Par Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkta un Ministru kabineta 2006. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 38 "Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietoto personu uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām" 4. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 95. panta otrajam teikumam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošās lietas

materiāliem redzams, ka 2019. gada 11. jūnijā Valsts policijas

Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirknī pieteicējam

izskatāmajā lietā citstarp tika izsniegts arī spilvens (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 23. un 128. lp.). Uz šādu iespēju

robežās īstenotu praksi Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā

esošajā lietā tiesas sēdes laikā atsaukusies arī Valsts policijas

pārstāve (sk. lietas materiālu 2. sēj. 44. lp.). Arī

tiesībsarga ziņojumos par situāciju īslaicīgās aizturēšanas

vietās norādītas vietas, kurās konstatēta šāda labvēlīgāka

attieksme (sk., piemēram, tiesībsarga 2019. gada 26. marta

ziņojuma par vizīti Limbažu iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas

vietā 3. lpp. un 2019. gada 5. aprīļa ziņojuma par vizīti

Gulbenes iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 4. lpp.).

Tāpat pieteicējs Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā

lietā uzsvēris, ka dažās īslaicīgās aizturēšanas vietās pēc

personas lūguma tai tiekot izsniegts arī dvielis (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 37. lp.). Savukārt tiesībsarga 2019.

gada 23. maija ziņojumā par vizīti Valkas iecirkņa īslaicīgās

aizturēšanas vietā norādīts, ka "nepieciešamības gadījumā

īslaicīgās aizturēšanas vietu darbinieki ir pretimnākoši,

izsniedzot dvieļa vietā palagu, lai pēc dušas apmeklējuma persona

varētu noslaucīties" (sk. ziņojuma 6. lpp.).

Tomēr apstrīdētais regulējums ir imperatīvs, un šāda valsts

iestāžu un to darbinieku proaktīva un personiskajos līdzekļos, kā

arī nestandarta pieejā balstīta rīcība nav uzskatāma par

argumentu tam, lai neizvērtētu paša apstrīdētā regulējuma

atbilstību Satversmei. Proti, kā norādījusi arī pieaicinātā

persona Ilvija Pūce, aizturēšanas vietas administrācija var

iegādāties spilvenus un dvieļus, kā arī organizēt to tīrīšanu un

nomaiņu tikai tad, ja tai to atļauj likums. Iestāde nevar

iegādāties un apsaimniekot priekšmetus, kas formāli nav paredzēti

tās funkciju veikšanai. Turklāt šāda prakse neizbēgami ir

selektīva un tādējādi rada atšķirīgu attieksmi atkarībā no tā,

kurā iecirknī persona atrodas un kad tā tur atrodas.

Tādējādi ierobežojumi tieši izriet no apstrīdētā regulējuma,

kas savukārt skaidri ietverts apstrīdētajā likuma normā un

apstrīdētajā noteikumu normā.