10. pants

Pēc Garkalnes novada domes ieskata, apstrīdētās

normas ir pieņemtas bez pienācīgas konsultēšanās ar to.

Konsultācijas esot sarīkotas novēloti, pēc sava rakstura bijušas

tikai informatīvas, un arī to procedūra neesot bijusi skaidri

definēta, līdz ar to varot uzskatīt, ka konsultācijas nav

notikušas pēc būtības. Domes viedoklis neesot apspriests un

izvērtēts, tostarp neesot pienācīgi izvērtēta iespēja saglabāt

Garkalnes novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī apvienot to ar

Inčukalna novadu vai Ādažu novadu. Saeima, pieņemot apstrīdēto

normu, neesot noskaidrojusi Garkalnes novada iedzīvotāju

viedokli.

10.1. 2019. gada 25. jūlijā Ādažos notika Ministrijas

organizētās konsultācijas ar to novadu domju deputātiem, kurus

bija plānots apvienot Ādažu novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu, Sējas novada

deputāti, Ministrijas pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji,

kā arī citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija

prezentēja priekšlikumu Garkalnes novadu iekļaut Ādažu novadā

(sk. lietas materiālu 6. sēj. 34.-58. lp.), bet Garkalnes

novada domes priekšsēdētājs paudis kritisku viedokli par

piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas risinājumu.

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs 2019. gada 1. augusta

vēstulē Ministrijai izteicis priekšlikumu apvienot Garkalnes

novadu ar Ropažu novadu un Vangažu pilsētu (sk. lietas

materiālu 6. sēj. 59.-62. lp.). Ministrija 2019. gada 13.

augustā publicēja konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi

teritoriālo iedalījumu" projektu, kurā attiecībā uz

Garkalnes novadu bija ieviestas izmaiņas - proti, bija iecerēts

to iekļaut jaunveidojamā Ulbrokas novadā, nevis Ādažu novadā, kā

tas sākotnēji tika paredzēts informatīvajā ziņojumā un apspriests

konsultācijās. Pēc konceptuālā ziņojuma projekta publicēšanas

Ministrijai tika iesniegti atsevišķu Garkalnes novada pašvaldības

deputātu un iedzīvotāju priekšlikumi, tostarp par Garkalnes

novada pievienošanu Ādažu novadam vai Garkalnes novada kā

atsevišķas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu 6.

sēj. 64.-74. un 81.-89. lp.). 2019. gada 27. septembrī

Garkalnē organizētajā sanāksmē Ministrijas pārstāvis piedalījās

iedzīvotāju diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu un

atbildēja uz klātesošo jautājumiem, kā arī aicināja domi veikt

iedzīvotāju aptauju (sk. lietas materiālu 6. sēj. 32. lp. un

diskusijas videoierakstu, pieejams: https://www.youtube.com/

watch?v=LU28SzMK7HM&t=3319s).

Likumprojektā, ko Ministru kabinets 2019. gada 21. oktobrī

iesniedza Saeimai, bija saglabāts konceptuālajā ziņojumā

"Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" ietvertais

modelis, saskaņā ar kuru Garkalnes novads ietilpst Ulbrokas

novadā, kas vēlāk tika pārdēvēts par Ropažu novadu. Priekšlikumi

par Garkalnes novadu pirms Likumprojekta otrā lasījuma Saeimā

tika apspriesti vairākās Komisijas sēdēs (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. un

28. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un

protokolus Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka novads ir

pašpietiekams un tam ir finansiālas iespējas realizēt visas

nepieciešamās funkcijas, kā arī uzturēt vēl kādu mazāku novadu.

Garkalnes novada domes iesniegtais priekšlikums paredzēja novada

apvienošanos ar Inčukalna novadu, jaunveidojamā novadā iekļaujot

Vangažu pilsētu, vai arī apvienošanos ar Ropažu novadu un Stopiņu

novadu, jaunveidojamo novadu nosaucot par Ropažu, nevis Ulbrokas

novadu. Savukārt Garkalnes novada domes deputāte Inese Andersone

norādīja uz to, ka Garkalnes novads vairāk esot saistīts ar Ādažu

novadu. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks

uzsvēra, ka būtu pareizi sarīkot Garkalnes iedzīvotāju aptauju

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 3.

sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv).

Pienākums noskaidrot iedzīvotāju viedokli un par to informēt

reformas īstenošanā iesaistītās institūcijas visupirms ir

pašvaldības domei. Konkrētajā gadījumā Ministrija iedzīvotāju

viedokli uzklausīja tās rīkotajās konsultācijās. Savukārt

Garkalnes novada dome nerīkoja iedzīvotāju aptauju. 2019. gada

16. augustā sabiedrības līdzdalības platformā manabalss.lv

tika uzsākta parakstu vākšana iedzīvotāju iniciatīvas

"Apvienot Garkalnes un Ādažu novadus" atbalstam. Līdz

2019. gada 10. septembrim par šo iniciatīvu bija savākti 1054

paraksti. Par to tika informēta arī Ministrija (sk. lietas

materiālu 6. sēj. 74.-76. lp.). Savukārt Komisijas 2020. gada

24. janvāra sēdē Garkalnes novada domes priekšsēdētājs atsaucās

uz citas aptaujas datiem un informēja, ka 10 procenti aptaujas

dalībnieku pauduši vēlmi apvienoties ar Ādažu novadu, bet 20

procenti - ar Ropažu novadu (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes

audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. un protokolu Nr. 7,

pieejams: www.saeima.lv).

Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs tika izskatīts

jautājums par Ulbrokas novada izveidi, taču netika atbalstīti

priekšlikumi mainīt Likumprojektā paredzēto administratīvi

teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Garkalnes novadu. Tika

uzklausīts Garkalnes novada domes pārstāvju viedoklis (sk.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

24. un 28. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj.

un protokolus Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Priekšlikumi par Garkalnes novadu tika izskatīti arī Komisijas

sēdēs pirms Likumprojekta trešā lasījuma Saeimas sēdē (sk.,

piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020.

gada 5. un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj.

un protokolus Nr. 23 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv).

Tātad Garkalnes novada dome un atsevišķi tās deputāti

Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt

informēja Ministriju un Komisiju par savu viedokli attiecībā uz

reformu, iesniedzot iebildumus un priekšlikumus. Garkalnes novada

pašvaldības iedzīvotājiem un domes pārstāvjiem bija iespēja paust

savu viedokli arī Komisijas sēdēs.

Līdz ar to Garkalnes novada iedzīvotājiem un domei bija

iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un

iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām.

10.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā

Garkalnes novada dome paudusi viedokli par Ministrijas sākotnēji

piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Ministrija konsultējās ar Garkalnes novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt patstāvīgu Garkalnes novadu, bet iekļaut

to jaunveidojamā Ādažu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 25.

jūlijā Ādažos rīkotajām konsultācijām Garkalnes novada

pašvaldībai tika nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas

materiālu 5. sēj. 93.-94. lp. un 6. sēj. 31. lp.).

Pirms Likumprojekta iesniegšanas Saeimai Komisija saņēma

Garkalnes novada domes priekšsēdētāja 2019. gada 1. augusta

vēstuli, kurā pausts priekšlikums Garkalnes novadu apvienot ar

Ropažu novadu un Inčukalna novada Vangažu pilsētu, kā arī

atsevišķu deputātu un iedzīvotāju priekšlikumi. Minētie viedokļi

bija pieejami deputātiem pirms tam, kad Likumprojekts otrajam

lasījumam tika izskatīts Komisijā. Pašvaldības pārstāvji tika

uzklausīti vairākās Komisijas sēdēs. Turklāt Ministrijas

pārstāvis aicināja Garkalnes novada domi sarīkot iedzīvotāju

aptauju.

Ministrijas piedāvātais administratīvi teritoriālais

risinājums, kas paredzēja Garkalnes novada iekļaušanu Ulbrokas

novadā, tika publicēts 2019. gada 13. augustā konceptuālajā

ziņojumā "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu".

Komisijas sēdēs ar Garkalnes novada domes pārstāvju piedalīšanos

tas tika apspriests 2020. gada 24. un 28. janvārī (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. un

28. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un

protokolus Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Tādējādi Garkalnes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par administratīvi

teritoriālo reformu, ciktāl tā skar Garkalnes pašvaldību.

10.3. Skatot priekšlikumu par Garkalnes novada

pievienošanu Ulbrokas novadam, Komisija bija informēta par

Garkalnes novada iedzīvotāju un domes viedokli, kas tika

vairākkārt izteikts gan rakstveidā, gan klātienē tās sēdēs.

Komisijas sēdēs notikušajās diskusijās piedalījās arī Ministrijas

pārstāvji. Savukārt no Komisijas sēžu protokoliem un

audioierakstiem izriet, ka tā uzklausījusi un vērtējusi gan

izskatāmo priekšlikumu, gan arī pašvaldības iebildumus pret to

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

2020. gada 24. un 28. janvāra, kā arī 5. un 6. maija sēžu

audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 7, Nr.

8, Nr. 23 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv).

Saeimas 2020. gada 12. un 13. marta sēdē, izskatot

Likumprojektu otrajā lasījumā, tika izskatīti priekšlikumi

Garkalnes novadu apvienot ar Ādažu novadu vai Inčukalna novadu,

taču tie netika atbalstīti. Priekšlikumi saglabāt Garkalnes

novadu kā patstāvīgu pašvaldību tās līdzšinējā teritorijā arī

netika atbalstīti (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020.

gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. un 13. martā

stenogrammas un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā). Savukārt trešajā lasījumā priekšlikumi, kas

attiecās uz Garkalnes novadu, tika izskatīti 2020. gada 2. un 10.

jūnijā. No Saeimas sēdes stenogrammām izriet, ka priekšlikumi

Garkalnes novadu apvienot ar Ādažu novadu vai Inčukalna novadu

vai saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību netika atbalstīti (sk.

Saeimas 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. un 10. jūnijā

stenogrammas un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā). Konsultēšanās ar pašvaldību bija notikusi

Komisijas sēdēs, kurās tika izskatīts Likumprojekts pirms otrā

lasījuma, un šajās sēdēs pašvaldība nebija paudusi viedokli, kas

atšķirtos no iepriekš paustā, tāpēc Komisija, izskatot

Likumprojektu pirms trešā lasījuma, nerīkoja atkārtotu

konsultēšanos.

Tādējādi konsultēšanās procesā Garkalnes novada pašvaldības

priekšlikumi, kas bija vērsti uz Garkalnes novada kā atsevišķas

pašvaldības pastāvēšanu vai tā apvienošanu ar Ādažu novadu vai

Inčukalna novadu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti,

ņemot vērā deputātu rīcībā bijušo informāciju. Tomēr ar deputātu

balsojumu tie tika noraidīti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 32.1. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

procesā konsultēšanās ar Garkalnes novada pašvaldību notika

atbilstoši tiesību normām.