9. pants

Varakļānu novada dome norāda, ka konsultēšanās ar to

pēc būtības nav notikusi. Proti, konsultācijas ar šo pašvaldību

notikušas vienīgi 2019. gada 21. jūnijā, turklāt bijušas

formālas. Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu

pilsētas iekļaušana Rēzeknes novadā kā iespējamais risinājums

šajās konsultācijās nemaz neesot aplūkota. Šāds risinājums pirmo

reizi esot apspriests tikai pirms Likumprojekta izskatīšanas

otrajā lasījumā Saeimā.

9.1. Konsultācijas ar Varakļānu novada pašvaldību

notika 2019. gada 21. jūnijā Madonā (sk. lietas materiālu 4.

sēj. 109.-117. lp.). To laikā Ministrija prezentēja

priekšlikumu Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu

pilsētu iekļaut Madonas novadā (sk. lietas materiālu 4. sēj.

129.-152. lp.). Kā norāda Ministrija, minētajās konsultācijās

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs paudis negatīvu viedokli

par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas risinājumu un

novada apvienošanu ar citām administratīvajām teritorijām lielākā

pašvaldībā. Ministrijas piedāvātais risinājums ietverts

Likumprojektā, ko Ministru kabinets 2019. gada 21. oktobrī

iesniedza Saeimai. Ministrijas pārstāvji 2019. gada 28. novembra

sanāksmē Varakļānos tikušies ar pašvaldības iedzīvotājiem un

snieguši informāciju par reformas vispārējiem mērķiem un uz tiem

balstītas Varakļānu novada iekļaušanas lielākā novadā pamatojumu

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 60. lp. un 4. sēj. 127.

lp.).

Varakļānu novada dome norāda, ka Ministrijas konsultēšanās ar

šo pašvaldību bijusi formāla, jo Ministrija konsultācijās

prezentējusi jau sagatavotu administratīvi teritoriālā iedalījuma

modeli, nevis apspriedusi ar pašvaldības iedzīvotājiem to, kāds

vispār varētu būt topošais administratīvi teritoriālā iedalījuma

modelis. Taču Satversmes tiesa ir atzinusi, ka konsultēšanās

mērķis reformas procesā ir noskaidrot pašvaldības iedzīvotāju un

domes viedokli par iespējamiem administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājumiem, lai atbildīgās valsts institūcijas,

pieņemot galīgo lēmumu, būtu informētas par šo viedokli un varētu

to izvērtēt (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.2. punktu). Tādēļ ir

pieļaujami un saprātīgi tas, ka Ministrija, konsultējoties ar

konkrēto pašvaldību, pamato reformas mērķi, izskaidro tās pamatā

esošos kritērijus un jau izvirza uz šo mērķi vērstus un šiem

kritērijiem atbilstošus konkrētus priekšlikumus par

administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tādējādi tiek veicināta

konstruktīva konsultāciju norise un mērķtiecīga pašvaldības

iedzīvotāju un domes viedokļa uzklausīšana.

Varakļānu novada dome 2019. gada 16. decembrī pieņēma lēmumu

Nr. 14 "Par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums"". Tajā norādīts, ka dome

neatbalsta Ministrijas izstrādāto administratīvi teritoriālās

reformas modeli, lūgs Saeimu izveidot otrā līmeņa pašvaldības, un

pausts atbalsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai

pēc otrā līmeņa pašvaldību izveides, paredzot, ka Varakļānu

novads tiek iekļauts Madonas apriņķī (sk. lietas materiālu 3.

sēj. 58. lp.).

Priekšlikumi, kas attiecās uz Varakļānu novadu, tika

apspriesti Komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdē. Šajā sēdē tika

uzklausīti Varakļānu novada iedzīvotāji, domes priekšsēdētājs un

biedrības "Latgolys Saeima" pārstāvis, kurš norādīja,

ka vairāki novada iedzīvotāji tomēr pauduši vēlēšanos veidot šo

novadu kopā ar jaunveidojamo Rēzeknes novadu. Komisija uzdeva

domei sniegt atzinumu par to, vai pašvaldības iedzīvotāji vēlas

apvienošanos ar jaunveidojamo Madonas novadu vai tomēr Rēzeknes

novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes audioierakstu lietas

materiālu 3. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams:

www.saeima.lv).

Varakļānu novada domes 2020. gada 6. februāra ārkārtas sēdē

tika pieņemts lēmums Nr. 4 par pašvaldības iedzīvotāju aptaujas

organizēšanu. Aptauja notika no 2020. gada 13. februāra līdz 15.

februārim. Tajā piedalījās 1108 iedzīvotāji no visiem 2693

balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, par derīgām tika atzītas 1107

aptaujas zīmes un 84,28 procenti no visiem aptaujātajiem

atbalstīja to, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un

Varakļānu pilsēta būtu jāietver jaunveidojamā Madonas novadā

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 61.-68. lp.).

Varakļānu novada domes 2020. gada 17. februāra ārkārtas sēdē

tika izskatīti pašvaldības iedzīvotāju aptaujas rezultāti un

nolemts atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas

īstenošanas gaitā plānoto Varakļānu novadu veidojošo teritoriju

iekļaušanu jaunveidojamā Madonas novadā atbilstoši Likumprojekta

pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai. Par šo lēmumu tika

informēta Komisija un Ministrija (sk. lietas materiālu 3. sēj.

120.-121. lp.).

Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē tika izskatīti

priekšlikumi attiecībā uz jaunveidojamiem Rēzeknes un Madonas

novadiem un uzklausīts Varakļānu novada iedzīvotāju, kā arī

novada domes priekšsēdētāja viedoklis. Domes priekšsēdētājs tika

uzklausīts arī Komisijas 2020. gada 6. maija sēdē, kad

Likumprojekts tika izskatīts pirms trešā lasījuma Saeimas sēdē

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

2020. gada 25. februāra un 6. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 16 un Nr. 24, pieejami:

www.saeima.lv).

