2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Jānis Kārkliņš

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Augstskolu

likuma 27. panta piektā daļa un 30. panta ceturtā daļa neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 106. panta

pirmajam teikumam.

2.1. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar noslēgto darba

līgumu Pieteikuma iesniedzējs līdz 2018. gada 31. janvārim veicis

asociētā profesora amata pienākumus Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Pēc darba

līguma termiņa izbeigšanās viņš vēlējies turpināt darbu šajā

amatā, tāpēc piedalījies Latvijas Universitātes izsludinātajā

konkursā uz asociētā profesora amatu. Ar profesoru padomes 2018.

gada 22. janvāra lēmumu Pieteikuma iesniedzējs atkārtoti ievēlēts

uz sešiem gadiem asociētā profesora amatā juridiskās zinātnes

nozarē civiltiesību apakšnozarē. Saskaņā ar Augstskolu likuma 27.

panta piekto daļu un 30. panta ceturto daļu starp Pieteikuma

iesniedzēju un Latvijas Universitāti noslēgts darba līgums par

asociētā profesora amata pienākumu pildīšanu uz sešiem

gadiem.

2.2. Pirms Pieteikuma iesniedzēja atkārtotas

ievēlēšanas asociētā profesora amatā un darba līguma noslēgšanas

profesoru padome esot vērtējusi Pieteikuma iesniedzēja zinātnisko

un pedagoģisko kvalifikāciju. Proti, divi eksperti, profesoru

padomes locekļi, izskatījuši Pieteikuma iesniedzēja iesniegtos

dokumentus un snieguši atzinumu par viņa kvalifikāciju un tās

atbilstību asociētā profesora amata prasībām. Pēc Ministru

kabineta 2001. gada 4. septembra noteikumos Nr. 391

"Profesora un asociētā profesora amata pretendenta

zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas

kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 391) ietvertajiem

kritērijiem Pieteikuma iesniedzēja atbilstību amatam vērtējis arī

katrs profesoru padomes loceklis atsevišķi, veicot ierakstus

individuālā vērtējuma lapā. Tāpat vērtēšanas procedūras ietvaros

Pieteikuma iesniedzējs lasījis atklātu lekciju un eksperti

vērtējuši to, kā arī viņa spējas vadīt seminārus. Saskaņā ar

Noteikumu Nr. 391 9. punktu profesoru padomes kopīgais lēmums par

Pieteikuma iesniedzēja kvalifikāciju esot pieņemts, pamatojoties

uz protokolā ierakstītajiem katra padomes locekļa individuālajiem

vērtējumiem. Savukārt asociētā profesora amatā Pieteikuma

iesniedzēju profesoru padome ievēlējusi aizklātā balsojumā.

Jauna līguma slēgšana, pamatojoties uz atbilstību

kvalifikācijas prasībām un nozares profesoru padomes apstiprinošu

balsojumu, esot nepieciešama katru reizi, kad izbeidzas

iepriekšējā līguma termiņš. Šāda terminēta nodarbinātība

apstākļos, kad Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības veic pastāvīgu

un ilgstošu darbu, aizskarot viņam Satversmes 106. panta pirmajā

teikumā noteiktās tiesības uz darbu. Pieteikuma iesniedzējs,

atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi, norāda, ka Satversmes

106. panta pirmais teikums aizsargā darbinieka tiesības saglabāt

darba tiesiskās attiecības tik ilgi, kamēr viņš pilda savu darbu

atbilstoši amatam nepieciešamajām spējām un kvalifikācijai. Tas

apstāklis, ka darba devējam piešķirtas tiesības ik pēc sešiem

gadiem pārslēgt darba līgumu, radot risku, ka darba devējs var

darba līgumā ietvert darbiniekam nelabvēlīgus noteikumus. Turklāt

tādā gadījumā, ja persona netiek atkārtoti ievēlēta amatā, tā

nesaņemot atlaišanas pabalstu, jo šāds pabalsts saskaņā ar Darba

likuma 112. pantu tiekot izmaksāts tikai tad, ja darbinieks bijis

nodarbināts uz nenoteiktu laiku. Darba līguma noslēgšana uz

noteiktu laiku ierobežojot arī personas iespējas doties

grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas

atvaļinājumā.

