Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12.punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Iepirkumu uzraudzības

birojs - pievienojas Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka

apstrīdētā norma ir pretrunā ar Satversmes 1. pantā ietverto

tiesiskas valsts principu.

Iepirkumu uzraudzības birojs uzskata, ka par tiesiski

noslēgtiem būtu uzskatāmi tikai tādi atkritumu apsaimniekošanas

līgumi (tostarp līgumi, kas groza sākotnējo līgumu noteikumus),

kas noslēgti, ievērojot līguma slēgšanas brīdī spēkā esošo

publiskos iepirkumus vai publisko un privāto partnerību

regulējošu normatīvo aktu normas.

Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka atkritumu

apsaimniekošanas līgumi bija slēdzami saskaņā ar publiskos

iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem jau kopš

2002. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās likums

"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

Savukārt tas, ka pienākums veikt iepirkumus saskaņā ar

normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā tika iekļauts

Atkritumu apsaimniekošanas likumā tikai ar grozījumiem, kas

izdarīti ar 2005. gada 22. jūnija likumu un stājās

spēkā 2005. gada 26. jūlijā, esot uzskatāms vienīgi par

normatīvā regulējuma pilnveidošanu.

Iepirkumu uzraudzības birojs uzsver, ka apstrīdētā norma rada

nevienlīdzīgu situāciju arī attiecībā uz to līgumu spēkā esamību,

kuri, nepiemērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā vai

neatbilstoši tiem, noslēgti līdz 2005. gada 26. jūlijam

(un ir spēkā līdz līgumā noteiktajam termiņam), un tiem līgumiem,

kuri noslēgti pēc 2005. gada 26. jūlija (un ir spēkā

līdz 2013. gada 1. jūlijam).

Turklāt Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu

16. punkts paredzot, ka līdz līgumā noteiktā termiņa beigām,

bet ne ilgāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim ir spēkā

atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kurus noslēgušas personas, kas

ir pasūtītāji publisko iepirkumu regulējošu normatīvo aktu

izpratnē, un kuri noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Tātad arī šajā gadījumā likumdevējs esot pieļāvis, ka vēl vismaz

piecus gadus pēc likuma spēkā stāšanās var palikt spēkā tādi

līgumi, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus publisko

iepirkumu jomā vai neatbilstoši tiem.