3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka Satversmes tiesai jāizbeidz

tiesvedība lietā.

Ārstniecības likuma 53.1 pants esot pieņemts 2009.

gadā, ekonomiskās krīzes apstākļos, lai nodrošinātu ārstniecības

procesa nepārtrauktību, veselības aprūpes pieejamību un

kvalitāti, kā arī iespēju ārstniecības personai veikt papildu

darbu virs normālā darba laika pie viena un tā paša darba devēja.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī ņemot

vērā ārstniecības personas pārstāvošo organizāciju priekšlikumus,

likumdevējs šo regulējumu esot atcēlis.

Saeima norāda, ka likumprojekta izstrādes laikā Saeimas

Sociālo un darba lietu komisijā un Sabiedrības veselības

apakškomisijā uzklausīti Latvijas Veselības un sociālās aprūpes

darbinieku arodbiedrības pārstāvji, ārstniecības iestāžu

vadītāji, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un

Finanšu ministrijas pārstāvji. Tāpat esot izvērtēti dažādi

alternatīvi risinājumi, tostarp iespēja tūlīt pat atteikties no

pagarinātā normālā darba laika. Tomēr atbilstošākā risinājuma

izvēlē likumdevējs ņēmis vērā to, ka tūlītēja atteikšanās no

pagarinātā normālā darba laika būtiski ietekmētu valsts budžetu.

Tajā neesot pietiekami daudz līdzekļu, lai uzreiz varētu

atteikties no pagarinātā normālā darba laika. Šā iemesla dēļ līdz

2020. gada 1. janvārim esot saglabāta atšķirība starp atalgojuma

likmi, kas attiecas uz Ārstniecības likumā paredzēto pagarināto

normālo darba laiku, un Darba likumā noteikto virsstundu apmaksas

likmi. Likumdevējs, izvērtējis valsts budžeta iespējas un

nepieciešamību ievērot Fiskālās disciplīnas likuma prasības, par

samērīgu risinājumu esot atzinis pakāpenisku atteikšanos no

pagarinātā normālā darba laika triju gadu periodā, līdzsvarojot

valsts finansiālās iespējas ar ārstniecības personu tiesībām un

interesēm.

Pārejas periodā tikšot nodrošinātas visas personu tiesības.

Proti, pagarināto normālo darba laiku varot noteikt tikai tad, ja

persona tam ir piekritusi un tiek ievēroti darba drošības un

veselības aizsardzības vispārīgie principi. Darba devējam esot

aizliegts atteikšanās dēļ personu sodīt vai kā citādi radīt tai

nelabvēlīgas sekas. Ārstniecības likuma 53.1 panta

sestā daļa uzliekot darba devējam arī pienākumu veikt to

ārstniecības personu uzskaiti, kurām noteikts pagarinātais

normālais darba laiks, un nodrošināt šīs informācijas pieejamību

Valsts darba inspekcijai.

Tiesas sēdē Saeimas pārstāve I. Tralmaka uzturēja atbildes

rakstā pausto viedokli. Saeima vērsa uzmanību uz to, ka veselības

aprūpes finansēšanai, citstarp arī ārstniecības personu darba

samaksas palielināšanai, 2018. gada valsts budžeta ietvaros

piešķirts papildu finansējums - 194 miljoni euro.