Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju
partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam.
Attīstības sadarbības politika šajā periodā ir īstenota,
ievērojot šos rīcības virzienus un tiecoties izpildīt tiem
pakārtotos uzdevumus. Tālākajā esošās situācijas aprakstā tiks
sniegts ieskats Latvijas attīstības sadarbības politikas
attīstībā un aktuālajos izaicinājumos atbilstoši katram rīcības
virzienam, t.sk. sniedzot ieskatu politikas rezultatīvajos
rādītājos.
Izvērsts izvērtējums par Pamatnostādņu 2016-2020 īstenošanu
periodā līdz 2018.gadam pieejams Ārlietu ministrijas
informatīvajā ziņojumā "Par Attīstības sadarbības politikas
pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas starpposma
novērtējumu", kas izskatīts MK 2019.gada 12.
martā.3
3.1. Latvija pieejamo resursu
robežās sniegusi atbalstu ES Austrumu partnerības un
Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur ĀM pārvaldītā
divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem, bet
ierobežotais finansējums liedz pilnībā realizēt Latvijas
ekspertīzi un risinājumus partnervalstu atbalstam.
Pamatnostādņu 2016-2020 apstiprināšanas brīdī kā prioritārās
valstis ES Austrumu partnerības reģionā tika noteiktas Gruzija,
Moldova un Ukraina, savukārt Centrālāzijā - Kirgizstāna,
Tadžikistāna un Uzbekistāna un valstis, kurās atrodas Latvijas
militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie
eksperti.4 Šīs ģeogrāfiskās prioritātes saglabājušās
nemainīgas un caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības
finansējuma instrumentiem - grantu, līdzfinansējumu grantu
projektu konkursiem, Plānos iekļautās aktivitātes atbilstoši
izvirzītajiem kritērijiem - attīstības sadarbības projektiem šo
valstu atbalstam piecos gados novirzīti 2.4 milj. EUR. Reģionālu
projektu5 ietvaros sniegts atbalsts arī citām ES
Austrumu partnerības, Centrālāzijas valstīm, kā arī Dienvidu
kaimiņu (Ēģipte, Palestīna) un Rietumbalkānu valstīm. Atbilstoši
pamatnostādnēs identificētajām prioritātēm partnervalstīm sniegts
atbalsts tādās jomās kā publiskās pārvaldes attīstība un spēju
stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas
stiprināšana, miers un drošība, demokrātiskas līdzdalības
veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība, dzimumu
līdztiesība, izglītība.
Laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam īstenoti 81 projekti un
aktivitātes. Maksimāla atbalsta sniegšanu šajā periodā ir
ierobežojis attīstības sadarbībai pieejamais finansējums (skat.
Tabula Nr.1). Konsekventi katru gadu grantu projektu konkursos
pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedzis pieejamo
finansējumu, piemēram, 2020.gadā apmēram sešas reizes. Tas
liecina, ka Latvijas īstenotāju - valsts pārvaldes iestāžu,
pilsoniskās sabiedrības organizāciju, privātā sektora - spējas un
interese sniegt atbalstu partnervalstīm nav pilnībā apgūtas.
Tāpat ierobežotais finansējums samazina iespējas īstenot
ilgtermiņa aktivitātes, rezultātu ilgtspēju un sadarbības
iespējas ar citiem donoriem, t.sk. proaktīvāku iesaisti ES
attīstība sadarbības programmu īstenošanā.
Pamatnostādnēs 2016-2020 iekļauti virkne rezultatīvie
rādītāji, lai varētu novērtēt divpusējās attīstības sadarbības
fokusu un izaugsmi. Kā redzams Tabulā Nr.2, rezultāti ir bijuši
mainīgi. Rezultātu mainība atspoguļo pieejamā finansējuma un
atbalsta instrumentu ierobežotās iespējas. Stiprinot starpnozaru
sadarbību attīstības sadarbības jautājumos, uzturot kontaktus ar
partnervalstīm to vajadzību identificēšanai, turpinot ciešu
sadarbību ar OECD DAC attīstības sadarbības efektivitātes
paaugstināšanas jautājumos un iesaistoties ES kopīgās attīstības
sadarbības politikas plānošanas procesos nākamajā periodā
jātiecas mērķtiecīgāk novirzīt finansējumu iniciatīvām, kas
palīdzētu sasniegt izvirzītos rezultatīvos rādītājus.
