Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu

70. pants
Valstu tiesības, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

1.Valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, ir tiesīgas uz vienlīdzības principa pamata piedalīties pieļaujamās dzīvo resursu nozvejas pārpalikuma attiecīgas daļas izmantošanā šā paša subreģiona vai reģiona piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ņemot vērā visu ieinteresēto valstu attiecīgos ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, saskaņā ar šo pantu un 61. un 62. pantu.

2. Šīs daļas izpratnē termins "valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī", nozīmē tās piekrastes valstis, ieskaitot valstis, ko apskalo slēgtas vai daļēji slēgtas jūras, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis padara tās atkarīgas no šā subreģiona vai reģiona citu valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanas attiecībā uz to iedzīvotāju vai to daļas adekvāto apgādi ar zivīm nolūkā apmierināt uztura vajadzības, kā arī piekrastes valstis, kuras nevar pretendēt uz savām ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

3. Šādas dalības nosacījumus un kārtību nosaka ieinteresētās valstis ar divpusējiem, subreģionāliem vai reģionāliem līgumiem, to starpā ņemot vērā:

a) nepieciešamību izvairīties no kaitīgām sekām, kas var tikt nodarītas zvejnieku saimniecībām vai piekrastes valsts zvejniecībai;

b) pakāpi, kurā valsts, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī saskaņā ar šā panta noteikumiem, piedalās vai ir tiesīga piedalīties uz esošo divpusējo, subreģionālo vai reģionālo līgumu pamata citu piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanā;

c) pakāpi, kurā citas valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgajā stāvoklī un valstis, kurām nav izejas pie jūras, piedalās piekrastes valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvo resursu izmantošanā un no tā izrietošās nepieciešamības izvairīties no jebkuras atsevišķas piekrastes valsts vai tās daļas sevišķās apgrūtināšanas;

d) attiecīgo valstu iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas produktiem.

4. Ja piekrastes valsts zvejas iespējas tuvojas tādai pakāpei, ar kuru tā varētu nozvejot visu pieļaujamo dzīvo resursu nozveju tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tad šī piekrastes valsts un citas ieinteresētās valstis sadarbojas, slēdzot līgumus uz divpusēja, subreģionāla vai reģionāla pamata, kas ļauj šā subreģiona vai reģiona jaunattīstības valstīm, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, piedalīties šā subreģiona vai reģiona piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanā tādā veidā, kā tas ir piemērojams šajos apstākļos un uz tādiem noteikumiem, kas apmierina visas puses. Šā noteikuma īstenošanā jāņem vērā arī 3.punktā minētie faktori.

5. Attīstītās valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, saskaņā ar šā panta noteikumiem ir tiesīgas piedalīties dzīvo resursu ekspluatācijā tikai šā paša subreģiona vai reģiona attīstīto piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ņemot vērā pakāpi, kurā piekrastes valsts, piešķirot citām valstīm piekļūšanas tiesības savas ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvajiem resursiem, ir ņēmusi vērā nepieciešamību samazināt kaitīgo ietekmi uz zvejnieku saimniecībām un traucējumus tādu valstu ekonomikai, kuru pilsoņi parasti nodarbojas ar zvejniecību šajā zonā.

6. Iepriekšminētie noteikumi nav pretrunā ar līgumiem, kas tiek noslēgti subreģionos vai reģionos, kur piekrastes valstis var piešķirt šā paša subreģiona vai reģiona valstīm, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, vienlīdzīgas vai priviliģētas tiesības uz ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanu.