311. pants
Attiecības ar citām konvencijām un starptautiskajiem līgumiem

1. Šai Konvencijai attiecībā uz Dalībvalstīm ir lielāks juridiskais spēks nekā 1958.gada 29.aprīļa Ženēvas Konvencijai par Jūras tiesībām.

2. Šī Konvencija nemaina Dalībvalstu tiesības un pienākumus, kuri izriet no citiem līgumiem saistībā ar šo Konvenciju un kuri neietekmē citu Dalībvalstu tiesību un pienākumu realizāciju, kura izriet no šīs Konvencijas.

3. Divas vai vairākas Dalībvalstis var noslēgt vienošanos par šīs Konvencijas noteikumu pārveidošanu vai darbības pārtraukšanu, kura attieksies tikai uz attiecībām starp tām, paredzot, ka šī vienošanās neattiecas uz noteikumu atcelšanu, kuri ir nesavienojami ar efektīvu šīs Konvencijas mērķu un nolūku izpildi, kā arī ar noteikumu, ka šīs vienošanās neietekmē Konvencijas pamatprincipu piemērošanu un ka šīs vienošanās noteikumi neietekmē citas Dalībvalstis izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus, kas izriet no šīs vienošanās.

4. Dalībvalstis, kuras paredz noslēgt vienošanos saskaņā ar 3.punktu, ar šīs Konvencijas depozitārija palīdzību iepazīstina citas Dalībvalstis ar savu nodomu noslēgt vienošanos un grozīt vai apturēt šīs Konvencijas noteikumu darbību, ko paredz šī Konvencija.

5. Šis pants neietekmē starptautiskos līgumus, kuri noteikti pieļauti vai paredzēti citos šīs Konvencijas pantos.

6. Dalībvalstis vienojas, ka nedrīkst būt nekādu grozījumu attiecībā uz cilvēces kopīgā mantojuma pamatprincipu, kas noteikts 136.pantā, un ka viņi nebūs kādas vienošanās puse, kas atceltu augstākminēto.