Tabula Nr.2 Politikas rādītāji un rezultatīvie rādītāji
Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko
izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši
partnervalstu vajadzībām
Rezultatīvais rādītājs
2016
2017
2018
2019
2020
(mērķis)
% no ĀM pārvaldītās divpusējās
OAP, kas izlietots publiskās pārvaldes attīstībai un spēju
stiprināšanai, t.sk. pretkorupcijai
67%
69%
74%
53%
65%
% no ĀM pārvaldītās divpusējās
OAP, kura atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai un
eksportspējas stiprināšanai
10%
18%
30%
15%
18%
% no ĀM pārvaldītās divpusējās
OAP, kura galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība
6%
9%
0%
11%
8%
% no ĀM pārvaldītās divpusējās
OAP, kura galvenais mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu
sistēmas, t.sk. muitas un robežas struktūru,
stiprināšanai
13%
15%
17%
10%
10%
Latvijas īstenotajos attīstības
sadarbības projektos piesaistītais citu donoru finansējums
attiecībā pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot administratīvās
izmaksas un globālo izglītību), %
99%
77%
280%
218%
500%
ĀM piešķirtais līdzfinansējums
Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību
īstenotajiem EuropeAid attīstības sadarbības un
globālās izglītības projektiem, % no projekta kopējā finanšu
apjoma
11%
12%
9%
4%
10%
% no ĀM pārvaldītās divpusējās
OAP, kurā iesaistīta partnervalsts pilsoniskā sabiedrība
75%
78%
48%
55%
80%
Īstenojot divpusējo attīstības sadarbību, ĀM ir tiekusies pēc
iespējas veicināt sasaisti ar citu donoru īstenotajām aktivitātēm
un piesaistīt citu donoru atbalstu Latvijas iniciatīvām. Kā
redzams Tabulā Nr.2, Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā
gandrīz katru gadu izdevies piesaistīt līdzvērtīgu vai pat
dubultu citu donoru līdzfinansējumu - kopā aptuveni 3,5 milj. EUR
apmērā. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā īstenota
sadarbība ar tādiem donoriem kā ASV, ANO Attīstības programma
Uzbekistānā, Norvēģija, Zviedrija, Šveice. Līdzfinansējumu granta
projektu konkursos ĀM piešķīrusi finansējumu vairākiem EK
finansētiem attīstība sadarbības un globālās izglītības
projektiem. Latvijas līdzfinansējuma iespējas un citu donoru
līdzfinansējuma piesaistīšana saglabās savu aktualitāti arī
nākotnē, īpaši ņemot vērā Latvijas intereses aktīvāk iesaistīties
ES ārējās darbības finanšu instrumentu īstenošanā un citu donoru
interesi veidot līdzvērtīgas partnerības.
Jānorāda, ka būtisku atbalstu prioritārajām partnervalstīm
sniegušas un finansējušas arī citas Latvijas valsts pārvaldes
institūcijas, kā arī pašvaldības. Viens no atbalsta veidiem, kas
īpaši izcelts Pamatnostādnēs 2016-2020, ir Latvijas ekspertu
iesaiste civilajās misijās (ES novērošanas, padomdevēju misijas,
kā arī EDSO novērošanas misijas). Pamatnostādņu 2016-2020
darbības periodā ekspertu skaits civilajās misijās ir pieaudzis
un 2020.gada februārī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas
civilo ekspertu skaita palielināšanu dalībai starptautiskajās
civilajās misijās un operācijās 2020.-2022.gadā.6
Plānošanas periodā 2021.-2027.gads
• Ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes un salīdzinošās
priekšrocības attīstības sadarbības jomā, jāsaglabā esošās
ģeogrāfiskās prioritātes, prioritāro valstu sarakstu papildinot
ar Baltkrieviju, ko nosaka notikumu attīstība Baltkrievijā pēc
2020.gada augusta prezidenta vēlēšanām. Vienlaikus, palielinoties
ĀM divpusējās attīstības sadarbības finansējumam, jāparedz
iespējas, atbalstīt aktivitātes arī ārpus tradicionālajiem
prioritārajiem reģioniem. Būtiska nozīme reģionālās iesaistes
paplašināšanai būs Latvijas kandidatūra ANO Drošības Padomes
vēlēšanās 2025.gadā (turpmāk - ANO DP vēlēšanas), kas sniegs
iespējas popularizēt Latvijas risinājumus un ekspertīzi valstīs
un reģionos, kuri līdz šim nav bijuši Latvijas divpusējās
attīstības sadarbības dienaskārtībā.
• Jāparedz iespējas sniegt ieguldījumu arī starptautiska un
globāla rakstura attīstības izaicinājumu un procesu risināšanā,
bez konkrētu ģeogrāfisku prioritāšu noteikšanas, nepieciešamības
gadījumā attīstot atbilstošus atbalsta mehānismus/finansējuma
instrumentus.
• Jāizskata iespējas, palielinoties ĀM divpusējās attīstības
sadarbības budžetam, novirzīt vai iezīmēt konkrētu finansējuma
apjomu (%) konkrētu saturisku rezultatīvu rādītāju sasniegšanai
(piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšanai, ņemot vērā Latvijas
saistības attiecībā uz ES Dzimumu līdztiesības rīcības
plānu).
• Lai sekmētu dažādu ieinteresēto pušu iesaisti attīstības
sadarbībā, jāvērtē nepieciešamība pielāgot vai izstrādāt jaunus
finansēšanas instrumentus, ņemot vērā specifiskās īstenotāju un
partnervalstu atbalsta saņēmēju vajadzības.
Sākotnējais ietekmes
izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz
valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšana
divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai. Minēto pasākumu
īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas starptautisko
saistību izpildi, tostarp ES ietvaros esošās saistības dzimumu
līdztiesības veicināšanas jomā. Minētām aktivitātēm ir potenciāla
pozitīva ietekme uz vidi un cilvēktiesībām, ņemot vērā, ka šie
jautājumi ir augstu globālās attīstības dienaskārtībā un,
realizējot minētos pasākumus, Latvijas attīstības sadarbība
varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu ar to saistīto izaicinājumu
risināšanā.
3.2. Latvija ir stiprinājusi
attīstības sadarbības politikas saskaņotību divpusējos un
daudzpusējos formātos, bet jāturpina stiprināt iesaistīto pušu
vienota izpratne par Latvijas kopējo ieguldījumu attīstībā, kā
arī koordinācija.
Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā lielāko
daļu7 Latvijas OAP veidojušas iemaksas daudzpusējās
organizācijās, primāri - ES institūcijām. ĀM un citas nozaru
ministrijas veic obligātās un brīvprātīgās iemaksas ANO un tās
sistēmas organizācijās, kā arī 2018. un 2019.gada MK lēmumi
paredz būtiski palielināt arī Latvijas ieguldījumu Pasaules
Bankas grupā (turpmāk - PBG), palielinot PBG kapitālu un veicot
IDA resursu papildināšanu.8 Ņemot vērā, ka šī tendence
saglabāsies, Latvijai ir pilnvērtīgi un konsekventi jāizmanto
dažādie daudzpusējie formāti tās attīstības sadarbības prioritāšu
īstenošanai.
ĀM ir tiekusies paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes
iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par
aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas
jautājumiem un arī konkrētiem atbalsta pasākumiem prioritārajām
partnervalstīm. Nodrošinot pārstāvību ES Padomes darba grupās,
ārējās darbības finansēšanas instrumentu komitejās, kā arī uz
vietas partnervalstīs, ĀM ir iesaistījusies ES attīstības
sadarbības politikas veidošanā, konsultējoties ar nozaru
ekspertiem un mēģinot rast iespējas Latvijas ekspertu vai
organizāciju iesaistei. Kā jau minēts, turpmākajā attīstības
sadarbības plānošanā EK arvien vairāk plāno izmantot kopīgo
plānošanu (joint programming) un arī kopīgo īstenošanu
(joint impelementation). Līdz šim Latvija, ar vēstniecību
atbalstu ir aktīvi iesaistījusies divos šādos procesos - Moldovā
(2016. un 2020.gadā) un Uzbekistānā (2019.-2020.gadā). Ņemot
vērā, ka šim plānošanas veidam nākotnē tiks dota priekšroka,
svarīgi nodrošināt visu iesaistīto pušu - ĀM struktūrvienības,
vēstniecības, nozaru ministrijas un PSO - informētību un spējas
līdzdarboties.
Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā nodrošināta aktīva
iesaiste Latvijai prioritārajos jautājumos ANO ietvaros.
2018.gada ANO Augsta līmeņa ilgtspējīgas attīstības forumā
Latvija prezentēja sasniegto IAM īstenošanā - voluntary
national reviews.
Latvija šobrīd ir ievēlēta ANO Ekonomisko un sociālo lietu
padomē (ECOSOC; 2020-2022). Šajā termiņā Latvijai ir iespēja
iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos par aktuālajiem
attīstības jautājumiem. Latvija priekšplānā izvirzījusi tādas
prioritātes kā IAM īstenošana, klimata pārmaiņas, mežsaimniecība,
digitalizācija. 2020.gada sākumā Latvija kopā ar Barbodosu vadīja
sarunas par ANO starpvaldību secinājumiem un rekomendācijām par
attīstības finansēšanu, kas vienlaikus ir arī pirmā universālā
ANO dalībvalstu vienošanās kopīgai rīcībai, lai finansētu
pandēmijas tūlītējo seku risināšanu, kā arī ilgtermiņa
atveseļošanos.
Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā Latvija ir bijusi
ievēlēta arī vairākās citās ANO struktūrās, tādējādi iesaistoties
arī attīstības sadarbības kontekstā aktuālu jautājumu izskatīšanā
- ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā (2007-2022),
ANO Cilvēktiesību komitejā (2017-2020), ANO Statistikas komisijā,
UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC)
Starpvaldību padomē (2015-2019; 2019-2023), UNESCO Starpvaldību
komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un
veicināšanai (2017-2021), ANO Sieviešu statusa komisijā
(2021-2025). Ņemot vērā Latvijas kandidatūru ANO DP, sagaidāms,
ka Pamatnostādņu 2021-2027 darbības laikā, Latvijas iesaistes
līmenis ANO ietvaros celsies, kas sniedz arī iespēju veidot
sadarbību ar ANO organizācijām attīstības sadarbības jomā.
Latvija tiek regulāri pārstāvēta OECD Attīstības sadarbības
komitejas formātos (turpmāk - OECD DAC) - regulārajās DAC
sanāksmēs, vecāko amatpersonu un augsta līmeņa sanāksmēs, darba
grupās par īstenotā atbalsta efektivitāti un attīstības
finansējuma statistiku. 2018.gadā izstrādāta Latvijas un OECD
sadarbības ceļa karte 2018.-2020.gadam, kas paredz sadarbību
rīcībpolitikas reformu jautājumos attiecībā uz stratēģisko
plānošanu un programmēšanu, attīstības finansējuma statistiku un
Latvijas sniegtās divpusējās attīstības sadarbības monitoringu un
izvērtēšanu. Līdz šim īstenotas aktivitātes attiecībā uz
stratēģisko plānošanu (OECD Attīstības sadarbības direktorāta
ekspertu dalība ekspertu diskusijās par Pamatnostādnēm 2021-2025)
un attīstības finansējuma statistiku (2019.g. seminārs valsts
pārvaldes iestādēm). Ņemot vērā, ka pievienošanās DAC saglabājas
kā Latvijas vidēja termiņa mērķis, iesaiste un sadarbība ar OECD
DAC padziļināma arī nākotnē, īpaši ņemot vērā nepieciešamību
operacionalizēt Pamatnostādnes 2021-2027, ņemot vērā citu donoru
labo praksi. Līdz ar to 2020.gadā ceļa karte jau tiek aktualizēta
sadarbībai turpmākajiem gadiem.
