1. pants

Saeima 2009. gada 8. aprīlī pieņēma likumu

"Grozījumi Ārstniecības likumā", papildinot

Ārstniecības likumu ar 53.1 pantu šādā redakcijā:

"(1) Ārstniecības personai piemērojamas darba tiesiskās

attiecības regulējošo normatīvo aktu normas tiktāl, ciktāl šajā

likumā nav noteikts citādi.

(2) Ārstniecības personai var noteikt pagarinātu normālo darba

laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku,

ja tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības

vispārīgie principi.

(3) Lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, pēc ārstniecības

personas vai ārstniecības iestādes iniciatīvas ārstniecības

personai var noteikt pagarinātu normālo darba laiku, kas

nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.

(4) Ārstniecības personu aizliegts sodīt vai citādi tieši vai

netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt

pagarināta normālā darba laika noteikšanai.

(5) Ja ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais

darba laiks, tad ne retāk kā ik pēc četriem mēnešiem ārstniecības

iestādei nepieciešams saņemt šīs personas rakstveida piekrišanu

pagarinātā normālā darba laika noteikšanai.

(6) Ārstniecības iestāde veic to ārstniecības personu

uzskaiti, kurām noteikts pagarināts normālais darba laiks, un

nodrošina šīs informācijas pieejamību Valsts darba

inspekcijai."

2009. gada 8. aprīļa likums "Grozījumi Ārstniecības

likumā" stājās spēkā 2009. gada 13. maijā.

Savukārt 2009. gada 18. jūnijā Saeima pieņēma likumu

"Grozījumi Ārstniecības likumā", papildinot

Ārstniecības likuma 53.1 pantu ar septīto daļu

(turpmāk arī - apstrīdētā norma), kas noteic: "Ja

ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais darba laiks,

darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā

noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika

pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas likmes

apmērā, bet, ja nolīgta akordalga, atbilstoši akorddarba

izcenojumam par paveiktā darba daudzumu."

Apstrīdētā norma šādā redakcijā bija spēkā arī pieteikuma

iesniegšanas brīdī.

2017. gada 8. jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

Ārstniecības likumā". Ar šiem grozījumiem apstrīdētā norma

no 2017. gada 1. jūlija tika izslēgta no Ārstniecības likuma.

Tāpat ar šiem grozījumiem tika noteikts, ka Ministru kabinets

izstrādā un 2018. gada valsts budžeta likumprojektu paketē

iesniedz Saeimai grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz

pakāpenisku atteikšanos no šā likuma 53.1 pantā minētā

pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un

neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav

ārstniecības personas, nodrošinot ārstniecības pieejamību (sk.

Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 26. punktu).

2017. gada 22. novembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

Ārstniecības likumā", ar ko Ārstniecības likuma pārejas

noteikumos tika ietverts 30. un 31. punkts. Ārstniecības likuma

30. punkts paredz, ka 2018. gadā ārstniecības personām un

neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav

ārstniecības personas, ar to piekrišanu varēs noteikt pagarināto

normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā, t. i., 10

stundas virs Darba likumā paredzētā normālā darba laika, bet no

2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim varēs noteikt pagarināto

normālo darba laiku, kas nepārsniedz 45 stundas nedēļā. Savukārt

Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts paredz: ja tiek

noteikts pagarinātais normālais darba laiks, darba samaksu par

darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba

laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam: no 2018. gada

1. janvāra līdz 31. decembrim - ne mazāk kā 1,20 noteikto stundas

algas likmju apmērā, savukārt no 2019. gada 1. janvāra līdz 31.

decembrim - ne mazāk kā 1,35 noteikto stundas algas likmju

apmērā.