110. pants
Tiesības uz apmeklējumu

1. Izņemot gadījumus, kad iejaukšanās akti izriet no tiesībām, ko piešķir starptautisks līgums, karakuģis, kas atklātā jūrā sastop ārvalstu kuģi, citādu nekā to, kas bauda pilnu imunitāti saskaņā ar 95. un 96.pantu, nav tiesīgs veikt tā apskati, ja nav pietiekošs pamats uzskatīt, ka:

a) kuģis nodarbojas ar pirātismu;

b) kuģis nodarbojas ar vergu tirdzniecību;

c) kuģis nodarbojas ar nesankcionētu raidīšanu un karoga valsts karakuģim piemīt jurisdikcija atbilstoši 109.pantam;

d) kuģim nav valstiskās piederības; vai

e) kaut arī uz tā ir pacelts ārvalsts karogs vai tas atsakās pacelt karogu, šim kuģim patiesībā ir tāda pati valstiskā piederība kā karakuģim.

2. Gadījumos, kas paredzēti 1.punktā, karakuģis drīkst pārbaudīt kuģa tiesības uz tā karogu. Šim nolūkam tas var sūtīt laivu, kuru komandē virsnieks, uz aizdomās turēto kuģi. Ja pēc dokumentu pārbaudes aizdomas nemazinās, karakuģis var veikt tālāku šī kuģa apskati, kas veicama ar maksimāli iespējamo uzmanību.

3. Ja aizdomas izrādās nepamatotas, un ar nosacījumu, ka apskatītais kuģis nav veicis jebkādu darbību, kas pamatotu šīs aizdomas, šim kuģim ir jāatlīdzina jebkāds zaudējums vai kaitējums, kas var tikt apstiprināts.

4. Šie noteikumi ir piemērojami mutatis mutandis kara gaisa kuģiem.

5. Šie noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz jebkādiem citiem pienācīgā kārtā pilnvarotiem kuģiem vai gaisa kuģiem, kuriem ir skaidrs marķējums un kuri ir atpazīstami kā esoši valsts dienestā.