2018. un 2019.gadā MK lēma par Latvijas dalību Pasaules Bankas
grupas kapitāla stiprināšanā un Starptautiskās attīstības
asociācijas resursu 19.papildināšanā, kā arī 2018.gadā Latvija
apstiprināja dalību PBG Daudzpusējā trasta fondā dzimumu
līdztiesības veicināšanai. Pieņemot lēmumu par šiem pasākumiem,
ir ņemtas vērā Latvijas attīstība sadarbības prioritātes, jo
īpaši nepieciešamība palielināt OAP ieguldījumu līdz 0.33% no
NKI. Vienlaikus arī turpmāk jāveicina iespējas un jāstiprina
izpratne par Latvijas iesaisti PBG projektu/programmu īstenošanā,
ņemot vērā ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes.
Latvija humāno palīdzību galvenokārt sniedz atbilstoši krīzes
skartās valsts vajadzībām, veicot brīvprātīgās iemaksas
starptautiskajās organizācijās vai atsevišķos gadījumos,
pamatojoties uz saņēmējvalsts lūgumu, sniedzot palīdzību tieši
saņēmējvalstij. Latvijā humānās palīdzības sniegšanai joprojām
nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un netiek paredzēts
ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvijas sniegtā humānā
palīdzība visbiežāk tiek nodrošināta ad hoc no budžeta
programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Kopš 2016.gada Latvija sniegusi humāno palīdzību ~4,4 milj. EUR
apmērā, ieskaitot iemaksas ES Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā.
2017.gadā pilnveidots humānās palīdzības sniegšanas regulējums,
spēkā stājoties 2017.gada 12.decembra MK noteikumiem Nr.721
"Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība".
Arī Latvijas nevalstiskais sektors ir ieinteresēts aktīvāk
iesaistīties humānās palīdzības sniegšanā, organizējot
brīvprātīgo atlasi un nosūtīšanu. Līdz ar to saglabājas vajadzība
stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos,
nodrošinot finansējumu, veicinot humānās palīdzība un attīstības
sadarbības sasaisti, kā arī atbalstot nevalstiskā sektora un
potenciālo brīvprātīgo spēju stiprināšanu.
Plānošanas periodā 2021.-2027.gads
• Jāstiprina visu iesaistīto pušu (ĀM, nozaru ministrijas,
PSO, individuālie eksperti) vienota izpratne par Latvijas
attīstības sadarbības mērķi, prioritātēm un sasniegtajiem
rezultātiem, t.sk. nodrošinot informācijas apmaiņu un
konsultācijas.
• Jāstiprina izpratne par ES kopīgās plānošanas un īstenošanas
procesiem, t.sk. kā efektīvi nodrošināt iesaisti šajos procesos
partnervalstīs, kurās Latvija nav pārstāvēta.
• Jāveicina sadarbību ar ANO struktūras organizācijām,
izmantojot ANO DP kampaņas sniegto inerci, lai celtu Latvijas
attīstība sadarbības redzamību un popularizētu Latvijas
ekspertīzi.
• Jāturpina sadarbību ar OECD Attīstības sadarbības
direktorātu, lai pilnveidotu Latvijas attīstības sadarbības
sistēmu un procesus atbilstoši DAC standartiem un labajai
praksei.
• Jāstiprina Latvijas iesaisti humānās palīdzības sniegšanā,
t.sk. apsverot iespējas sniegt humāno palīdzību ieilgušu un jaunu
krīžu risināšanā.
Sākotnējais ietekmes
izvērtējums: minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz
valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšanu
divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai, kā arī
humānajai palīdzībai. Minēto pasākumu īstenošanai ir ietekme uz
pārvaldes iestāžu cilvēkresursiem t.i. pārvaldes iestāžu
darbinieku zināšanu un izpratnes stiprināšanu par attīstības
sadarbību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, vienlaikus
pasākumi īstenojami pieejamo iestāžu budžetu un cilvēkresursu
ietvaros. Informācijas apmaiņas un iesaistīto pušu konsultāciju
sistematizācija var uzlabot rīcībpolitiku kvalitāti. Situācijā,
ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar
nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt politikas
saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principu ievērošanu.
3.3. Sperti soļi Latvijas attīstības
sadarbības ilgtspējas, politikas veidotāju un īstenotāju
profesionalitātes un darbības saskaņotības stiprināšanā,
vienlaikus tie saglabājas "kustīgi mērķi".
Ņemot vērā starptautiskā fona mainību un attīstības sadarbības
jomas dinamiku, politikas veidotāju un īstenotāju
profesionalitāte, no kuras arī atkarīga īstenoto darbību
saskaņotība un ilgtspēja, lielā mērā ir "kustīgs
mērķis". Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā īstenoti
vairāki pasākumi, lai veicinātu gan Attīstības sadarbības
politikas konsultatīvās padomes dalībnieku, gan projektu
īstenotāju un citu interesentu izpratni un informētību. Piemēram,
īstenoti semināri par ES Ārējo investīciju plānu un tā
instrumentiem, kā arī par privātā sektora un ekspertu iespējām
piedalīties PBG un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas
finansēto projektu īstenošanā. Īstenoti semināri ar OECD ekspertu
dalību par attīstības sadarbības efektivitāti un rezultātiem un
OAP statistiku un ziņošanu. ĀM organizējusi arī īstenotāju
seminārus, lai veicinātu pieredzes apmaiņu par īstenoto projektu
rezultātiem un potenciālo partnerību un sadarbības iespēju
identifikāciju projektu īstenotāju vidū. 2019.gada decembrī LAPAS
sadarbībā ar ĀM organizēja Latvijas attīstības sadarbības 15
gadiem veltītu konferenci, kas kalpoja arī kā diskusiju sākums
par attīstības sadarbības virzienu nākamajā plānošanas periodā.
