3. pants

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam

izvirzīta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras

ietvaros jāveic uzdevumi sociālās labklājības nodrošināšanai.

Tādējādi tiek apliecināts, ka sociālā aizsardzība ir valsts

attīstības prioritāte, taču Izglītības un zinātnes ministrija

uzskata, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu

Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepieciešamību pēc

profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu

atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos

dienestos, jo sociālo darbinieku nepietiekamība nav tik daudz

saistīta ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo

sociālo darbinieku trūkumu kā ar sociālā darba studiju programmu

absolventu nevēlēšanos strādāt sociālo darbu. Studiju virzienam

"Sociālā labklājība" atbilstošu studiju programmu

licencēšana ir tikai viens no veidiem, lai novērstu sociālo

darbinieku trūkumu. Jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības

iestādēs piedāvātās studiju iespējas studiju virzienā

"Sociālā labklājība" netiek pilnībā izmantotas. Tas

liecina, ka minētajam studiju virzienam atbilstošu studiju

programmu licencēšana neveicinās sociālo darbinieku skaita

palielināšanos un studētgribētāju vēlmi studēt šim studiju

virzienam atbilstošās studiju programmās, kā arī Latvijas

Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikto

prioritāšu izpildi.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam kā

vienu no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām izvirza

sistēmas pārlieko sadrumstalotību, par ko liecina studējošo

skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstākās izglītības

iestāžu un studiju programmu skaits. Jauna studiju virziena

atvēršana būtu pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs

2014.-2020. gadam noteikto, jo jau pašlaik Latvijas augstākās

izglītības iestādēs piedāvātās studiju iespējas netiek pilnībā

izmantotas un augstākās izglītības nodrošināšanā ieguldītie

resursi netiek lietderīgi izlietoti. Jauna studiju virziena

"Sociālā labklājība" atvēršana veicinātu augstākās

izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazinātu augstākās

izglītības iestāžu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā

līmenī un nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

Izvērtējot Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas

centra pretrunīgos viedokļus, Ministru kabinets secina, ka

saskaņā ar Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par

darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (turpmāk -

informatīvais ziņojums) attiecībā uz darbaspēka piedāvājumu un

pieprasījumu veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā

personām ar vidējo izglītību līdz 2020. gadam var veidoties

speciālistu iztrūkums, savukārt personām ar augstāko izglītību

līdz 2020. gadam veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā

darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Saskaņā ar

informatīvajā ziņojumā minēto darbaspēka pieprasījums veselības

aprūpes un sociālās labklājības jomā personām ar augstāko

izglītību līdz 2020.gadam pārsniegs piedāvājumu par 1,5

tūkstošiem, bet līdz 2030.gadam - jau par 5,4 tūkstošiem.

Minētais liecina, ka, saglabājoties pašreizējai darbaspēka

sagatavošanas struktūrai, veselības aprūpes un sociālās

labklājības izglītības tematiskajā grupā veidosies darbaspēka

pārpalikums, nevis iztrūkums.1

Ņemot vērā, ka jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības

iestādēs studiju virziena "Sociālā labklājība"

piedāvātās studiju iespējas netiek pilnībā izmantotas, ir būtisks

Latvijas Darba devēju konfederācijas 2014. gada 19. novembra

vēstulē Nr. 2-9/199 paustais viedoklis, ka "attiecīgo

programmu licencēšana Sociālo tehnoloģiju augstskolā būtu

atbalstāma tikai ar nosacījumu, ja tā dod jaunu kvalitatīvu

pienesumu (lēcienu augstākā kvalitātes līmenī)", jo valstī

ir nepieciešamība pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, ko

var nodrošināt tikai kvalitatīvas studijas. Eksperti norāda, ka

daļai studiju programmu īstenošanā iesaistīto docētāju iegūtā

izglītība nav atbilstoša docējamam studiju priekšmetam, studiju

programmā iesaistītie docētāji aktīvu zinātnisko darbību ir

izvērsuši viņu pārstāvēto nozaru/disciplīnu ietvaros un lielākās

daļas docētāju zinātniskā pētniecība nav saistīta ar sociālā

darba nozari. Saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta otro daļu

augstskolas akadēmiskais personāls piedalās studējošo

izglītošanā. Ņemot vērā to, ka eksperti norāda uz studiju

programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla

kvalifikācijas neatbilstību docējamiem studiju kursiem, bet

akadēmiskais personāls ir tieši saistīts ar studējošo

izglītošanu, secināms, ka var tikt ietekmēta studējošajiem

nepieciešamo zināšanu ieguve.

Eksperti norāda, ka bibliotēkas resursi ir nepietiekami

sociālā darba nozares studiju programmu pilnvērtīgai apguvei un

kopumā bibliotēkā pieejamā literatūra ne latviešu valodā, ne

svešvalodās neatspoguļo aktualitātes un jaunākos sasniegumus

sociālā darba nozarē. Sociālo tehnoloģiju augstskolai jānodrošina

studējošajiem iespēju patstāvīgi izglītoties, izveidojot studiju

procesam nepieciešamo informatīvo bāzi Sociālo tehnoloģiju

augstskolas bibliotēkā. Nepietiekami bibliotēkas resursi var būt

saistīti ar nespēju sasniegt paredzētos studiju rezultātus.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 5. panta otro daļu augstskolas

izraugās akadēmisko personālu un iekārto bibliotēku, lai

studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību

un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un

Latvijas kultūras tradīcijām. Lai Sociālo tehnoloģiju augstskola

spētu nodrošināt augstākās izglītības iegūšanu noteiktā jomā un

atbilstoši prasībām, tai ir jānodrošina pietiekama informatīvā

bāze un atbilstošs akadēmiskā personāla sastāvs, kas spēs

nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesu.

Ņemot vērā minēto studiju programmu resursu vērtējumu, tās

nevar uzskatīt par tādām, kas nodrošinātu augstāku kvalitātes

līmeni. Nekvalitatīvas augstākās izglītības ieguve negatīvi

ietekmē valsts tautsaimniecības attīstību, jo nekvalitatīvu

augstāko izglītību ieguvušās personas neatbildīs darba tirgus

prasībām, tādējādi palielinot bezdarba līmeni valstī un nerisinot

problēmas saistībā ar sociālo darbinieku trūkumu, kā arī

neatrisinot sabiedrības sociālās problēmas.

Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka studiju virziena

"Sociālā labklājība" atvēršana Sociālo tehnoloģiju

augstskolā nav atbalstāma, jo Sociālo tehnoloģiju augstskolai nav

pietiekamu resursu minētā studiju virziena īstenošanai un, lai

arī šis studiju virziens atbilst sociālās aizsardzības jomas

attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, tas

neatbilst augstākās izglītības jomā noteiktajām prioritātēm, kas

paredz nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju

starptautiskā līmenī un novērst augstākās izglītības

sadrumstalotību.