16. pants

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu).

Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

nodrošina to, ka persona asociētā profesora vai profesora amatu

var ieņemt tikai uz noteiktu laiku. Lai atkārtoti pretendētu uz

asociētā profesora vai profesora amatu, personai ir vēlreiz

jāpiedalās atklātā konkursā uz vakanto amatu. Novērtējot

pretendenta atbilstību asociētā profesora vai profesora amatam,

tiek ņemta vērā pēdējo sešu gadu laikā iegūtā zinātniskā un

pedagoģiskā kvalifikācija, citstarp arī organizatoriskā

kompetence, kas raksturo personāla vadības pieredzi un spējas.

Augstskolu likumā un Noteikumos Nr. 391 ir ietverti precīzi un

konkrēti kritēriji, kuriem atbilstoša persona var tikt atkārtoti

ievēlēta asociētā profesora vai profesora amatā.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis netiek sasniegts, jo asociētā profesora un

profesora kvalifikācija un spējas tiek izvērtētas tikai reizi

sešos gados - pirms izbeidzas attiecīgās personas ievēlēšanas un

darba līguma termiņš. Tādējādi apstrīdētās normas nenodrošinot

asociētā profesora un profesora kvalifikācijas un spēju regulāru

un kvalitatīvu pārbaudi. Turklāt pašreizējā asociēto profesoru un

profesoru ievēlēšanas kārtība pieļaujot to, ka pat tādā gadījumā,

ja amata pretendenta kvalifikācija tiek novērtēta kā atbilstoša,

viņu var arī atkārtoti neievēlēt, jo vēlēšanas ir aizklātas.

16.1. Asociētā profesora un profesora ievēlēšanas

procedūru reglamentē Augstskolu likuma 33. pants. Saskaņā ar šā

panta pirmo daļu uz vakantajiem asociēto profesoru vai profesoru

amatiem tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus asociēto

profesoru un profesoru amatos ievēlē attiecīgās nozares profesoru

padome. Tās sastāvā ir ne mazāk kā pieci augstskolas attiecīgās

nozares vai apakšnozares profesori. Vismaz vienai trešdaļai

nozares profesoru padomes locekļu vajag būt nodarbinātiem citā

augstskolā (sk. Augstskolu likuma 33. panta otro daļu un 35.

panta pirmo daļu).

Izvērtējot asociētā profesora vai profesora amata pretendenta

darbības atbilstību Noteikumos Nr. 391 ietvertajiem kritērijiem,

atbilstoši šo noteikumu 8. punktam katrs nozares profesoru

padomes loceklis sniedz vienu no šādiem vērtējumiem:

"izcili", "ļoti labi", "labi",

"apmierinoši" vai "neapmierinoši".

Pamatojoties uz šiem individuālajiem vērtējumiem, nozares

profesoru padome pieņem kopīgo vērtējumu par profesora vai

asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko

kvalifikāciju. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pārrunām ar

visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem

lēmumu (sk. Augstskolu likuma 33. panta otro daļu).

Nedz apstrīdētās normas, nedz arī citas Augstskolu likuma

normas un Noteikumi Nr. 391 tieši neparedz, ka balsojumam par

personas ievēlēšanu asociētā profesora vai profesora amatā jābūt

aizklātam. Tas, ka profesūras vēlēšanas notiek, nozares profesoru

padomei aizklāti balsojot, ir noteikts Augstākās izglītības

padomes rekomendācijā par profesoru un asociēto profesoru

ievēlēšanas kārtību un par pretendentu kvalifikācijas

novērtēšanas kritērijiem. Ņemot vērā šo rekomendāciju, augstskolu

senātu apstiprinātajos nolikumos par akadēmiskajiem amatiem

paredzēts, ka asociētā profesora un profesora vēlēšanas notiek,

aizklāti balsojot (sk., piemēram, Nolikuma par akadēmiskajiem

un administratīvajiem amatiem Latvijas Universitātē 53. punktu un

Rīgas Tehniskās universitātes nolikuma par profesoru un asociēto

profesoru ievēlēšanas kārtību 4.1. punktu).

Satversmes tiesa uzskata, ka atklāts nozares profesoru padomes

balsojums par pretendenta atbilstību asociētā profesora vai

profesora amatam veicinātu caurskatāmību un atklātību lēmumu

pieņemšanas procesā, kā arī stiprinātu pārliecību par

atbilstošākā kandidāta izvēli. Apstrīdētās normas pieļauj šādu

balsošanas kārtību. Arī Pasaules Bankas ziņojumā par akadēmisko

karjeru Latvijā norādīts: lai gan ievēlēšanas procedūra vispār

atzīstama par godīgu un pieņemamu akadēmiskā personāla atlases

veidu, tomēr nākotnē būtu ieteicams domāt par risinājumiem, kas

novērstu iespējamu nenoteiktību atlases procesā. Būtiska nozīme

ir arī skaidri definētiem un caurskatāmiem pētniecības darba un

citu akadēmisko veikumu vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem,

saskaņā ar kuriem tiek veikta atlase uz izsludināto amatu, ir

jāatspoguļo struktūrvienības profils un ar šo amatu saistītie

uzdevumi. Turklāt šiem kritērijiem jābūt tādiem, kas izvirza

prognozējamus un reālistiskus mērķus jaunajiem zinātniekiem,

proti, šiem zinātniekiem ir jābūt labi informētiem par to, kādi

sasniegumi no viņiem tiks gaidīti, ja viņi izlems turpināt

virzību pa akadēmiskās karjeras kāpnēm (sk. Pasaules Bankas

2018. gada 6. aprīļa ziņojumu "Akadēmiskā karjera Latvijā:

Ieteikumi").

16.2. Apstrīdētās normas rada tādu situāciju, ka

personas zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī

organizatoriskā kompetence tiek vērtēta reizi sešos gados, proti,

tad, ja persona vēlas atkārtoti pretendēt uz asociētā profesora

vai profesora amatu.

Saeima, kā arī pieaicinātās personas tiesībsargs un Izglītības

un zinātnes ministrija norāda, ka izraudzītais sešu gadu periods

ir atbilstošs un pamatots, jo saskaņā ar Noteikumiem Nr. 391 tiek

vērtēti arī tādi kritēriji, kuru izpildei nepieciešams ilgāks

laika posms (sk. lietas materiālu 2. sēj. 23.-24., 47. un 78.

lp.).

Vērtējot asociētā profesora vai profesora amata pretendenta

zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju saskaņā ar Noteikumiem

Nr. 391, tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā, piemēram, zinātniskās

publikācijas, piedalīšanās starptautiskās zinātniskajās

konferencēs, doktora un maģistra darba izstrādes vadība, studiju

programmu izstrāde. Zinātniskais un pētniecības darbs ir

pastāvīgs un nepārtraukts process, kura progress atkarīgs

citstarp no infrastruktūras un resursu pieejamības, kā arī

profesūras kvalifikācijas. Turklāt zinātnes attīstība ir

iespējama tikai akadēmiskās brīvības ietvaros, ko raksturo

pastāvīgs dialogs ar konkrētajā nozarē strādājošiem kolēģiem

Latvijā un ārpus Latvijas. Satversmes tiesa piekrīt, ka

likumdevēja izvēlētais līdzeklis - personas zinātniskās un

pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī organizatoriskās kompetences

izvērtēšana reizi sešos gados - varētu būt atbilstošs, jo ļauj

pārliecināties par personas atbilstību profesora vai asociētā

profesora amatam. Biežāka asociēto profesoru un profesoru

kvalifikācijas novērtēšana varētu apdraudēt akadēmisko

brīvību.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.