Vienlaikus turpmākajā darbā būtu jāveicina šādu pasākumu
mērķtiecīgāka un plānveidīgāka īstenošana, pēc iespējas
piesaistot starptautiskus ekspertus. Lai stiprinātu izpratni par
atsevišķiem jautājumiem un koordināciju, vēlams būtu izstrādāt
vadlīnijas vai rekomendācijas projektu/aktivitāšu īstenotājiem,
piemēram, par Latvijas attīstības sadarbības horizontālajiem
principiem, komunikāciju u.c.
Lai veicinātu ĀM un citu Latvijas institūciju/organizāciju
divpusējo attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, izmantoti
ikgadējie Attīstības sadarbības plāni un tos saskaņošanas
process. Plāni izstrādāti, balstoties uz Pamatnostādnēs 2016-2020
noteiktajiem uzdevumiem un ņemot vērā attiecīgajam gadam
paredzētos rezultatīvos rādītājus.
Lai stiprinātu Latvijas projektu īstenotāju spēju iesaistīties
ES lielapjoma projektos, Ministru kabinetā atbalstīts ĀM
informatīvais ziņojums "Par institucionālo risinājumu
Latvijas iesaistei Eiropas Savienības attīstības sadarbības
finanšu instrumentu īstenošanā"9. Tādējādi
Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk - CFLA) tiek
uzticētas koordinējošās institūcijas funkcijas, kas saistītas ar
Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu
finansētos projektos, konsolidējot administratīvā atbalsta
funkcijas potenciālajiem īstenotājiem un paredzot iespēju arī
CFLA uzņemties vadošo lomu projektu piedāvājumu izstrādes
koordinēšanā, iesniegšanas un projektu administrēšanas procesā.
Viens no priekšnosacījumiem Latvijas pilnvērtīgai iesaistei ir
veiksmīgs CFLA pīlāra izvērtējums, kas ļaus nākotnē uzņemties ES
budžeta ieviešanu jeb ES finansētu programmu/projektu ieviešanu
deleģētās sadarbības ietvaros.
Plānošanas periodā 2021.-2027.gads
• Jāstiprina visu iesaistīto pušu (ĀM, nozaru ministrijas,
CFLA, PSO, īstenotāju) profesionalitāte un darbību saskaņošana,
īstenojot regulārus informācijas un pieredzes apmaiņas, spēju
stiprināšanas pasākumus. Jāizveido vadlīnijas/rekomendācijas
attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm par īstenošanā aktuāliem
jautājumiem - horizontālie principi, komunikācija, ieteikumi
saskaņotības un koordinācijas veicināšanai.
• Jāturpina Attīstības sadarbības politikas plānu izmantošana
saskaņotības un koordinācijas veicināšanai, t.sk. ieviešot
daudzgadu plānošanas modeli.
• Atbilstoši MK pieņemtajam lēmumam, ieviest atbilstošu
risinājumu, lai stiprinātu Latvijas īstenotāju spēju iesaistīties
ES ārējās darbības instrumentu finansētu lielapjoma projektu
īstenošanā. Jāstiprina CFLA kompetence par attīstības sadarbību -
tās principiem, aktualitātēm un attīstības tendencēm, kā arī
sadarbības un atbalsta sniegšanas mehānismiem dažādiem
īstenotājiem - valsts iestādēm, PSO, privātajam sektoram.
Sākotnējais ietekmes
izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai ir ietekme uz
pārvaldes iestāžu cilvēkresursiem t.i. pārvaldes iestāžu
darbinieku zināšanu un izpratnes stiprināšanu par attīstības
sadarbību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, vienlaikus
pasākumi īstenojami pieejamo iestāžu budžetu un cilvēkresursu
ietvaros. Informācijas apmaiņas un iesaistīto pušu konsultāciju
sistematizācija var uzlabot rīcībpolitiku kvalitāti. Situācijā,
ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar
nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt politikas
saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principu ievērošanu.
3.4. Latvija ziņo par OAP atbilstoši
OECD standartiem, bet jāveicina Latvijas attīstības sadarbības
caurskatāmība un lietotājiem draudzīgas informācijas pieejamība
par Latvijas OAP un sniegtā atbalsta rezultātiem.
Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā ir notikusi būtiska
virzība uz Latvijas attīstības sadarbības atbilstību
starptautiskajiem ziņošanas standartiem. Kopš 2017.gada Latvija
ziņo OECD par Latvijas sniegto OAP aktivitāšu līmenī, izmantojot
CRS++ uzskaites sistēmu. Līdz ar to informācija par Latvijas OAP,
tostarp divpusējās attīstības sadarbības ietvaros īstenoto
atbalstu detalizētā līmenī, ir publiski pieejamas OECD datu
bāzēs. Latvija arī 2019.gadā iesaistījusies pilotpētījumā un
2020.gadā sniedza datus par Latvijas kopējo oficiālo atbalstu
ilgtspējīgai attīstībai (Total Official Support for
Sustainable Development jeb TOSSD), kas ietver OAP un citas
aktivitātes, kuras nevar uzskaitīt kā OAP, tostarp ieguldījumus
globālos sabiedriskos labumos.
2020.gadā stājušies spēkā Starptautiskās palīdzības likuma
grozījumi, kas ļaus 2021.gadā uzsākt daudzgadu plānošanu,
tādējādi veicinot finansējuma paredzamību, efektivitāti un
ražīgumu. 2020.gadā jāizstrādā pirmais daudzgadu plāns
2021.-2023.gadam. Vienlaikus daudzgadu plānošanas ieviešana ir
lielā mērā atkarīga no attīstības sadarbības finansējuma iespējām
t.i. modeļa "Pusceļā līdz 2030+" īstenošanas.
