47. pants
Arhipelāga bāzes līnijas

1. Arhipelāga valsts var nospraust arhipelāga taisnās bāzes līnijas, kas savieno jūrā vistālāk attālināto salu visvairāk izvirzītos punktus un arhipelāgu rifus, kas redzami bēguma laikā, ar noteikumu, ka tādas bāzes līnijas ietver galvenās salas un rajonu, kurā proporcija starp ūdens virsmas platību un sauszemes platību, ieskaitot atolus, būtu no 1:1 līdz 9:1.

2. Tādu bāzes līniju garums nepārsniedz 100 jūras jūdzes, tomēr līdz 3% no bāzes līniju kopējā skaita, kas ietver jebkuru arhipelāgu, var pārsniegt šo garumu līdz maksimālajam garumam 125 jūras jūdzes.

3. Novelkot tādas bāzes līnijas, nav pieļaujamas būtiskas novirzes no arhipelāga vispārējās konfigurācijas.

4. Tādas bāzes līnijas tiek vilktas uz bēguma laikā redzamajiem paaugstinājumiem un no tiem tikai tādā gadījumā, ja uz tiem ir uzbūvētas bākas vai līdzīgas būves, kuras vienmēr atrodas virs jūras līmeņa, vai ja bēguma laikā redzamais paaugstinājums pilnīgi vai daļēji ir izvietots attālumā, kas nepārsniedz teritoriālās jūras platumu no tuvākās salas.

5. Tādu bāzes līniju sistēmu arhipelāga valstij nevajadzētu lietot tā, lai citas valsts teritoriālā jūra izrādītos nošķirta no atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

6. Ja daļa no arhipelāga valsts arhipelāga ūdeņiem atrodas starp divām kaimiņvalsts tieši pieguļošām daļām, pastāvošās tiesības un visas citas likumsakarīgās intereses, kuras šīs pēdējās valstis tradicionāli realizē tādos ūdeņos, un visas tiesības, kas ir paredzētas pēc vienošanās starp šīm valstīm, ir jāsaglabā un jāciena.

7. Aprēķināšanas mērķim, saskaņā ar 1.punktu, nosakot proporcijas starp ūdens un sauszemes platību, sauszemes rajoni var ietvert ūdeņus, kas atrodas starp rifiem, kuri aptver salas un atolus, ieskaitot to okeāna plato daļu ar krasu slīpumu, kuru noslēdz vai gandrīz noslēdz kaļķakmens salu ķēde un nosēdušies rifi, kas izvietoti plato pa perimetru.

8. Bāzes līnijas, kas tiek vilktas atbilstoši šā panta norādījumiem, ir jāatzīmē uz tāda mēroga vai mērogu kartēm, kuras ir pieņemamas, lai varētu precīzi noteikt to stāvokli. Kā alternatīva to vietā var tikt sniegts ģeogrāfisko koordināšu punktu uzskaitījums, norādot galvenos atskaites ģeodēziskos datus.

9. Arhipelāga valsts pienācīgā veidā publicē tās kartes vai ģeogrāfisko koordināšu sarakstu un katras tādas kartes kopiju vai sarakstu nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.