Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā — viss teksts
1Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru
2kabinets konstatē:
33.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra
4Nr. 0110 007 0005) Pils ielā 21, Rīgā, sastāv
5no zemesgabala 506 m2 platībā (zemes vienības
6kadastra apzīmējums 0110 007 0005) un divām būvēm
7(būvju kadastra apzīmējumi 0100 007 0005 001 un
80100 007 0005 002) (turpmāk - valsts īpašuma
9objekts);
103.2. valsts īpašuma objekts 1999.gada 7.maijā ir ierakstīts
11Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18948 uz valsts vārda
12Ārlietu ministrijas personā. Administratīvā ēka (būves kadastra
13apzīmējums 0100 007 0005 001) ir valsts nozīmes
14arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6597);
153.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību
16īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav
17subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma
18pirmpirkuma tiesības;
193.4. saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas
20pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju (atbalstīta ar
21Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par
22Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un
23apsaimniekošanas koncepciju") valsts īpašuma objekts nodots
24apsaimniekošanā valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie
25īpašumi";
263.5. valsts īpašuma objekts kopumā nav iznomāts.
27Administratīvās ēkas kopējā izmantojamā platība ir 1162
28m2. Pašlaik daļa minētās ēkas telpu ir iznomātas
29šādiem nomniekiem:
303.5.1. Apvienoto Nāciju Attīstības programmai
31"Latvija" (United Nations Development Programme
32Latvia) - telpas 81,4 m2 platībā līdz
332010.gada 30.jūnijam;
343.5.2. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas
35birojam (International Organization of Migration, Rīga
36Office) - telpas 66,00 m2 platībā līdz 2010.gada
3731.decembrim;
383.5.3. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālajam
39birojam (World Health Organization Regional Office for
40Europe) - telpas 32 m2 platībā līdz 2010.gada
4131.decembrim;
423.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
43noteikumu Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums"
444.punktu Ārlietu ministrijai ir šādas funkcijas:
453.6.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;
463.6.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un
47saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas
48ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts
49ārpolitiku;
503.6.3. veikt Valsts protokola funkcijas;
513.6.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un
52ārvalstīs;
533.6.5. sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču
54importa, eksporta un tranzīta licences;
553.6.6. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās
56funkcijas;
573.7. Ārlietu ministrija izmanto divus valstij piederošos
58nekustamos īpašumos - K.Valdemāra ielā 3 un Elizabetes ielā 57,
59Rīgā. Šo īpašumu telpas nav publiski pieejamas;
603.8. samazinātā finansējuma dēļ Ārlietu ministrija ir
61bijusi spiesta atteikties no privātpersonu iznomātām telpām,
62kurās atradās ministrijas struktūrvienības, Z.A.Meierovica
63bulvārī 14, Pils laukumā 4 un Teātra ielā 9, Rīgā.
64Līdz ar to ir apgrūtināta Ārlietu ministrijai noteikto funkciju
65nodrošināšana;
663.9. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Ārlietu
67ministrijai Valsts protokola funkcijas nodrošināšanai, publisku
68pasākumu organizēšanai un ministrijas struktūrvienību
69izvietošanai, jo tā telpas ir piemērotas ministrijas vajadzībām.
70Valsts īpašuma objekts atrodas Rīgas centrā, Vecrīgā, netālu no
71Rīgas pils, Saeimas un citām valsts iestādēm, un tas atvieglo
72dažādu protokolāro pasākumu organizēšanu. Valsts īpašuma objektu
73plānots izmantot Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas
74Savienībā laikā 2015.gadā. Prezidentūras sagatavošanas
75sekretariātu valsts īpašuma objekta telpās plānots izvietot jau
762011.gadā;
773.10. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo
78daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu
79nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21,
80Rīgā" 2010.gada 13.aprīlī ar vēstuli Nr.73/107-1540 tika
81nosūtīts privatizācijas ierosinātājam Leonīdam Nikolajevam.
82Atbilde netika saņemta. Leonīds Nikolajevs minēto vēstuli pasta
83nodaļā nav izņēmis. Pasta nodaļa pēc vēstules glabāšanas laika
84beigām to nosūtīja atpakaļ Ārlietu ministrijai.
1Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
2un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma
36.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome
4(padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā
5arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai,
6izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams
7valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības
8komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
9likumu.
10Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
11sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā
12noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par
13atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.
14Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts
15īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai
16Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma
17privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot
18privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts
19pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai
20attiecīgais objekts nepieciešams.
1Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir
2apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu
3valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas
4tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti,
5ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās
6intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un
7indivīda interesēm.
8Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta
9pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, atsakot nodot
10privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā
11privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo
12netiek apdraudēta Ārlietu ministrijas funkciju izpilde.
13Ņemot vērā minēto, secināms, ka valsts īpašuma objekts
14saglabājams valsts īpašumā Ārlietu ministrijas funkciju
15nodrošināšanai.
1Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts
2un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
3sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un
4piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un
510.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt
6nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.