ĀM finansētajām divpusējās attīstības sadarbības aktivitātēm
tiek nodrošināta uzraudzība un rezultātu ietekmes izvērtēšana
projektu un aktivitāšu līmenī. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības
periodā radītas sākotnējas iestrādes regulārai partnervalstu
vajadzību novērtēšanai un turpināta projektu uzraudzības un
ietekmes izvērtēšanas uzlabošana, īstenojot vēstniecību aptauju
par attīstības sadarbības prioritāšu aktualitāti un īstenoto
projektu redzamību un nozīmi partnervalsts attīstībai. 2019.gadā
arī īstenota projektu izvērtēšanas vizīte Gruzijā.
Lai uzlabotu risku pārvaldību Latvijas attīstības sadarbības
politikā, jo īpaši korupcijas risku novēršanu, Pamatnostādņu
2016-2020 darbības laikā ĀM ieviesusi papildu pārbaudes granta
projektu konkursos, lai noteiktu, ka projektu iesniedzēji, to
partneri un projektu dalībnieki nav attīstības banku (Pasaules
Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas)
aizliegumu sarakstos. Izdoti arī Ministru kabineta
noteiktumi10, kas nosaka kārtību, kādā sagatavo un
izsludina granta projektu konkursu, pieņem lēmumus par grantu
piešķiršanu, granta līgumu noslēgšanu un projektu konkursa
pabeigšanu, uzrauga un kontrolē projektu īstenošanu, kā arī
gadījumus, kad granta saņēmējs atmaksā piešķirtos finanšu
līdzekļus.
Plānošanas periodā 2021.-2027.gads
• Jāvērtē nepieciešamība pielāgot attīstības sadarbības
instrumentus, lai nodrošinātu iespēju atbalstīt daudzgadu
iniciatīvas un vienlaikus nodrošinātu pietiekamu elastību
mainīgas starptautiskās vides apstākļos.
• Jāturpina darbs pie attīstības sadarbības izvērtēšanas
sistēmas izveides un jāturpina uzlabot atskaitīšanās mehānismi un
sistemātiskums, t.sk. arī par aktivitātēm, ko īsteno un finansē
citas valsts institūcijas. Jāizvērtē iespējas veikt ārēju
izvērtējumu gada vai vidēja termiņa griezumā.
• Turpinot darbu pie Latvijas attīstības sadarbības
caurskatāmības nodrošināšanas, jāuzlabo atskaitīšanās, t.sk.
publisko datu pieejamība arī ĀM mājaslapā, kā arī potenciāli
Latvijas atvērto datu portālā.
• Jāveic nepieciešamie grozījumi ar attīstības sadarbības
politikas īstenošanu saistītajā normatīvajā regulējumā saskaņā ar
OECD rekomendācijām, lai nodrošinātu Ārlietu ministrijai papildus
mehānismu nepieciešamās informācijas iegūšanai no Sodu reģistra,
pārbaudot granta projektu konkursa ietvaros saņemto projektu
pieteikumos minēto personu sodāmību par kukuļošanu. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto
pasākumu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas
starptautisko saistību izpildi attīstības sadarbības
efektivitātes jomā. Dati pat Latvijas OAP un attīstības sadarbību
tiek apkopoti un ziņoti esošo cilvēkresursu un budžeta
finansējuma ietvaros. Attīstības sadarbības ārējā izvērtējuma
nodrošināšanai potenciāli var būt ietekme uz valsts budžetu, bet
finansējumu var paredzēt divpusējās attīstības sadarbības
īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros.
3.5. Sabiedrības atbalsts attīstības
sadarbībai ir audzis, vienlaikus jāturpina stiprināt sabiedrības
izpratne par globālās attīstības likumsakarībām, īpaši
pandēmijaskontekstā, un Latvijas attīstības sadarbības
ieguldījumu.
Atbilstoši Eirobarometra datiem, Latvijas sabiedrības atbalsts
attīstības sadarbības ietvaros nodrošinātajam ieguldījumam
attīstības valstīs pēdējos gados ir pieaudzis. Pandēmijaun jo
īpaši tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var negatīvi
ietekmēt šo rādītājus, tāpēc šajā situācija īpaši svarīgi ir
skaidrot sabiedrībai attīstības sadarbības būtību un sasniegtos
rezultātus. Gan Latvijas attīstības plānošanas, gan attīstības
sadarbības politikas kontekstā būtiski ir stiprināt arī
sabiedrības izpratni par globālajiem attīstības mērķiem -
Dienaskārtību 2030 un IAM. Kopš 2016.gada nav pieejami jaunāki
dati par Latvijas sabiedrības informētību par ilgtspējīgas
attīstības mērķiem - šāds jautājums nav vairs iekļauts ikgadējās
Eirobarometra aptaujās par ES pilsoņu attieksmi par attīstības
sadarbību.
Tabula Nr.3 Politikas rezultāti un
rezultatīvie rādītāji
Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības
politikas īstenošanai
Rezultatīvais rādītājs
2015
2016
2017
2018
2019
2020
(mērķis)
Sabiedrības īpatsvars, kas
uzskata, ka ir svarīgi sniegt atbalstu attīstības
valstīm
67%
77%
n/a
74%
78%
73%
ĀM mājaslapā tiek publicēta informācija par attīstības
sadarbības jomas aktualitātēm, kā arī tiek publicēta informācija
par ĀM atbalstītajiem attīstības sadarbības projektiem.
