28. pants

Satversmes tiesai jāpārbauda arī tas, vai

likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis reformas

mērķi un tā sasniegšanas kritērijus.

Tieši Saeimai, izvērtējot visus tiesībpolitiskos apsvērumus un

samērojot tos ar sabiedrības kopējo labumu, ir jāpieņem galīgais

lēmums gadījumā, kad pašvaldības iebilst pret ierosināto

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Turklāt, ņemot vērā

būtiskuma doktrīnu un parlamentārās demokrātijas principus, kā

arī likumdevēja novērtējuma brīvību izlemt ar administratīvi

teritoriālo iedalījumu saistītus jautājumus, Saeima izņēmuma

gadījumos var lemt arī citādi, nekā ierosinājis Ministru

kabinets, iesniedzot attiecīgo likumprojektu. Tātad likumdevējs

izņēmuma gadījumos var atkāpties no noteiktajiem reformas

kritērijiem, ja vien šāda atkāpšanās ir pamatota ar racionāliem

apsvērumiem un atbilst reformas mērķim.

Likumdevēja lēmuma rezultātā var tikt skartas kādas konkrētas

šobrīd pastāvošas pašvaldības intereses. Tomēr pašvaldību

darbībai jābūt vērstai ne tikai uz attiecīgās administratīvās

teritorijas iedzīvotāju, bet arī uz visas sabiedrības kopējo

interešu īstenošanu. Tieši tāpēc likumdevējam, pieņemot ar

administratīvi teritoriālo reformu saistītus lēmumus, ir

jālīdzsvaro atšķirīgās konkrētu pašvaldību intereses un

sabiedrības kopējās intereses, taču tam nav pienākuma vērtēt šo

lēmumu atbilstību samērīguma principam tādā izpratnē, kādā tas

tiek darīts, nosakot pamattiesību ierobežojumus.

28.1. Limbažu novada pašvaldības teritorija ir noteikta

ar 2008. gada 18. decembra Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

vietu likuma 2. pielikuma 55. punktu, un atbilstoši tam Limbažu

novadu veido Limbažu pilsēta, Limbažu pagasts, Katvaru pagasts,

Pāles pagasts, Skultes pagasts, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts

un Viļķenes pagasts.

Atbilstoši Limbažu novada domes apstrīdētajai normai -

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 35.4. apakšpunktam -

Skultes pagasts tiek iekļauts Saulkrastu novada pašvaldībā.

Attiecīgā lēmuma pamatā ir Saeimas izšķiršanās par to, ka tiek

veidots atsevišķs Saulkrastu novads. Tādējādi Limbažu novads

reformas rezultātā zaudētu daļu savas līdzšinējās teritorijas,

iedzīvotāju un līdz ar to - arī budžeta ieņēmumu.

Saulkrastu novada izveide pati par sevi Limbažu novada

pašvaldības tiesības neaizskar, un Limbažu novada dome arī nav

apstrīdējusi attiecīgās normas. Tomēr Limbažu novada domi skar

apstrīdētā norma, saskaņā ar kuru līdzšinējā Limbažu novada

Skultes pagasts pēc reformas iekļauts jaunajā Saulkrastu novadā.

Tātad jautājums par to, vai, pieņemot Limbažu novada domes

apstrīdēto normu, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un tā

sasniegšanas kritērijus, ir saistīts arī ar jaunā Saulkrastu

novada izveidi.

Pamatojot priekšlikumu izveidot Saulkrastu novadu un iekļaut

tajā arī līdzšinējā Limbažu novada Skultes pagastu, Saeimas

deputāts un Komisijas loceklis Jānis Dombrava Komisijas 2020.

gada 28. janvāra un 25. februāra sēdēs citstarp norādīja, ka

Saulkrasti ir potenciāls attīstības centrs un tāpēc Saulkrastu

novada izveide ir nozīmīga reģiona un valsts attīstības kontekstā

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. 140. lp. un sēžu

protokolus, pieejami: https://www.saeima.lv).

Sākotnēji Ministrija jaunā Saulkrastu novada izveidi

neatbalstīja un savu viedokli izklāstīja 2020. gada 21. februāra

vēstulē Komisijai, kā arī Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē.