2.3. Augstskolu likuma 27. panta piektajā daļā un 30.

panta ceturtajā daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam varot būt leģitīms mērķis - citu

cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, ar Augstskolu likuma 27.

panta piekto daļu un 30. panta ceturto daļu esot nodrošināts tas,

ka regulāri tiek pārbaudītas akadēmiskā personāla spējas,

kvalifikācija un atbilstība ieņemamam amatam, kā arī izvērtēts,

kādus zinātniskos pētījumus veic akadēmiskais personāls un cik

kvalitatīvi tiek izglītoti studējošie. Šīs normas esot vērstas uz

to, lai valsts augstākās izglītības iestādēs studējošajiem

izglītību sniegtu profesionāls akadēmiskais personāls, kas

vienlaikus veic arī kvalitatīvu pētniecisko un zinātnisko

darbību. Tomēr Augstskolu likuma 27. panta piektajā daļā un 30.

panta ceturtajā daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot

piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Leģitīmo mērķi esot

iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Labums, ko sabiedrība iegūst,

ierobežojot Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz darbu, neesot

lielāks par viņa tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

kaitējumu. Līdz ar to neesot ievērots samērīguma princips.

Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa un 30. panta ceturtā

daļa pieļaujot to, ka profesora vai asociētā profesora

kvalifikācija un spējas tiek izvērtētas neregulāri, proti, tikai

reizi sešos gados, pirms izbeidzas attiecīgās personas

ievēlēšanas un darba līguma termiņš. Turklāt pat tad, ja

profesora vai asociētā profesora amata pretendenta kvalifikācija

tiek novērtēta kā izcila, tas negarantējot to, ka šī persona tiks

ievēlēta profesora vai asociētā profesora amatā. Tas, vai

profesors vai asociētais profesors saglabās savu amatu, esot

atkarīgs no Augstskolu likuma 33. pantā noteiktā nozares

profesoru aizklātā balsojuma, kurā katrs nozares profesors

vadoties pēc savas iekšējās pārliecības un varot pieņemt lēmumu,

balstoties uz tādiem apstākļiem, kas vispār nav saistīti ar

pretendenta kvalifikāciju vai spējām.

Noskaidrojot nacionālo normatīvo aktu saturu un tos

piemērojot, esot jāņem vērā Eiropas Savienības tiesību akti un

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātā to

interpretācija. Ar Eiropas Savienības Padomes 1999. gada 28.

jūnija direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto

pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (turpmāk - Direktīva)

esot ieviests tās pielikumā pievienotais EAK - UNICE - CEEP

pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku (turpmāk -

Pamatnolīgums). No šā Eiropas Savienības tiesību akta un Eiropas

Savienības Tiesas judikatūras izrietot, ka darba līguma slēgšana

uz noteiktu laiku ir attaisnojama ar "objektīviem

iemesliem". Proti, darba līgumu uz noteiktu laiku esot

iespējams slēgt, ja to pieļauj konkrētā darba raksturs, veikšanas

apstākļi un šāda līguma slēgšana atzīstama par samērīgu.

Konkrētajā gadījumā šādi objektīvi apstākļi nepastāvot. Tāpat uz

akadēmiskajos amatos ievēlētām personām netiekot attiecināti

Pamatnolīguma 5. klauzulā noteiktie pasākumi, kuru mērķis ir

novērst secīgu darba līgumu vai uz noteiktu laiku nodibinātu

darba attiecību ļaunprātīgu izmantošanu. Darba līgumi uz noteiktu

laiku tiekot slēgti par īslaicīga vai pagaidu darba veikšanu. Ar

akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem nebūtu slēdzams noteikta

laika darba līgums, jo akadēmiskā darbība gandrīz vienmēr

nozīmējot ilgtermiņa nodošanos zinātnei.

Likumdevējs, pieņemot Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu

un 30. panta ceturto daļu, neesot izvērtējis, vai nepastāv citi,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši

līdzekļi. Likumdevējs varējis izveidot tādu sistēmu, ka

akadēmiskajam personālam nav nepieciešams iziet atkārtotu

ievēlēšanas procedūru, bet atbilstība amatam tiek nodrošināta ar

regulāru pārbaužu palīdzību vai arī tādējādi, ka kontrole pār

akadēmisko personālu tiek veikta tikai tādā gadījumā, ja saņemtas

sūdzības par tā darbību. Ar personu, kurai nav attiecīgajam

amatam nepieciešamo spēju un kvalifikācijas, darba tiesiskās

attiecības varētu tikt izbeigtas atbilstoši Darba likumam.