Vienlaikus saglabājas nepieciešamība pilnveidot datu pieejamību
un padarīt to lietotājiem draudzīgāku. Izpratnes veicināšanai
būtiski ir ne tikai dati un faktoloģiska informācija par
attīstības sadarbības budžeta izlietojumu, bet arī cilvēcīgi
stāsti, kuros sniegts ieskats partnervalstu vajadzībās un
Latvijas sniegtā atbalsta pievienotajā vērtībā. Latvijas
Platforma attīstības sadarbībai (turpmāk LAPAS) sagatavotie
attīstības sadarbības pieredzes stāsti var kalpot kā piemērs,
kuru izmantot un attīstīt nākotnē komunikācijas vajadzībām. ĀM
īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus sadarbībā ar pilsonisko
sabiedrību - šī prakse ir turpināma un attīstāma arī nākotnē,
ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības spēju uzrunāt dažādas
sabiedrības grupas un to līdzšinējo pieredzi, īstenojot ĀM un EK
finansētus projektus.
Attīstības sadarbības aktivitātes īsteno vairākas valsts
pārvaldes institūcijas un to komunikācija ar sabiedrību par šīm
aktivitātēm atšķiras, līdz ar to nākotnē būtu pilnveidojama
saskaņotība un koordinācija arī šajā aspektā, tādējādi uzlabojot
informācijas pieejamību un vēstījumu pastiprināšanu kā Latvijas,
tā arī starptautiskajā sabiedrībai. Latvijas atbalsta redzamības
un atpazīstamības veicināšanai partnervalstīs un starptautiski
lietderīgi izveidot vienotu Latvijas attīstība sadarbības
zīmolu.
Sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšanā būtiska loma ir
globālajai izglītībai. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā
globālās izglītības aspekti ir integrēti jaunajā vispārējās
izglītības mācību saturā un īstenoti citi pasākumi, lai sekmētu
tās īstenošanu. Arī turpmāk jāsekmē ilgtspējīgas attīstības un
globālās izglītība aspektu integrācija dažādos izglītības
procesos, pievēršot uzmanību arī augstākās izglītības un
mūžizglītības jomām, ņemot vērā to lomu valsts pārvaldes
darbinieku sagatavošanā. Latvija pēdējos gados ir aktīvāk
iesaistījusies Globālās izglītības tīkla Eiropā (turpmāk GENE)
tīklā - starptautiskas pieredzes apmaiņa un labās prakses
pārņemšana jāturpina arī turpmāk.
Plānošanas periodā 2021.-2027.gads
• Nodrošināt un turpināt pilnveidot datu un informācijas
pieejamību par Latvijas attīstības sadarbību un īstenot regulāras
sabiedrības informēšanas aktivitātes sadarbībā ar nevalstisko
sektoru.
• Izveidot vienotu zīmolu Latvijas īstenotajai attīstības
sadarbībai.
• Izstrādāt vienotu pieeju attīstības sadarbībā iesaistītajām
valsts institūcijām, PSO un citiem īstenotājiem sabiedrības
informēšanai par īstenotajām aktivitātēm.
• Turpināt darbu pie ilgtspējīgas attīstības un globālās
izglītības aspektu integrāciju visās vecuma grupās, pilnvērtīgi
izmantojot starptautiskās sadarbības tīkla GENE sniegtās
iespējas.
Sākotnējais ietekmes
izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai var būt ietekme uz
valsts budžetu, jo paredzēts īstenot sabiedrības informēšanas
pasākumus, kā arī īstenot pasākumus globālās izglītības jomā.
Dati pat Latvijas OAP un attīstības sadarbību tiek apkopoti un
ziņoti esošo cilvēkresursu un budžeta finansējuma ietvaros.
Vienotas pieejas izstrāde var tikt nodrošināta esošā budžeta un
cilvēkresursu ietvaros un tai ir potenciāls mazināt
administratīvo slogu, jo atvieglotu lēmumu pieņemšanu un
informācijas izstrādi attīstības sadarbības komunikācijai.
Minētajiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības un globālās
izglītības jomā potenciāli būs pozitīva sociāla ietekme, jo to
mērķis ir pilnveidot visu vecumu grupu zināšanas un izpratni par
globāliem attīstības procesiem un Latvijas lomu un ietekmi
tajos.
3.6. Nepieciešama sistemātiskāka
pieeja visaptverošas un saskaņotas Latvijas pieejas partnervalstu
ilgtspējīgas attīstības atbalstam īstenošanai.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam
(turpmāk - NAP2027) kā viena no prioritātēm ir izvirzīta vienota,
droša un atvērta sabiedrība, kuras mērķis ir cita starpā panākt,
ka "cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu
globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu
risināšanā." Šī mērķa daļa tieši attiecināma arī uz
attīstības sadarbību. Būtiski, ka NAP2027 indikatīvajā
investīciju kopumā ietverts arī papildu finansējums divpusējās
attīstības sadarbības īstenošanai.
Attiecībā uz politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai
(PSIA) īstenošanu Latvijā nav veikta nacionālo koordinācijas
mehānismu konsolidācija, kā bija paredzēts Pamatnostādnēs
2016-2020. Koordinācijas mehānismu šobrīd veido saskaņošanas
procesi par politikas dokumentos sasniedzamajiem rezultātiem.
Līdz ar to joprojām saglabājas aktuāls jautājums par pilnvērtīgu
PSIA iedzīvināšanu politikas plānošanas procesā Latvijā.
