17. pants

Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja

nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus

izvēloties personu pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

Tomēr saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai

tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā

pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu).

17.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi var

sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, varētu izveidot tādu sistēmu,

lai akadēmiskajam personālam nebūtu nepieciešams iziet atkārtotu

ievēlēšanas procedūru, bet atbilstība amatam tiktu nodrošināta ar

regulāru pārbaužu palīdzību. Līdz ar to personai pēc ievēlēšanas

amatā būtu tiesības to saglabāt neierobežotu laiku, ciktāl tās

kvalifikācija un spējas ir atbilstošas. Personas kvalifikācijas

un spēju pārbaudes kritēriji jau esot ietverti Noteikumos Nr.

391.

Turpretim Saeima norāda, ka ar šo Pieteikuma iesniedzēja

norādīto līdzekli pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi nevar

sasniegt tādā pašā kvalitātē. Iespēju izraudzīties atbilstošāko

kandidātu nodrošinot atklāts konkurss. Ja nebūtu atklāta

konkursa, mazinātos vidējā akadēmiskā personāla iespējas

pretendēt uz augstāku akadēmisko amatu.

Satversmes tiesa 2003. gada 20. maija spriedumā lietā Nr.

2002-21-01 ir atzinusi, ka par galveno kritēriju tam, lai

personas varētu pretendēt uz akadēmiskajiem amatiem, jābūt nevis

šo personu vecumam, bet gan spējām un kvalifikācijai. Ar šo

spriedumu Augstskolu likuma 27. panta ceturtās daļas pirmais

teikums un 28. panta otrās daļas vārdi "vai uz laiku līdz 65

gadu vecuma sasniegšanai" un likuma "Par zinātnisko

darbību" 29. panta piektās daļas pirmais teikums, kas

ierobežoja personas tiesības veikt akadēmisko darbu pēc 65 gadu

vecuma sasniegšanas, tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes

106. pantam (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija

sprieduma lietā Nr. 2002-21-01 secinājumu daļas 3.3. punktu un

nolēmumu daļu). Tādējādi Latvijā akadēmiskajam personālam

vairs nav noteikts obligātās pensionēšanās vecums.

Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu 1980. gadā

izveidotā tīkla "Eurydice" - kura mērķis citstarp ir

veidot analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības

sistēmām - pētnieku ziņojumā norādīts, ka 2015. gadā par 65

gadiem vecāka akadēmiskā personāla īpatsvars Latvijā četras

reizes pārsniedza Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai gan pēc

2003. gada ir būtiski palielinājies jauno zinātņu doktoru skaits,

tomēr vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem akadēmiskā personāla

īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tas,

iespējams, liecina par grūtībām, kas saistītas ar akadēmiskā

personāla paaudžu maiņu (sk.: European

Commission/EACEA/Eurydice, 2017. Augstākās izglītības

modernizācija Eiropā: akadēmiskais personāls, 2017.

Eurydice ziņojums. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju

birojs, 17. lpp un Centrālās statistikas pārvaldes informatīvo

pārskatu "Zinātņu doktori 2015. gadā"). Augstākās

izglītības padome norāda, ka akadēmiskā personāla

"novecošanas" problēma ir vistiešākajā veidā saistīta

ar jauno zinātnieku integrēšanas augstskolās problemātiku

(sk.: Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu

izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju

programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai,

attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai

izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem, 2.

pielikums. Jauno zinātnieku integrācija augstskolās. Augstākās

izglītības padome, Rīga, 2013). Arī pieaicinātā

persona Izglītības un zinātnes ministrija, raksturojot Latvijas

augstākās izglītības sistēmu, atzīst, ka ir vērojama akadēmiskā

personāla "novecošanās" (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 70. lp.). Tādējādi kopš Satversmes tiesas 2003. gada 20.

maija sprieduma lietā Nr. 2002-21-01 pasludināšanas ir

mainījušies apstākļi, kas varētu būt par pamatu tam, lai

likumdevējs pārskatītu regulējumu attiecībā uz pensionēšanās

vecuma noteikšanu akadēmiskajam personālam.