Tādējādi Varakļānu novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā ir informējusi Ministriju un Komisiju par savu

vēlmi saglabāt atsevišķas administratīvās teritorijas statusu,

bet, ja tas nav iespējams, apvienoties ar jaunveidojamo Madonas

novadu. Tāpat dome aptaujā bija noskaidrojusi pašvaldības

iedzīvotāju viedokli. Varakļānu novada pašvaldības iedzīvotājiem

un domes pārstāvjiem bija iespēja paust savu viedokli arī

Komisijas sēdēs.

Līdz ar to Varakļānu novada iedzīvotājiem un domei bija

iespēja sagatavot savu viedokli, kā arī iesniegt priekšlikumus un

iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām.

9.2. Likumprojekta izstrādes laikā Varakļānu novada

dome pauda savu viedokli par Ministrijas sākotnēji piedāvāto

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Ministrija

konsultējās ar Varakļānu novada pašvaldību par priekšlikumu

nesaglabāt patstāvīgu Varakļānu novadu, bet iekļaut to

jaunveidojamā Madonas novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 21.

jūnijā rīkotajām konsultācijām ar Varakļānu novada pašvaldību tās

domei tika nosūtīts 2019. gada 28. maijā (sk. lietas materiālu

4. sēj. 109.-110. lp.).

Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija

saņēma Varakļānu novada domes 2019. gada 16. decembra lēmumu Nr.

14 "Par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums"". Tas bija pieejams deputātiem

pirms tam, kad Likumprojekts pirms otrā lasījuma tika izskatīts

Komisijā. Pašvaldības pārstāvji tika uzklausīti vairākās

Komisijas sēdēs. Turklāt 2020. gada 31. janvāra sēdē Varakļānu

novada domei tika lūgts sagatavot viedokli par pašvaldības

iedzīvotāju vēlmi apvienoties ar jaunveidojamo Madonas novadu vai

jaunveidojamo Rēzeknes novadu.

Varakļānu novada dome norāda, ka tai aptaujas veikšanai

atvēlētais laiks bijis pārāk īss, lai sagatavotu informāciju par

iespējamiem ieguvumiem un trūkumiem, kas saistīti ar katru no

abiem apvienošanās variantiem, un apkopotu aptaujas rezultātus.

Tomēr no lietas materiāliem secināms, ka pašvaldība bija

informēta par reformas norisi, tostarp par to, ka Varakļānu

novadu nav plānots saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību, bet

paredzēts to pievienot citai pašvaldībai. Savukārt aptaujā bija

jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis par šā novada pievienošanu

jaunveidojamam Madonas vai jaunveidojamam Rēzeknes novadam.

Turklāt, kā Varakļānu novada dome norādījusi pieteikumā, tai

kļuvis zināms, ka citu pašvaldību iedzīvotāji uzsākuši

aktivitātes, lai vāktu parakstus par šā novada ietveršanu

Latgales plānošanas reģionā. Varakļānu novada domes

priekšsēdētājs 2019. gada 18. decembrī sagatavoja atsevišķu

vēstuli Komisijai, kurā norādīja, ka vairākums novada iedzīvotāju

šīs pašvaldības teritorijas attīstību saista ar Madonu kā

nacionālas nozīmes attīstības centru (sk. lietas materiālu 3.

sēj. 59. lp.). Tātad Varakļānu novada domei bija zināms, ka

Saeimā varētu tikt apspriesta novada pievienošana kādai no

Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām.

Balsošana par priekšlikumiem, kas attiecās uz Murmastienes

pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu, notika pēc

pašvaldības viedokļa saņemšanas - Komisijas 2020. gada 25.

februāra un 6. maija sēdēs. 2020. gada 25. februāra sēdē tika

uzklausīti arī Varakļānu novada iedzīvotāji un domes

priekšsēdētājs. Novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī

Komisijas 2020. gada 6. maija sēdē (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 25. februāra un 6.

maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus

Nr. 16 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv.).

Tādējādi Varakļānu novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par priekšlikumu

iekļaut Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu

pilsētu jaunveidojamā Rēzeknes novadā.

9.3. Skatot priekšlikumu par Murmastienes pagasta,

Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā

Rēzeknes novadā, Komisija bija informēta par Varakļānu novada

iedzīvotāju un domes viedokli, kas tika izteikts gan rakstveidā,

gan klātienē tās sēdēs. Komisijas sēdēs notikušajās diskusijās

piedalījās arī Ministrijas pārstāvji. Savukārt no šo sēžu

protokoliem un audioierakstiem izriet, ka Komisija ir

uzklausījusi un vērtējusi gan izskatāmos priekšlikumus, gan arī

pašvaldības iebildumus (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra un 25.

februāra, kā arī 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 3.

sēj. un protokolus Nr. 9, Nr. 16 un Nr. 24, pieejami:

www.saeima.lv). Arī Saeimas sēdē, izskatot Likumprojektu

trešajā lasījumā, Komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs

informēja deputātus, ka Varakļānu novada iedzīvotāji skaidri

apliecinājuši to, ka savu nākotni saista ar Madonas novadu. Gan

iedzīvotāju paustais, gan dažādi sociālekonomiskie dati

apliecinot to, ka Varakļānu novada sadarbība ar Madonas novadu

ilgusi jau vairākus gadu desmitus (sk. Saeimas 2020. gada

astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu).

Tādējādi konsultēšanās procesā Varakļānu novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti un informācija par tiem

bija pieejama arī Saeimas deputātiem.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 31.15., 31.29. un 31.30. apakšpunkta izstrādes

un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Varakļānu novada

pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.