Jautājums ir cieši saistīts ar politikas plānotāju un lēmumu
pieņēmēju izpratni par Latvijas īstenoto politiku mijiedarbību ar
globāliem un partnervalstu attīstības procesiem.
Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā ĀM ir veicinājusi
korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu. Ieviešot
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem sociāli atbildīgai
uzņēmējdarbībai, 2018.gadā ĀM tika izveidots Latvijas Nacionālais
kontaktpunkta sekretariāts (NKP). NKP locekļi apstiprināja
procedūru iesniegumu par pārkāpumu izskatīšanai, kas izstrādāta,
balstoties uz OECD vadlīnijām un citu valstu pieredzi. Šajā
periodā ĀM iesaistījusies arī dažādās izpratnes veicināšanas un
spēju stiprināšanas aktivitātes, lai skaidrotu atbildīgas
uzņēmējdarbības un ilgtspējas jautājumus. Attiecībā uz attīstības
sadarbības un Latvijas ekonomisko politiku un to instrumentu
koordinācijas veicināšanu, šajā jomā arī nākamajā plānošanas
periodā nepieciešams mērķtiecīgs darbs, kas jāīsteno saskaņoti ar
pasākumiem privātā sektora iesaistes un starpnozaru partnerību
veidošanas veicināšanai.
Attīstības sadarbības un drošības politiku un to īstenošanas
instrumentu saskaņotība veidojusies organiski un īstenotās
politikas attiecībā uz ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas
valstīm nav savstarpēji konfliktējušas. Vienlaikus, lai
stiprinātu vienotu izpratni par sakarībām starp drošību un
attīstību, kā arī veicinātu Latvijas rīcībā pieejamo
partnervalstu atbalsta instrumentu pilnvērtīgu izmantošanu un to
savstarpēji papildinošo efektu, nepieciešama sistemātiskāka
pieeja saskaņotības nodrošināšanai, primāri nodrošinot regulāru
informācijas apmaiņu un konsultācijas.
Plānošanas periodā 2021.-2027.gads
• Turpināt stiprināt koordināciju starp attīstības sadarbību,
ekonomisko politiku un drošības politiku, tostarp nodrošinot
sistemātiskāku informācijas apmaiņu un konsultācijas.
• Kontekstā ar privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā,
turpināt stiprināt izpratni par korporatīvās sociālās atbildības
principu ievērošanu partnervalstīs.
• Stiprināt politikas plānotāju un lēmumu pieņēmēju izpratni
par Politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (turpmāk PSIA)
principiem un Latvijas īstenoto politiku ietekmi uz
partnervalstīm un globālu ilgtspējīgu attīstību.
Sākotnējais ietekmes
izvērtējums: koordinācijas un PSIA principu ievērošanas
stiprināšana var tikt nodrošināta esošā budžeta un cilvēkresursu
ietvaros. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas
ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos
nodrošināt PSIA principu ievērošanu. Minētajiem pasākumiem būs
pozitīva sociāla ietekme, pozitīva ietekme uz vidi, kā arī
uzņēmējdarbības vides kvalitāti, jo paredzēts vienlaikus
sveicināt PSIA principu ievērošanu rīcībpolitiku izstrādē un
ieviešanā un korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu
uzņēmējdarbībā.
1 2019.gada Augsta līmeņa politiskā foruma
deklarācija par ilgtspējīgu attīstību
https://undocs.org/en/A/RES/74/4
2 ĀM budžeta programma "Attīstības
sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība".
3 Ārlietu ministrija. Ministru kabinets izskata
informatīvo ziņojumu par Latvijas Attīstības sadarbības
politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam izpildes gaitu.
Pieejams:
https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/62796-ministru-kabinets-izskata-informativo-zinojumu-par-latvijas-attistibas-sadarbibas-politikas-pamatnostadnu-2016-2020-gadam-izpildes-gaitu
4 Pamatnostādņu 2016-2020 apstiprināšanas brīdi
vēl bez jau minētas Gruzijas un Ukrainas, tādas bija
Afganistāna, Irāka un Mali.
5 Primāri finansējot dalību starpdisciplinārā
mācību programmā Eiropas Kaimiņu politikas, Rietumbalkānu un
Centrālāzijas valstu profesionāļiem "Intensīvā programma
Eiropas tiesības un ekonomikā", ko īsteno Rīgas Juridiskā
augstskola.
6 Ārlietu ministrija, Ministru kabinetā izskata
informatīvo ziņojumu par Latvijas civilo ekspertu dalību
starptautiskajās misijās un operācijās, pieejams:
https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/65484-ministru-kabineta-izskata-informativo-zinojumu-par-latvijas-civilo-ekspertu-dalibu-starptautiskajas-misijas-un-operacijas
7 Sākotnējie dati liecina, ka 2019.gadā
daudzpusējā palīdzība veidoja 87% no Latvijas OAP.
8 2018.gada 18.septembra MK sēdes protokols Nr.43
(29.§)
http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2018-09-18;
2019.gada 10.decembra MK sēdes protokols Nr.56 (93.§)
http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2019-12-10
9 Atbalstīts Latvijas Republikas Ministru
Kabinetā 2020.gada 2.septembrī
10 Ministru kabineta 2020.gada 3.marta noteikumi
Nr.123 "Granta projektu konkursu īstenošanas kārtība"
(03.03.2020. MK prot. Nr.9 4.§)
https://likumi.lv/ta/id/313282-granta-projektu-konkursu-istenosanas-kartiba