12. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes asoc. prof. Dr. iur. Kristīne

Dupate - uzskata, ka atšķirīgas darba samaksas noteikšana par

pagarināto normālo darba laiku neatbilst Satversmes 91. pantā

ietvertajam vienlīdzības principam.

Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesības skaidri nenosakot,

kas ir virsstundu darbs. Tomēr, skatot ES tiesisko regulējumu

sistēmiski, noteikti varot secināt, ka virsstundu darbs ir tāds

darbs, kas tiek veikts virs normālā darba laika, kāds noteikts

dalībvalstī. Ārstniecības likumā noteiktais normālā pagarinātā

darba laika regulējums neatbilstot ES tiesiskajam

regulējumam.

Lai gan jautājumi par darba samaksu neietilpstot ES

kompetencē, tomēr ES tiesības nosakot principus, kuri jāievēro

darba samaksas noteikšanā. Viens no tiem esot vienlīdzīgas darba

samaksas princips, kas aptverot arī samaksas noteikšanu par

virsstundu darbu.

K. Dupate uzsver, ka budžeta apsvērumi nevar kalpot par

leģitīmu mērķi tam, ka netiek nodrošinātas tiesības uz

vienlīdzīgu darba samaksu. Atstājot spēkā Ārstniecības likuma

pārejas noteikumu regulējumu, kas ir pretrunā ar vienlīdzīgas

darba samaksas principu, tiktu turpināts ES tiesību pārkāpums.

Turklāt, runājot par vienlīdzīgas darba samaksas principu, neesot

nozīmes tam, vai darba samaksa noteikta sociālo partneru

vienošanās rezultātā vai darba koplīgumā, - šis apsvērums tik un

tā nevarot attaisnot nevienlīdzīgu darba samaksu.

Vispār Saeima pret veselības aprūpi jau pārāk ilgi esot

izturējusies ļoti pavirši. To 2017. gadā konstatējusi arī Eiropas

Sociālās hartas ekspertu komiteja, savos secinājumos attiecībā uz

Latvijas veselības aprūpes sistēmu atzīstot, ka tā neatbilst

Eiropas Sociālās hartas prasībām, jo nenodrošina pienācīgu

veselības aprūpes pieejamību. Šāda situācija esot izveidojusies

galvenokārt pārāk mazā veselības aprūpes nozarei atvēlētā

finansējuma dēļ. Šajā ziņā Latvija esot vienā no pēdējām vietām

starp visām Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Secinājumu

daļa