1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050),

izskatot Satiksmes ministrijas pārstāvja Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdē lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Rīgas ostas valdes

locekļa amatu un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka

amatu, konstatēja:

1.1. ar Ministru kabineta 2013.gada 24.aprīļa rīkojumu Nr.162

"Par Dž.Innusas iecelšanu Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas valdes locekļa amatā" Džineta Innusa (deklarētā

dzīvesvieta - Zvejniekciema iela 45, Rīga, LV-1030) iecelta

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 7.panta 5.1 daļas 4.punktu ir kompetenta

sniegt atļauju Rīgas ostas valdes locekļa amata, Satiksmes

ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata un Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata

savienošanai;

1.3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8.panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko

tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta

pārraudzībā. Savukārt saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu

pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu

ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas

domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti

Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru

kabinets;

1.4. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.panta

izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai

attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un

gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju.

Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un

infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai

Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.5. Rīgas brīvostas likuma 5.pantā ir noteikts, ka brīvostas

pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde, kuras kompetenci nosaka

Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas

pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē

brīvostas iekšējo režīmu;

1.6. saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta trešo daļu Rīgas

ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri pašvaldības

pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar pilsētas

domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas ministra, finanšu

ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra) izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no

amata atbrīvo Ministru kabinets;

1.7. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā" 7.panta 5.1 daļu

likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 4.panta 2.3 daļā minētajām amatpersonām,

kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas

nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai

ar:

1.7.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.7.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā,

politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

1.7.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un

radošo darbu, kā arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts

citādi;

1.7.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi,

ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās

valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida

atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai

apstiprinājusi amatā;

1.8. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" 4.panta 2.3 daļā ir

noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas,

kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu;

1.9. no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" 7.panta 5.1 daļas 4.punkta

izriet, ka valsts iestāžu vadītāju vietniekiem un arī ostas

valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu

tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja

to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts

amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura

attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi

amatā;

1.10. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta trešo daļu

valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu

ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu), un

šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

7.panta piektās daļas 4.punktā, 5.1 daļas 4.punktā,

7.panta sestās daļas 3.punktā vai 7.panta astotajā daļā minētās

amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu

savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma

uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai

(institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu

ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā

panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja valsts amatpersona ieņem

vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama

katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" ir nepieciešama atļauja;

1.11. ar Satiksmes ministrijas 2010.gada 22.marta rīkojumu

Nr.01.2-03/64 "Par iecelšanu amatā" Dž.Innusa ar

2010.gada 1.aprīli ir iecelta Satiksmes ministrijas valsts

sekretāra vietnieka, Juridiskā departamenta direktora amatā, bet

ar Satiksmes ministrijas 2010.gada 30.novembra rīkojumu

Nr.01.2-03/235 "Par Dž.Innusas pārcelšanu" Dž.Innusa

pārcelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā

un ar satiksmes ministra 2013.gada 1.marta rīkojumu Nr.01.2-03/52

"Par valsts sekretāra pienākumu pildīšanu" viņai uzdots

pildīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumus;

1.12. valsts sekretāra vietnieka amatā veicami šādi

pienākumi:

1.12.1. valsts sekretāra aizvietošana;

1.12.2. ar ministrijas darbības tiesisko nodrošinājumu, valsts

kapitāla daļu pārvaldi, personāla vadību, ministrijas darbības

nodrošināšanu, dokumentu pārvaldību (izņemot klasificētās

informācijas apriti un aizsardzību), darba un civilo aizsardzību,

ministrijas informācijas tehnoloģiju pārvaldību un grāmatvedības

darbu saistīto jautājumu vispārējā pārraudzība, kā arī

pārraudzība un kontrole valstij piederošā un piekrītošā nekustamā

īpašuma uzskaites un izmantošanas uzraudzības jautājumos;

1.12.3. tieši pakļauto ministrijas pastāvīgo struktūrvienību

darbības vispārējā pārraudzība;

1.12.4. Ministru kabineta, Ministru kabineta komitejas un

Valsts sekretāru sanāksmes sēdes protokolos, kā arī Ministru

prezidenta un Valsts kancelejas direktora rezolūcijās minēto

ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildes vispārējā

uzraudzība;

1.12.5. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra

līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs

un Valsts sekretāru sanāksmēs valsts sekretāra uzdevumā;

1.12.6. ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu projektu

izstrādāšanas un virzības vispārējā pārraudzība;

1.12.7. dokumentu sagatavošanas un juridiskās izvērtēšanas

vispārējā pārraudzība;

1.12.8. ministrijas un tās kompetencē esošo nozaru interešu,

atsevišķos gadījumos - valsts interešu - pārstāvēšana valsts

institūcijās, pašvaldībās un attiecībās ar fiziskām un juridiskām

personām valsts sekretāra uzdevumā atbilstoši kompetencei;

1.12.9. atbilstoši kompetencei konsultāciju (tai skaitā

juridisku) sniegšana nodarbinātajiem ministrijā, padotībā

esošajās iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir

kapitāla daļu turētāja;

1.12.10. valsts un ministrijas interešu pārstāvēšana tiesā

(tai skaitā piedalīšanās ar valsts interešu pārstāvību

tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts

interešu pozīcijas sagatavošanā) saskaņā ar valsts sekretāra

pilnvarojumu, kā arī ar pārstāvību tiesvedības procesos saistīto

jautājumu uzraudzība;

1.12.11. tiesību aktu sistēmas attīstības un tiesību aktu

jaunrades sekmēšana nozarēs un jomās, kas ir ministrijas

kompetencē, ņemot vērā šo nozaru un jomu darbības specifiku;

1.13. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12.pantu Dž.Innusa

pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus valsts

akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta

"Rīga"", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas

gaisa satiksme", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas

Valsts radio un televīzijas centrs", akciju sabiedrībā

"Pasažieru vilciens", akciju sabiedrībā "Autoceļu

uzturētājs", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Valsts

ceļi", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas

dzelzceļš" un akciju sabiedrībā "Air Baltic

Corporation" (turpmāk - Satiksmes ministrijas

kapitālsabiedrības). Akcionāru sapulces kompetence noteikta

likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām" 76.pantā un 98.panta otrajā daļā;

1.14. atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12.panta pirmajai

daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā

likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem

ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu

noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas

normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja

tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla

daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības

akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju.

Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām

un kapitālsabiedrībām" 12.panta piektajai daļai kapitāla

daļu turētāja pārstāvis kapitāla daļu turētāja pārstāvja

pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem

attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu

saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros.

Minētajās Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās Satiksmes

ministrija ir 100 % valsts kapitāla daļu turētāja, izņemot akciju

sabiedrību "Air Baltic Corporation", kurā Satiksmes

ministrija ir 99,77 % valsts kapitāla daļu turētāja. Līdz ar to

kapitāla daļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms par citu

amatu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" izpratnē.