Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Satversmes 116. pants noteic, ka Satversmes 106. pantā paredzētās

tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai

aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu,

sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".

Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un

pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-06-01 12.

punktu un 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01

18. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētās normas pieņemtas, lai

nodrošinātu akadēmiskā personāla atjaunošanos, kā arī veicinātu

mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisko pētniecību vai

māksliniecisko jaunradi. Asociētie profesori ne tikai piedaloties

personu tiesību uz kvalitatīvu augstāko izglītību īstenošanā, bet

arī sagatavojot jaunos zinātniekus, palīdzot studentiem

iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos un dodot pienesumu

attiecīgās nozares attīstībā, kas ir visas sabiedrības

labklājības pamatā. Proti, pamattiesību ierobežojuma leģitīmais

mērķis esot citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība.

14.1. Apstrīdētajās normās paredzētais termiņš, uz kādu

persona tiek ievēlēta asociētā profesora vai profesora amatā un

ar šo personu tiek slēgts darba līgums, ir vērsts uz to, lai

nodrošinātu periodisku akadēmiskā personāla atjaunošanos,

tādējādi sekmējot zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās

jaunrades attīstību. Atklāta konkursa uz profesūras amatu mērķis

ir izraudzīties visatbilstošāko pretendentu, dodot iespēju arī

jaunajiem zinātniekiem pretendēt uz asociētā profesora vai

profesora amatu. Noteikumi Nr. 391 paredz nepieciešamās

zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas kritērijus asociētā

profesora un profesora amata pretendentiem. Piemēram, vērtējot

zinātnisko kvalifikāciju, tiek ņemtas vērā zinātniskās

publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes

apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu

sarakstā, kā arī piedalīšanās starptautiskās zinātniskajās

konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Turklāt profesūra, veicot

pedagoģisko darbu, sagatavo arī jaunos zinātniekus un nodrošina

viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos (sk.

Augstskolu likuma 5. panta piekto daļu).

Augstākajai izglītībai un zinātnei ne tikai ir būtiska nozīme

personības attīstībā un veidošanā, kā arī personiskās labklājības

nodrošināšanā, bet tā ir arī neatņemams valsts un visas

sabiedrības sekmīgas attīstības priekšnoteikums. Izglītības

nozīme valsts un sabiedrības sociālajā attīstībā ir neatsverama,

un izglītība ir atzīta par labāko ieguldījumu, kādu vien valsts

var veikt [sk.: Committee on economic, social and cultural

rights, General Comment No. 13. Right to Education (Article 13 of

the Convenant), para. 1]. Augstākā izglītība un zinātne ir

būtiska indivīda un visas sabiedrības kultūras, ekonomikas un

vides ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa (sk.: World

Conference on Higher Education. Higher Education in the

Twenty-first Century Vision and Action, UNESCO, Paris, 5 - 9

October, 1998). Virzībā uz sabiedrības ilgtspējīgu attīstību

būtiska nozīme ir akadēmiskajai brīvībai. Tikai akadēmiskās

brīvības apstākļos personai ir iespējams pilnībā izmantot

augstākās izglītības un zinātnes sniegtās iespējas (sk. UNESCO

Rekomendācijas preambulu).

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam

uzsvērts, ka izglītības kvalitāte, pieejamība un saturs visos

izglītības līmeņos un vecuma grupās ir Latvijas attīstības

iespēja un cilvēkkapitāla vērtības palielināšanās

priekšnosacījums (sk.: Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija 2030. gadam, 2010. gada 6. oktobris, 131. punkts).

Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas ir vērstas uz to, lai

veicinātu vispārēju labklājību, dzīves kvalitāti un ekonomikas

ilgtspēju (sk.: Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un

inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, 2013. gada 28.

decembris, 6. punkts). Tādējādi valsts labklājības līmenis ir

cieši saistīts ar tās ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka pienācīgs izglītības un

zinātnes līmenis ir neatņemams katras valsts sekmīgas attīstības

priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija

sprieduma lietā Nr. 2002-21-01 secinājumu daļas 3.2.

punktu).

Tātad, ņemot vērā minēto, atzīstams, ka apstrīdētajās normās

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.

14.2. Izglītības likuma 2. pantā noteikts, ka šā likuma

mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju

attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par

patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts

un sabiedrības locekli.

Augstākā izglītība ir daļa no izglītības sistēmas. Tā ir

izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek

zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības

attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī

akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās

zinātniskai vai profesionālai darbībai (sk. Izglītības likuma

1. panta 2. punktu). Asociētie profesori un profesori ir arī

pedagogi. Pedagoga profesija ir uzskatāma par sabiedriski

nozīmīgu profesiju - tā saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt

ikvienai personai Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz

izglītību. Augstākās izglītības īstenošanā būtiska nozīme ir

kvalificētam akadēmiskajam personālam, visupirms profesūrai.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 112. pantā

noteiktās ikvienas personas tiesības uz izglītību būtībā nozīmē

tiesības uz tādu izglītību, kas nodrošina Izglītības likuma mērķu

sasniegšanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24.

novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 13.1. un 16.2.

punktu).

Periodiska akadēmiskā personāla atjaunošanās varētu sekmēt arī

uz attīstību vērstu studējošo izglītošanu. Līdz ar jaunu

zinātnieku ienākšanu profesūrā augstākās izglītības iestādēs

ienāk jaunas zinātniskās atziņas un vērtējumi, kas nepieciešami

studentiem.

Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums ir vērsts arī uz to, lai aizsargātu studējošo

tiesības, nodrošinot tādu personu piedalīšanos izglītošanas

procesā, kurām piemīt atbilstoša zinātniskā un pedagoģiskā

kvalifikācija, kā arī spējas. Līdz ar to par apstrīdētajās normās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir atzīstama

arī citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Tātad apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir šādi - sabiedrības

labklājības aizsardzība un citu cilvēku tiesību aizsardzība.