3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" (juridiskā adrese

- Dzirnavu iela 31-12, Rīga, LV-1010) ir reģistrēta

komercreģistrā 2005.gada 22.novembrī ar vienotās reģistrācijas

Nr.40003783960. Sabiedrības pamatkapitāls ir 315462 lati, un

vienas kapitāla daļas nominālvērtība - viens lats. Sabiedrības

valstij piederošo kapitāla daļu turētāja (100%) ir Tieslietu

ministrija;

3.2.saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt

likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska

persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punktu,

kā arī 40.panta pirmo daļu valsts sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" nodrošina sabiedrības

interešu īstenošanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē -

mērniecībā;

3.3.ar sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Eiroeksperts" 2006.gada 4.jūlija vēstuli Nr.N-31,

2006.gada 6.jūlija vēstuli Nr.N-36, 2006.gada 7.jūlija vēstuli

Nr.N-40, 2006.gada 19.jūlija vēstuli Nr.N-59 un 2006.gada

28.jūlija vēstuli Nr.N-67 ierosinātājs informē par valsts

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks"

privatizācijas tiesiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma (turpmāk - Privatizācijas pabeigšanas likums)

6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome

(padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā

arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai,

izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams

valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības

komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

likumu.

Privatizācijas pabeigšanas likuma

6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var

pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma

objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī

valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu

nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras

valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības

veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5.Mērniecības stratēģiskā nozīme

valsts galveno mērķu sasniegšanā ir pamatota ar šādiem

apsvērumiem. Likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās",

likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likumā "Par

zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un

Privatizācijas pabeigšanas likumā likumdevējs ir izvirzījis mērķi

- pabeigt pēc Latvijas Republikas valstiskuma atgūšanas uzsākto

zemes reformu pilsētās un lauku apvidos, kā arī noteicis noteiktu

kārtību un termiņus šī mērķa sasniegšanai.

Attiecībā uz zemes izpirkšanu

Privatizācijas pabeigšanas likuma 23.panta pirmajā daļā un

24.panta pirmajā daļā noteikts, ka līdz 2008.gada 1.septembrim

Valsts zemes dienesta attiecīgajā reģionālajā nodaļā iesniedzams

Valsts nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrēts zemes

robežu plāns vai apliecinājums par zemes izpirkšanas maksājumu

privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma

slēgšanas.

Ja persona zemes robežu plāna

vietā iesniedz apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu

privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma

slēgšanas, likumdevēja noteiktais termiņš līguma par zemes

izpirkšanu noslēgšanai, līdz kuram personai ir jānodrošina zemes

robežu plāna sagatavošana, ir 2009.gada 30.decembris

(Privatizācijas pabeigšanas likuma 23.panta pirmā daļa, 24.panta

pirmā daļa un 32.pants; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu

pilsētās" 2.panta piektā daļa; likuma "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta astotā daļa, Ministru kabineta

2006.gada 23.maija noteikumu Nr.418 "Noteikumi par maksājumiem,

izpērkot lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos" 4. un

10.punkts).

Ja persona nespēj nodrošināt zemes

robežu plāna iesniegšanu noteiktajos termiņos, tā zaudē zemes

lietošanas un izpirkšanas tiesības (Privatizācijas pabeigšanas

likuma 25.panta pirmās daļas 2.punkts un 26.panta pirmās daļas

2.punkts; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 2.panta

piektā daļa; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"

2.panta astotā daļa).

Pēc Valsts zemes dienesta

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem

valstī ir aptuveni 117017 personām lietošanā piešķirtu zemes

vienību, kurām uz 2006.gada 24.jūliju nav veikti mērniecības

darbi.

Ņemot vērā uzmērāmo zemes vienību

un tām atbilstošā pieprasījuma lielo apjomu, kā arī apstākli, ka

likums nosaka konkrētu un neilgu termiņu, kurā veicama šo zemes

vienību robežu uzmērīšana, lai nepieļautu personai nelabvēlīgu

tiesisko seku (zemes lietojuma un izpirkuma tiesību zaudēšana)

iestāšanos, kā arī ievērojot šo tiesisko seku būtiskuma pakāpi,

rodas pietiekams pamats šaubām par to, vai tiks nodrošināta

iespēja saņemt zemes uzmērīšanas pakalpojumus par samērīgām cenām

un noteiktajos termiņos. Proti, pastāv iespēja, ka paaugstināta

pieprasījuma un personai nelabvēlīgu tiesisko seku iestāšanās

riska apstākļos zemes uzmērīšanas pakalpojumi tiks piedāvāti par

nesamērīgām cenām. Tāpat pastāv iespēja, ka paaugstināta

pieprasījuma apstākļos zemes uzmērīšanas pakalpojumi

komerciālajai darbībai mazāk izdevīgajos valsts reģionos nebūs

pieejami pietiekamā apjomā.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes iekārtas

principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs.

Mērniecības pakalpojumu sniegšana nepieder pie likuma "Par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2.pantā noteiktajiem

regulētajiem komercdarbības veidiem, līdz ar to valsts sabiedrība

ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" ir vienīgais

valsts pārvaldes rīcībā esošais instruments, kas var nodrošināt

zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas pilsētās un lauku

apvidos, vienlaikus nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu un

pienācīgu aizsardzību. Ar valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" starpniecību valsts var

nodrošināt zemes uzmērīšanas pakalpojumu pieejamību par noteiktām

samērīgām cenām, kā arī nodrošināt šo pakalpojumu pietiekamu

piedāvājumu komerciālajai darbībai mazāk izdevīgajos valsts

reģionos. Nododot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Latvijas Valsts mērnieks" privatizācijai, valsts zaudē iespēju

nodrošināt personas ar atbilstošu zemes uzmērīšanas pakalpojumu

piedāvājumu par samērīgām cenām.

Nepieciešams uzsvērt, ka Ministru

kabinets mērniecības nozares stratēģisko nozīmi valsts mērķu

īstenošanā ir apstiprinājis līdz ar valsts sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu.

Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra sēdē izskatītajam Ministru

kabineta rīkojuma projektam par valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu pievienotajā

paskaidrojuma rakstā tika norādīts, ka sabiedrības dibināšana ir

vērsta uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas

3.punktā ietvertās tiesību normas īstenošanu.

Papildus minētajam valsts

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks",

pamatojoties uz 2006.gada 5.jūnija deleģēšanas līgumu, kas,

izpildot likuma "Par Valsts zemes dienestu" pārejas noteikumu

2.punktā doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta 2005.gada

9.novembra rīkojuma Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu" 3.1.apakšpunktā

doto uzdevumu, noslēgts starp Valsts zemes dienestu un valsts

sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks",

pilda Valsts zemes dienesta nodoto funkciju, izpildot

pasūtījumus, kurus Valsts zemes dienests pieņēmis līdz 2005.gada

31.decembrim, bet nav izpildījis, un par valsts budžeta

līdzekļiem uzmēra zemes robežas bijušajiem īpašniekiem,

mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām, kā arī veic mērniecības darbus, lai novērstu

neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos

mērniecības darbos (Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra

noteikumu Nr.16 "Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu

finansēšanas kārtību" 1.1.2.apakšpunkts).