5. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta

trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, Ministrija esot

sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi profilus - materiālus

par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota pašreizējā

situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes

attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums

esot nesaraujami saistīts ar reformas kopējiem mērķiem un

pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta 2019. gada 14. maija

informatīvajā ziņojumā. Šie mērķi līdz ar attiecīgu pamatojumu

esot minēti arī virknē agrāku dokumentu.

Pašvaldībai vajagot būt tik lielai, lai būtu nodrošināti tās

autonomo funkciju izpildei nepieciešamie pašvaldības budžeta

ieņēmumi, ko ietekmējot dažādi reģionālās ekonomikas faktori.

Tikai 14 no līdzšinējām 119 pašvaldībām esot spējušas nodrošināt

ar darba vietām vismaz pusi no to iedzīvotājiem. Atbilstoši

aplēsēm iedzīvotāju skaits visstraujāk samazināšoties tieši tajās

pašvaldībās, kuras piedāvā mazāk darba iespēju. Savukārt pēc

reformas jau 30 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām būšot

pieejamas darba vietas vismaz 40 procentiem to iedzīvotāju.

5.1. Attiecībā uz Varakļānu novada iekļaušanu

apvienotajā Rēzeknes novadā Ministrija norāda, ka Likumprojekts

sākotnēji neparedzēja Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un

Varakļānu pilsētas iekļaušanu Rēzeknes novadā. Ministrijā

sagatavotajā likumprojektā esot paredzēts Murmastienes pagastu,

Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu iekļaut jaunveidojamā

Madonas novadā. Šāds priekšlikums arī ticis prezentēts Varakļānu

novada domei saskaņā ar Hartas 5. pantu 2019. gada 21. jūnijā

sarīkotajās konsultācijās. 2019. gadā administratīvi teritoriālās

reformas izstrādes procesā iespēja iekļaut Varakļānu novadu

Rēzeknes novadā neesot vērtēta. Ministrija savu administratīvi

teritoriālās reformas piedāvājumu esot balstījusi uz noteiktu

mērķu un kritēriju kopumu, un viens no noteicošajiem kritērijiem

bijis tāds, ka jaunais teritoriālais iedalījums veidojams ap

valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem reģionālās

un nacionālās nozīmes attīstības centriem.

Vēl viens reformas mērķis bijis mazināt pašvaldību atšķirības

iedzīvotāju skaita, administratīvās kapacitātes un budžeta

iespēju ziņā. Varakļānu novads neesot bijis atbilstošs spēku

zaudējušā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.

panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Tajā 2018. gadā

bijuši vien 3132 iedzīvotāji un lielākajā novada apdzīvotajā

vietā - Varakļānu pilsētā - vien 1815 iedzīvotāji. Tāpēc

Varakļānu novads ar tādām pašām robežām nav bijis saglabājams kā

atsevišķa pašvaldība.

Varakļānu novada iekļaušana jaunveidojamā Rēzeknes novadā

neesot nesaderīga ar mērķi veicināt Varakļānu novada teritorijas

ekonomisko attīstību un efektīvāku publisko pakalpojumu

pieejamību tā iedzīvotājiem. Par jaunveidojamā Rēzeknes novada

administratīvo centru noteikta Rēzeknes valstspilsēta, kas esot

nacionālas nozīmes attīstības centrs. Varakļānu novadu ar

Rēzeknes novadu savienojot augstākās kategorijas autoceļš, kā arī

dzelzceļa līnija. Lai arī Rēzeknes pilsēta neietilpstot Rēzeknes

novadā, atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas

noteikumu 25. punktam tai esot pienākums sadarboties ar

jaunveidojamo Rēzeknes novadu.

Informācija par 2019. gada 21. jūnija konsultācijām ar

Varakļānu novada pašvaldību esot sniegta savlaicīgi. Šo

konsultāciju laikā Varakļānu novada domes priekšsēdētājs paudis

negatīvu viedokli par Varakļānu novada iekļaušanu lielākā

pašvaldībā. Taču līdz pat 2019. gada 15. oktobrim, kad

Likumprojekts izskatīts Ministru kabinetā, Varakļānu novada dome

neesot Ministrijai iesniegusi savu lēmumu par pašvaldības

iekļaušanu kādā no jaunveidojamiem novadiem. Ministrijas

pārstāvji arī 2019. gada 28. novembra sanāksmē snieguši Varakļānu

novada iedzīvotājiem informāciju par reformas vispārējiem mērķiem

un uz tiem balstītas Varakļānu novada iekļaušanas lielākā novadā

pamatojumu.

5.2. Attiecībā uz Garkalnes novada iekļaušanu Ropažu

novadā esot ņemti vērā vispārējie reformas mērķi un novadu

veidošanas kritēriji, tostarp administratīvi teritoriālā

iedalījuma veidošana ap attīstības centriem, turklāt paredzot

speciālu risinājumu attiecībā uz Pierīgas pašvaldībām. Ministrija

norāda, ka tad, kad tika gatavots informatīvais ziņojums

"Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi

teritoriālā iedalījuma modeli", Garkalnes novads neesot

bijis atbilstošs spēku zaudējušā Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likuma 7. panta otrās daļas 4. punktā noteiktajam

kritērijam - novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000

pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta. 2018. gadā lielākajā

Garkalnes novada apdzīvotajā vietā - Garkalnes ciemā - bijuši

1865 iedzīvotāji. Reformējot Garkalnes novadu, esot ņemta vērā

nepieciešamība arī Pierīgā veidot savstarpēji salīdzināma mēroga

pašvaldības. Jaunveidojamā Ulbrokas novadā Ministrija piedāvājusi

iekļaut arī Ropažu novadu un Inčukalna novada Vangažu pilsētu, jo

attiecīgo pašvaldību budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bijuši

salīdzinoši mazāki nekā Stopiņu novadā, turklāt Ropažu un

Inčukalna novadi bijuši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda

dotācijas saņēmēji. Lai jaunizveidotajai pašvaldībai būtu

pietiekama finansiālā un administratīvā kapacitāte un tā labāk

sasniegtu reformai izvirzītos mērķus, Ministrija, gatavojot

konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo

iedalījumu", izšķīrusies par to, ka Garkalnes novads

pievienojams jaunveidojamam Ulbrokas novadam.

