17. pants

Demokrātiskā tiesiskā valstī iedzīvotāju aktīva

dalība vietējā pašpārvaldē ir svarīga. Reformas pamatā nevar likt

vienīgi ekonomiskus apsvērumus un finansiālu ieguvumu. Tātad

Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai likumdevējs, īstenojot

reformu, ir ievērojis iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības

tiesības (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma

lietā Nr. 2020‑37‑0106 29. punktu). Tādējādi attiecībā uz

Garkalnes novadu un Inčukalna novadu Satversmes tiesai

jāpārbauda, vai likumdevējs ir izsvēris vietējās kopienas

intereses un konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājuma priekšrocības un trūkumus.

17.1. Garkalnes novada dome nav norādījusi tādus

argumentus par iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības tiesību

ievērošanu, kuri jau nebūtu iepriekš šajā spriedumā izvērtēti.

Savukārt Inčukalna novada dome uzskata, ka pēc šā novada

sadalīšanas un tā teritoriālo vienību pievienošanas citiem

novadiem tiks samazināta iedzīvotāju pārstāvība un viņi zaudēs

iespēju efektīvi iesaistīties sava novada jautājumu izlemšanā.

Inčukalna novada dome norāda, ka pēc reformas līdzšinējā

Inčukalna novada iedzīvotāju iesaiste dažādu jautājumu

sabiedriskajā apspriešanā un pārstāvība domes sēdēs būs lielā

mērā apgrūtināta. Atsevišķi Inčukalna novada domes deputāti

uzsvēruši vietējās kopienas būtiskumu. Inčukalna novads ar tajā

ietverto Inčukalna pagastu un Vangažu pilsētu esot izveidots,

īstenojot administratīvi teritoriālo reformu 2009. gadā. Kopš tā

laika esot ievērojami samazināta iedzīvotāju nošķiršanās

"Vangažu iedzīvotājos" un "Inčukalna

iedzīvotājos" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 59.

lp.).

Savukārt Ministrija norāda, ka iedzīvotāju līdzdalības iespēju

nodrošināšanai un veicināšanai, sevišķi novadu teritorijās ārpus

administratīvā centra, likumprojektā "Pašvaldību

likums" ir ietverts jauns mehānisms - līdzdalības budžets -,

tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju

pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek tērēta daļa no

pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Minētais

likumprojekts citastarp paredzot prasību pašvaldībās nodrošināt

iedzīvotāju padomi, lai uzturētu dialogu starp novada pagastu un

pilsētu iedzīvotājiem un domi, kā arī iespēju iedzīvotājiem

iesniegt domei kolektīvo iesniegumu. Savukārt vietējo kopienu

kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus paredzēts

risināt likumprojektā "Latviešu vēsturisko zemju

likums" (sk. lietas materiālu 6. sēj. 30. lp.).

17.2. Atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un

iznākumu gulstas visupirms uz Saeimu un Ministru kabinetu.

Tostarp Saeimas un Ministru kabineta pienākums ir nodrošināt to,

lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās

līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo teritoriju

likumā (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma

lietā Nr. 2020-37-0106 29.2. punktu). Šobrīd, kamēr reforma

vēl nav pabeigta, attiecībā uz Garkalnes novada un Inčukalna

novada vietējām kopienām Satversmes tiesai nav pamata secināt, ka

likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas izstrādes procesā

nebūtu izsvērtas šo kopienu intereses.

Līdz ar to, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma

pielikuma 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunktu, likumdevējs nav

rīkojies patvaļīgi un tādējādi šīs normas atbilst

Satversmes 1. un 101. pantam.