Pašreiz spēkā esošā regulējuma ietvaros tādā gadījumā, ja pēc

personas ievēlēšanas amatā tās atbilstība šim amatam tiktu

nodrošināta vienīgi ar regulāru pārbaužu palīdzību, vēl vairāk

samazinātos vidējā akadēmiskā personāla iespējas pretendēt uz

vakantajiem profesūras amatiem. Periodisks atklāts konkurss uz

asociētā profesora amatu un profesora amatu nodrošina

nepieciešamo konkurenci, ļaujot arī vidējam akadēmiskajam

personālam pretendēt uz augstāku akadēmisko amatu. Satversmes

tiesa jau ir atzinusi, ka augstākās izglītības un zinātnes

attīstības nolūkos nepieciešams nodrošināt jaunākās paaudzes

zinātniekiem iespēju pretendēt uz akadēmiskajiem amatiem (sk.

Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.

2002-21-01 secinājumu daļas 3.3. punktu). Turklāt pieteikumā

minētās regulārās pārbaudes, kuras, pēc Pieteikuma iesniedzēja

ieskata, varētu tikt veiktas jebkurā brīdī, būtu pretrunā ar

akadēmisko brīvību. Līdz ar to norādīto līdzekli nevar atzīt par

tādu, ar kuru apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma

leģitīmais mērķis būtu sasniedzams vismaz tādā pašā

kvalitātē.

17.2. Par vēl vienu saudzējošāku līdzekli, pēc

Pieteikuma iesniedzēja ieskata, varētu atzīt tādu sistēmu, ka

personas atbilstība amatam tiek pārbaudīta tikai tad, ja tiek

saņemtas sūdzības par tās profesionālo darbību. Tas vien, ka

persona jau vienreiz ir ievēlēta un strādā akadēmiskajā amatā,

liecinot par šīs personas atbilstību amatam un pēc būtības

neprasot papildu pierādījumus. Ja personai nepiemīt attiecīgā

amata pildīšanai nepieciešamās spējas un kvalifikācija, tad šādu

personu varot no darba atlaist Darba likumā paredzētajos

gadījumos.

Savukārt Saeima uzskata, ka ar šo līdzekli nav iespējams

sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Ja nav sūdzību

par akadēmiskā personāla darbību, tas vien vēl neliecinot par

attiecīgo personu profesionālo kvalifikāciju vai darbības

kvalitāti, kā arī nenodrošinot nepieciešamo periodisko kontroli

pār to zinātnisko darbību. Arī Darba likuma 101. panta pirmajā

daļā ietvertie darba līguma izbeigšanas pamati nevarot nodrošināt

to, ka asociētā profesora amatā strādā izcilākie savas jomas

speciālisti un zinātnieki.

Darba likuma 101. panta pirmā daļa piešķir darba devējam

tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu darbiniekam,

pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību,

viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku

vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, minētā likuma

1.-11. punktā minētajos gadījumos, tostarp arī tad, ja

darbiniekam nav pietiekamu nolīgtā darba veikšanai nepieciešamo

profesionālo spēju. Darba devējam ir jāpamato uzteikums, norādot

uz apstākļiem, kas ir tā pamatā (sk. Darba likuma 102.

pantu).

Darba līguma uzteikums jebkurā no Darba likuma 101. panta

pirmajā daļā minētajiem gadījumiem nav pielīdzināms periodiskai

personas kvalifikācijas pārbaudei atbilstoši Noteikumos Nr. 391

ietvertajiem kritērijiem, kas ļauj pārliecināties gan par

personas zinātnisko, gan pedagoģisko kvalifikāciju. Tādēļ Darba

likuma 101. panta pirmajā daļā ietvertie darba līguma uzteikšanas

pamati paši par sevi ne vienmēr var nodrošināt to, ka asociētā

profesora vai profesora amata pienākumus veic persona, kurai ir

atbilstoša zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija. Savukārt

sūdzības par profesūras darbu vēl neliecina par to, ka

attiecīgajām personām trūktu konkrētā amata ieņemšanai

nepieciešamo spēju un kvalifikācijas. Līdz ar to jāsecina, ka

apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis

netiktu sasniegts, ja darba līgumus ar asociētajiem profesoriem

un profesoriem slēgtu uz nenoteiktu laiku un vienīgais veids, kā

tiktu nodrošināts tas, lai attiecīgos amatus ieņem personas ar

atbilstošu kvalifikāciju, būtu pārbaude pēc sūdzības saņemšanas

vai darba līguma uzteikums.

Tātad nepastāv citi, saudzējošāki

līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi būtu

iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.