Garkalnes novada iekļaušana Ropažu novadā citstarp esot

pamatota ar to, ka Garkalnes novadā nav vidusskolas un pašvaldībā

nav iespējas apgūt pilnu vispārējās vidējās izglītības ciklu.

Iedzīvotāju skaits Garkalnes novadā nesasniedzot 150 000, kas

noteikts par administratīvās teritorijas izveidei Pierīgā

nepieciešamo minimumu, un iedzīvotāju skaita pieaugums arī

netiekot prognozēts. Rīgai piegulošā Garkalnes novada

ziemeļrietumu daļa starp autoceļu A2, Lielo Baltezeru un Ķīšezeru

esot vairāk orientēta Ādažu virzienā, savukārt Rīgai piegulošās

teritorijas otrpus autoceļa A2 - Langstiņu, Berģu, Upesciema,

Amatnieku un Sunīšu ciemi - esot tuvāk līdzšinējam Stopiņu

novadam. Ņemot vērā šo teritoriālo izkārtojumu, sākotnējais

informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai

izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli"

ietvertais Ministrijas piedāvājums paredzējis Garkalnes novada

teritorijas iekļaušanu jaunveidojamā Ādažu novadā un apvienošanu

ar līdzšinējo Ādažu novadu, Carnikavas novadu, Saulkrastu novadu

un Sējas novadu. Izvērtējot sākotnējā Ministrijas piedāvājuma

apspriešanas laikā no pašvaldību domēm un iedzīvotājiem saņemtos

priekšlikumus, Ministrija izvēlējusies Pierīgā veidot vēl vienu

novadu - Ulbrokas novadu. No atsevišķām Garkalnes novada

teritorijām ātrāk varot sasniegt Ādažus vai Rīgu, tomēr attālums

no Garkalnes novada lielākajām apdzīvotajām vietām līdz Ropažu

novada administratīvajam centram - Ulbrokas ciemam - arī

nepārsniedzot 30 kilometrus.

Izvērtējot iesniegtos priekšlikumus par administratīvi

teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Garkalnes novadu, Ministrija

secinājusi, ka Garkalnes kā atsevišķas administratīvās

teritorijas saglabāšana neatbilst izvirzītajiem vispārējiem

reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem.

5.3. Attiecībā uz Inčukalna pagasta iekļaušanu Siguldas

novadā un Vangažu pilsētas iekļaušanu Ropažu novadā esot ņemti

vērā vispārējie reformas mērķi un novadu veidošanas kritēriji,

tostarp administratīvi teritoriālā iedalījuma veidošana ap

attīstības centriem, turklāt paredzot speciālu risinājumu

attiecībā uz Pierīgas pašvaldībām. Esot ņemti vērā tādi aspekti

kā nepieciešamība mazināt pašvaldību atšķirības iedzīvotāju

skaita, administratīvās kapacitātes, teritorijas attīstības un

budžeta iespēju ziņā, kā arī nepieciešamība valstī veicināt

policentrisku attīstību. Pēc Ministrijas ieskata, Inčukalna

pagasts un Vangažu pilsēta atšķiras pēc savas vēsturiskās

attīstības gaitas, kā arī iedzīvotāju un to nodarbinātības

struktūras.

Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā esot pamatota ar

to, ka Sigulda ir Inčukalna pagastam tuvākais attīstības centrs,

kā arī ar to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 26.

septembra noteikumiem Nr. 582 "Noteikumi par pašvaldību

sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām"

Inčukalna novads kopā ar Siguldas novadu, Sējas novadu, Ropažu

novadu, Mālpils novadu un Krimuldas novadu veido civilās

aizsardzības sadarbības teritoriju. Vispārējās izglītības

kontekstā esot būtiski tas, ka Inčukalna novadā deklarētajiem

izglītojamiem, kuri neapmeklē vispārējās izglītības iestādes savā

novadā, Siguldas novada pašvaldības izglītības iestādes ir otra

biežāk sastopamā izvēle pēc Rīgā esošajām izglītības iestādēm.

Ministrijas pieaicinātie eksperti esot ieteikuši iekļaut Vangažu

pilsētu kādā no Pierīgas administratīvajām teritorijām, ņemot

vērā tās svārstmigrāciju, kas nepārprotami orientēta Rīgas

virzienā.

Izvērtējot iesniegtos priekšlikumus par administratīvi

teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Inčukalna novadu, Ministrija

secinājusi, ka Inčukalna kā atsevišķas administratīvās

teritorijas saglabāšana neatbilst izvirzītajiem vispārējiem

reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem. Inčukalna

novadā neesot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centra, savukārt potenciālam Pierīgas novada statusam tas

neatbilstot pēc iedzīvotāju skaita, kā arī tādēļ, ka tam nav

tiešas robežas ar Rīgas pilsētu.

Secinājumu

daļa