Kā galveno argumentu Ministrija minēja to, ka Saulkrastu pilsēta

neatbilst reģionālas nozīmes attīstības centra statusam un līdz

ar to jaunais Saulkrastu novads neatbilst reformas ietvaros

izvirzītajiem novadu veidošanas kritērijiem (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 105.-106. lp.). Savukārt lietas

sagatavošanas laikā Ministrija pauda viedokli, ka Saulkrastu kā

administratīvā centra sasaiste ar Skultes pagastu ir racionāla

gan no telpiskā skatījuma, gan ņemot vērā iedzīvotāju paradumus,

konkrēti, tendenci izvēlēties darbavietu virzienā uz Rīgu, kā arī

pakalpojumu pieejamību. Skultes pagasta lielākās apdzīvotās

vietas ir tuvu Saulkrastiem (sk. lietas materiālu 5. sēj. 98.

lp.).

Arī Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka deputāti,

atbalstot Saulkrastu novada izveidošanu, Saulkrastus vērtējuši kā

perspektīvu attīstības centru Pierīgas reģiona un visas valsts

attīstības kontekstā, ņemot vērā citstarp sociālekonomiskos

rādītājus un iedzīvotāju skaita dinamiku (sk. 2021. gada 20.

janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 17. sēj.

45.-46. lp.). Savukārt Komisijas pārstāvis Juris Pūce tiesas

sēdē norādīja, ka Komisija priekšlikumu par Saulkrastu novada

izveidi atbalstījusi, citstarp ņemot vērā arī Saulkrastu un tiem

piegulošās teritorijas izteikto kūrorta zonas raksturu, kā arī

to, ka jaunajam novadam teritorijas attīstības potenciāls būs

lielāks nekā atsevišķai administratīvajai teritorijai. Tāpat esot

ņemta vērā ekonomiskā aktivitāte Skultes ostā, kurai arī

nepieciešama attīstības teritorija (sk. 2021. gada 20. janvāra

tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 17. sēj. 148.

lp.).

Limbažu novada teritorijā ir stratēģijā "Latvija

2030" noteikts reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības

centrs - Limbaži, bet Saulkrasti par šādu centru valsts

attīstības plānošanas dokumentos nav noteikti. Tātad likumdevējs,

Skultes pagastu nodalot no līdzšinējā Limbažu novada un iekļaujot

jaunajā Saulkrastu novadā, nav ievērojis reformas pamatā liktos

kritērijus.

Kritērijs, kas prasa, lai novada teritorijā būtu valsts

attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai

nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no svarīgākajiem

uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību

vērstajiem reformas kritērijiem. Stratēģijā "Latvija

2030" norādīts, ka reģionālas nozīmes attīstības centri ir

pilsētas, kas ir nozīmīgi reģiona kultūras vai ražošanas centri

ar attīstītu sociālo infrastruktūru un kur pieejami daudzveidīgi

pakalpojumi (sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

līdz 2030. gadam 238. punktu).

Komisijas un Saeimas sēdēs tika izteikti vispārīgi apsvērumi

par jaunā Saulkrastu novada attīstības potenciālu, nevis sniegta

konkrēta, pētījumos balstīta informācija, kas pamatotu lēmumu

noteikt Saulkrastus par reģionālas nozīmes attīstības centru. Arī

šīs lietas izskatīšanas laikā Saeima, Komisija un Ministrija

nenorādīja konkrētus pētījumus vai aprēķinus, kas racionāli

pamatotu lēmumu uzskatīt Saulkrastus par potenciālu reģionālas

nozīmes attīstības centru. Tāpat netika sniegts racionāls

pamatojums lēmumam par Skultes pagasta iekļaušanu jaunajā

Saulkrastu novadā, nevis saglabāšanu Limbažu novadā, kura

administratīvais centrs - Limbaži - ir atzīts reģionālas nozīmes

attīstības centrs, un tam, kā šis lēmums ietekmēs Limbažu novadu

un tā attīstību.

Satversmes tiesa nevērtē prognozes par kādas administratīvās

teritorijas attīstību, tostarp izskatāmajā lietā nevērtē ostas

vai kūrorta nākotnes izredzes. Pienācīgs pamatojums jauna

reģionālas nozīmes attīstības centra noteikšanai būtu jāsniedz

pašam likumdevējam un jāveic arī attiecīgi grozījumi valsts

attīstības plānošanas dokumentos. Tātad, nodalot Skultes pagastu

no līdzšinējās Limbažu novada administratīvās teritorijas un

nepamatojot to ar racionāliem apsvērumiem, likumdevējs nav

ievērojis reformas pamatā esošo kritēriju un līdz ar to -

reformas mērķi.

Tādējādi, pieņemot Administratīvo

teritoriju likuma pielikuma 35.4. apakšpunktu, likumdevējs ir

rīkojies patvaļīgi.

28.2. Ikšķiles novada pašvaldības teritorija ir

noteikta ar 2008. gada 18. decembra Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likuma 2. pielikuma 35. punktu, kurš noteica, ka

Ikšķiles novadu veido Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts.

Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 28.2. un

28.19. apakšpunktam Ikšķiles novads tiek iekļauts Ogres novada

pašvaldībā.

Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums ir

pamatots visupirms ar to, ka atbilstoši valsts attīstības

plānošanas dokumentiem Ikšķiles pilsēta nav reģionālas nozīmes

attīstības centrs, bet par tādu ir noteikta Ogres pilsēta. Tāpat

lietā esošajos materiālos uzsvērts Ikšķiles un Tīnūžu pagasta

ģeogrāfiskais tuvums Ogrei, tostarp tas, ka Tīnūžu pagastā

ietilpstošās Aizupes faktiski jau iekļāvušās Ogres pilsētā un

Ikšķiles novada administratīvās teritorijas daļā atrodas Ogres

tehnikums un Vidzemes Ledus halle, kas izmanto Ogres pilsētas

infrastruktūru. Ikšķiles novada iedzīvotāji jau šobrīd aktīvi

izmanto Ogres novada finansētos pakalpojumus, bet Ikšķiles

vidusskolā skolēnu skaits vidusskolas posmā nav pietiekams, lai

nokomplektētu vismaz divas paralēlklases katrā klašu grupā.

Savukārt dabas parks "Ogres Zilie kalni" atrodas abu

pašvaldību teritorijā. Ikšķili un Ogri savieno valsts nozīmes

autoceļš A6 un efektīva sabiedriskā transporta pakalpojumu

sistēma (sk. lietas materiālu 5. sēj. 17.-18. lp. un 97.

lp.).

Iekļaujot Ikšķiles novadu Ogres novada pašvaldībā, likumdevējs

ir ievērojis reformas pamatā liktos kritērijus. Jaunais Ogres

novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir stratēģijā

"Latvija 2030" noteikts reģionālās nozīmes attīstības

centrs - Ogre. Likumdevējs ir pamatojis Ogres novada ekonomisko

ilgtspēju un citstarp rūpējies arī par vienotu un efektīvāku

izglītības pakalpojumu sniegšanu šajā novadā.

Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā

Ikšķiles novada pašvaldība izteica vēlmi, lai Ikšķiles novadam

tiktu saglabāts atsevišķas pašvaldības statuss vai Ikšķiles

novads tiktu apvienots ar Salaspils novadu. Lēmums par Ikšķiles

novada iekļaušanu Salaspils novadā vai Ogres novadā, ja abos

gadījumos tiek ievēroti reformas pamatā esošie kritēriji, ir

atkarīgs no politiskas izšķiršanās, kuru Satversmes tiesa nevar

pārbaudīt. Savukārt Ikšķiles novada kā atsevišķas administratīvās

teritorijas saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam

kritērijam, ka novada centrs ir arī reģionālas vai nacionālas

nozīmes attīstības centrs. Tam apstāklim, ka Ikšķiles novads,

pateicoties savai finansiālajai situācijai, var darboties bez

pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas, kā arī

perspektīvām veidoties par attīstības centru nav izšķirošas

juridiskas nozīmes, jo tos likumdevējs nav noteicis par novadu

veidošanas kritērijiem.

Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

Ikšķiles novada iekļaušanu jaunajā Ogres novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.