Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienība" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam

29. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Visbeidzot attiecībā uz Ikšķiles novada pašvaldības

iekļaušanu Ogres novadā, tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs ir

izsvēris vietējās kopienas intereses un konkrētā administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus.

Ikšķiles novada dome norādījusi, ka pēc Ikšķiles novada

iekļaušanas jaunajā Ogres novadā iedzīvotāji zaudēs iespēju

efektīvi iesaistīties sava novada jautājumu izlemšanā. Arī

vairākas pieaicinātās personas izteica savu viedokli par

pašvaldību iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības būtību un

īstenošanas iespējām pēc reformas. Piemēram, Ministrijas pārstāve

Ilze Oša tiesas sēdē informēja, ka likumprojektā "Pašvaldību

likums" ietverti vairāki mehānismi, kas ļaus iedzīvotājiem

aktīvāk iesaistīties pašvaldību darbībā (sk. 2021. gada 20.

janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 17. sēj. 119.

lp.). Latvijas Bankas pārstāvis Kārlis Vilerts vērsa uzmanību

uz nepieciešamību reformas ietvaros meklēt līdzsvaru starp

sociālekonomiskajiem un demogrāfiskajiem apsvērumiem, no vienas

puses, un nepieciešamību nodrošināt vietējo demokrātiju, no otras

puses (sk. 2021. gada 20. janvāra tiesas sēdes stenogrammu

lietas materiālu 18. sēj. 11. lp.). Savukārt Jānis Pleps

uzsvēra, ka jebkurai politiskajai struktūrai, kas iever pilsoņu

demokrātisko līdzdalību, ir jānodrošina pienācīga šīs līdzdalības

kvalitāte. Demokrātiskās līdzdalības iespējas nedrīkstot

samazināt ekonomiska izdevīguma labad. Tāpat neesot pieļaujama

tāda situācija, ka samazinās pilsoņu iespējas demokrātiski

ietekmēt viņu pašvaldības lēmumus un viņiem rodas sajūta, ka

lēmumu pieņemšana no viņiem attālinās (sk. 2021. gada 26.

janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 19. sēj. 67.

lp.).

Uz nepieciešamību reformas ietvaros veicināt demokrātiskos

procesus pašvaldībās un iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību, kā

arī stiprināt iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti un

piederību pie vietējās kopienas norādījis arī Valsts prezidents,

iesniedzot attiecīgus priekšlikumus Likumprojektam (sk. Valsts

prezidenta 2020. gada 24. marta paziņojumu Nr. 9, 3. un 5. lp.,

pieejams: https://www.president.lv).

Demokrātiskā tiesiskā valstī iedzīvotāju aktīva dalība vietējā

pašpārvaldē ir svarīga. Reformas pamatā nevar likt vienīgi

ekonomiskus apsvērumus un finansiālu ieguvumu. Tātad Satversmes

tiesai ir jāizvērtē, vai likumdevējs, īstenojot reformu, ir

ievērojis iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības tiesības.

29.1. Vienas no būtiskākajām tiesībām, kas izriet no

Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātijas principa un Satversmes

101. panta, ir pilsoņa tiesības piedalīties politiskajos procesos

un iespēja ietekmēt to jautājumu izlemšanu, kuri skar viņa dzīvi.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka demokrātiskai tiesiskai

valstij ir jāgādā, lai ikviens tās iedzīvotājs būtu motivēts

iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē (sk. Satversmes

tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019‑25‑03 11.1.

punktu). Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā nodrošina

demokrātijas leģitimitāti un efektivitāti (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106

secinājumu daļas 7. punktu).

Demokrātiskā līdzdalība ir pilsoņu demokrātiskās gribas

izpausme, kas citstarp sekmē tiesiskumu, demokrātisku valsts

pārvaldi, sociālo iekļaušanu un ekonomikas attīstību, kā arī

cilvēka pamattiesību ievērošanu. Demokrātiskās līdzdalības

tiesības ietver ne tikai pilsoņiem noteiktās aktīvās un pasīvās

vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties valsts un pašvaldību

darbā. Šīs tiesības ir cieši saistītas arī ar tādām pamattiesībām

kā vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kuru

īstenošanu reforma neskar.

Attiecībā uz pašvaldībām demokrātiskās līdzdalības tiesības

ietver arī pilsoņa iespējas tieši un nepastarpināti ietekmēt

vietējas nozīmes jautājumu izlemšanu un skaidri noteiktu

demokrātiskās līdzdalības mehānismu pastāvēšanu. Reformas

ietvaros tādu lēmumu pieņemšana, kuri attiecas uz katras

apvienojamās pašvaldības vietējo kopienu, attālinās no šīs

kopienas. Tāpēc likumdevējam ir jāparedz mehānismi, ar kuru

palīdzību pilsoņi var aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties

pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt to lēmumu pieņemšanu, kuri

skar attiecīgo pilsētu vai pagastu.

29.2. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma