus, gan kopumā to, kā attiecīgā

atkāpe ietekmē personas tiesības uz taisnīgu tiesu (sal.

sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. marta sprieduma lietā

Nr. 2019-13-01 16. punktu, 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2019-23-01 13. un 14. punktu, kā arī 2022. gada 14. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2021-38-01 14. un 15. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai regulējums, kas

liedz pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas

aizstāvim tiesības parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā,

personai nodrošina Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā

ietvertās tiesības īstenot aizstāvību ar pašas izraudzīta

juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību.