JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Administratīvās tiesībasMK

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā

Spēkā7 pantiRedakcija pārbaudīta 2026-05-18Avots: likumi.lv
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē

Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.

Kam svarīgiNoder, ja jānoskaidro tiesības, pienākumi, termiņi vai iestādes kārtība.
Ko meklēt saturāTiesības · Iestādes kārtība

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā — viss teksts

1Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36,

2Rīgā, LV-1520) ir izskatījis Leonīda Nikolajeva 2006.gada 8.maijā

3iesniegto (precizēts 2006.gada 31.maijā) privatizācijas

4ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas

5ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.116).

1Leonīds Nikolajevs ierosina privatizēt valsts

2nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra

3Nr. 0100 007 0005) Pils ielā 21, Rīgā.

1Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

2kabinets konstatē:

33.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra

4Nr. 0110 007 0005) Pils ielā 21, Rīgā, sastāv

5no zemesgabala 506 m2 platībā (zemes vienības

6kadastra apzīmējums 0110 007 0005) un divām būvēm

7(būvju kadastra apzīmējumi 0100 007 0005 001 un

80100 007 0005 002) (turpmāk - valsts īpašuma

9objekts);

103.2. valsts īpašuma objekts 1999.gada 7.maijā ir ierakstīts

11Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18948 uz valsts vārda

12Ārlietu ministrijas personā. Administratīvā ēka (būves kadastra

13apzīmējums 0100 007 0005 001) ir valsts nozīmes

14arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6597);

153.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

16īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav

17subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma

18pirmpirkuma tiesības;

193.4. saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas

20pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju (atbalstīta ar

21Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par

22Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un

23apsaimniekošanas koncepciju") valsts īpašuma objekts nodots

24apsaimniekošanā valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie

25īpašumi";

263.5. valsts īpašuma objekts kopumā nav iznomāts.

27Administratīvās ēkas kopējā izmantojamā platība ir 1162

28m2. Pašlaik daļa minētās ēkas telpu ir iznomātas

29šādiem nomniekiem:

303.5.1. Apvienoto Nāciju Attīstības programmai

31"Latvija" (United Nations Development Programme

32Latvia) - telpas 81,4 m2 platībā līdz

332010.gada 30.jūnijam;

343.5.2. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas

35birojam (International Organization of Migration, Rīga

36Office) - telpas 66,00 m2 platībā līdz 2010.gada

3731.decembrim;

383.5.3. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālajam

39birojam (World Health Organization Regional Office for

40Europe) - telpas 32 m2 platībā līdz 2010.gada

4131.decembrim;

423.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa

43noteikumu Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums"

444.punktu Ārlietu ministrijai ir šādas funkcijas:

453.6.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;

463.6.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un

47saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas

48ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts

49ārpolitiku;

503.6.3. veikt Valsts protokola funkcijas;

513.6.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un

52ārvalstīs;

533.6.5. sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču

54importa, eksporta un tranzīta licences;

553.6.6. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās

56funkcijas;

573.7. Ārlietu ministrija izmanto divus valstij piederošos

58nekustamos īpašumos - K.Valdemāra ielā 3 un Elizabetes ielā 57,

59Rīgā. Šo īpašumu telpas nav publiski pieejamas;

603.8. samazinātā finansējuma dēļ Ārlietu ministrija ir

61bijusi spiesta atteikties no privātpersonu iznomātām telpām,

62kurās atradās ministrijas struktūrvienības, Z.A.Meierovica

63bulvārī 14, Pils laukumā 4 un Teātra ielā 9, Rīgā.

64Līdz ar to ir apgrūtināta Ārlietu ministrijai noteikto funkciju

65nodrošināšana;

663.9. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Ārlietu

67ministrijai Valsts protokola funkcijas nodrošināšanai, publisku

68pasākumu organizēšanai un ministrijas struktūrvienību

69izvietošanai, jo tā telpas ir piemērotas ministrijas vajadzībām.

70Valsts īpašuma objekts atrodas Rīgas centrā, Vecrīgā, netālu no

71Rīgas pils, Saeimas un citām valsts iestādēm, un tas atvieglo

72dažādu protokolāro pasākumu organizēšanu. Valsts īpašuma objektu

73plānots izmantot Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas

74Savienībā laikā 2015.gadā. Prezidentūras sagatavošanas

75sekretariātu valsts īpašuma objekta telpās plānots izvietot jau

762011.gadā;

773.10. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo

78daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu

79nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21,

80Rīgā" 2010.gada 13.aprīlī ar vēstuli Nr.73/107-1540 tika

81nosūtīts privatizācijas ierosinātājam Leonīdam Nikolajevam.

82Atbilde netika saņemta. Leonīds Nikolajevs minēto vēstuli pasta

83nodaļā nav izņēmis. Pasta nodaļa pēc vēstules glabāšanas laika

84beigām to nosūtīja atpakaļ Ārlietu ministrijai.

1Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas

2un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma

36.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome

4(padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā

5arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai,

6izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams

7valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības

8komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

9likumu.

10Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas

11sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā

12noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par

13atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

14Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts

15īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai

16Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma

17privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot

18privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts

19pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai

20attiecīgais objekts nepieciešams.

1Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir

2apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu

3valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas

4tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti,

5ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās

6intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un

7indivīda interesēm.

8Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta

9pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, atsakot nodot

10privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā

11privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo

12netiek apdraudēta Ārlietu ministrijas funkciju izpilde.

13Ņemot vērā minēto, secināms, ka valsts īpašuma objekts

14saglabājams valsts īpašumā Ārlietu ministrijas funkciju

15nodrošināšanai.

1Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts

2un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas

3sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un

4piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un

510.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt

6nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

1Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

276.panta otro daļu, 79. un 184.pantu un 188.panta pirmo daļu var

3pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā

4rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas

5Vēstnesis".