3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka Augstskolu likuma 27. panta piektā

daļa un 30. panta ceturtā daļa atbilst Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam.

3.1. Viena no apstrīdētajām normām, proti, Augstskolu

likuma 27. panta piektā daļa, attiecoties ne tikai uz asociēto

profesoru, bet arī uz citiem akadēmiskajiem amatiem - profesoru,

docentu, lektoru un asistentu. Pieteikuma iesniedzējs esot uz

sešiem gadiem ievēlēts asociētā profesora amatā, un ar viņu

noslēgts darba līgums par asociētā profesora darba pienākumu

veikšanu. Tādēļ izskatāmajā lietā Augstskolu likuma 27. panta

piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstība Satversmei

esot vērtējama tikai saistībā ar to akadēmisko amatu, kurā

ievēlēts Pieteikuma iesniedzējs.

Latvijā asociētā profesora amats esot viena no reglamentētajām

profesijām. No Augstskolu likuma izrietot, ka asociētais

profesors citstarp ir arī pedagogs. Tā esot īpaši sabiedriski

nozīmīga profesija, tādēļ izglītības mērķu sasniegšanai būtiska

esot pedagoga kvalifikācija, spējas un personība. Attiecībā uz

augstāko izglītību, kuras iegūšana ir priekšnoteikums daudzu

amatu veikšanai, prasība pēc visaugstāk kvalificēta akadēmiskā

personāla esot īpaši būtiska.

3.2. Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa un 30.

panta ceturtā daļa pēc būtības paredzot to, ka personu asociētā

profesora amatā atklāta konkursa rezultātā ievēlē uz sešiem

gadiem. Darba līgumu uz šo pašu termiņu ar asociēto profesoru

slēdzot augstākās izglītības iestādes rektors. Asociēto profesoru

no šā amata pretendentu vidus pēc iepazīšanās ar dokumentiem un

pārrunām ar amata pretendentiem ievēlot attiecīgās nozares

profesoru padome.

Lai persona varētu pretendēt uz asociētā profesora amatu, tai

esot jāsaņem atbilstošs zinātniskā un pedagoģiskā darba

novērtējums. Attiecīgās novērtēšanas kārtību daļēji, proti,

attiecībā uz pretendenta zinātnisko kvalifikāciju, reglamentējot

Noteikumi Nr. 391. Atbilstoši šai kārtībai asociētā profesora

amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, kā arī

organizatorisko kompetenci vērtējot vismaz pēc septiņiem

(profesionālo studiju programmu gadījumā - vismaz pieciem)

kritērijiem, un katrs vērtētājs izvēloties vienu no pieciem

iespējamiem vērtējumiem - "izcili", "ļoti

labi", "labi", "apmierinoši" vai

"neapmierinoši". Nozares profesoru padome, pamatojoties

uz individuālajiem vērtējumiem, pieņemot kopīgo profesora

zinātniskās un profesionālās kvalifikācijas vērtējumu. Ņemot vērā

šo vērtējumu, pēc pārrunām ar katru asociētā profesora amata

pretendentu nozares profesoru padome balsojot pieņemot lēmumu par

to, kurš pretendents vislabāk atbilst attiecīgajam amatam.

Profesoru padomes sastāvā esot vismaz pieci attiecīgās nozares

profesori. Saskaņā ar Augstskolu likuma 35. panta pirmo daļu

vienai trešdaļai augstskolas nozares profesoru padomes locekļu

vajagot būt nodarbinātiem citā augstskolā. Nedz apstrīdētā

Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa un 30. panta ceturtā

daļa, nedz arī citi ārējie normatīvie akti nenosakot, kādām -

atklātām vai aizklātām - jābūt asociētā profesora vēlēšanām. To,

ka vēlēšanas ir aizklātas, nosakot Augstākās izglītības padomes

izstrādātās vadlīnijas.

3.3. Termiņš, uz kādu persona tiek ievēlēta asociētā

profesora amatā, ierobežojot šīs personas iespējas konkrēto amatu

saglabāt. Tomēr tas neliedzot personai strādāt pašas izraudzītajā

nozarē, piemēram, jurisprudencē. Tādējādi ar Augstskolu likuma

27. panta piekto daļu un 30. panta ceturto daļu esot ierobežotas

personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā paredzētās

pamattiesības saglabāt asociētā profesora amatu konkrētā

augstākās izglītības iestādē.

Augstskolu likuma 27. panta piektajā daļā un 30. panta

ceturtajā daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts

ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, un tam esot leģitīms mērķis -

citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.

Proti, pamattiesību ierobežojuma mērķis esot nodrošināt

akadēmiskā personāla atjaunošanos, kā arī attīstīt mūsdienu

līmenim atbilstošu zinātnisko pētniecību vai māksliniecisko

jaunradi. Augstākās izglītības iestāžu funkcijas esot zināšanu

uzkrāšana un nodošana nākamajām paaudzēm (pedagoģiskais darbs),

jaunu zināšanu radīšana (pētniecība), citstarp arī tādēļ, lai

dotu ieguldījumu sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā.

Asociētie profesori ne tikai piedaloties personu tiesību uz

kvalitatīvu augstāko izglītību nodrošināšanā, bet arī sagatavojot

jaunos zinātniekus, palīdzot studentiem iekļauties pasaules

akadēmiskajos procesos un dodot pienesumu attiecīgās nozares

attīstībā, kas esot visas sabiedrības labklājības pamatā.

Periodisks atklāts konkurss uz akadēmiskajiem amatiem

nodrošinot šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo konkurenci,

novēršot stagnāciju un dodot zinātniekiem un pedagogiem ar

visaugstākajiem sasniegumiem, tostarp jaunajiem zinātniekiem,

iespēju pretendēt uz asociētā profesora amatu augstākās

izglītības iestādē. Atbilstošākā kandidāta izvēli nodrošinot

asociētā profesora ievēlēšanas kārtība un nosacījumi. Tā kā

nozares profesoru padomes lēmumam jābūt pieņemtam ar balsu

vairākumu, balsojums var būt atklāts un vismaz trešdaļai padomes

locekļu jābūt citas augstskolas pārstāvjiem, esot maksimāli

novērsts risks, ka balsojums par personas apstiprināšanu asociētā

profesora amatā varētu būt subjektīvs. Pieteikuma iesniedzēja

norādītie alternatīvie līdzekļi neesot tādi, ar kuriem būtu

pilnībā sasniedzami pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi,

turklāt sasniedzami tādā pašā kvalitātē, kādu šobrīd nodrošinot

apstrīdētajā Augstskolu likuma 27. panta piektajā daļā un 30.

panta ceturtajā daļā paredzētās periodiskās vēlēšanas.

Periodiskas vēlēšanas neizslēdzot darba devēja pienākumu sekot

līdzi tam, kā asociētais profesors pilda savus pienākumus, un

būtisku pārkāpumu gadījumā pieļaujot iespēju izbeigt darba līgumu

ātrāk. Tomēr Darba likuma 101. pantā noteiktie darba līguma

izbeigšanas pamati paši par sevi nevarot nodrošināt to, ka

akadēmiskos amatus ieņem izcilākie savas jomas speciālisti un

zinātnieki. Labums, ko no periodiska atklāta konkursa uz

akadēmiskajiem amatiem iegūst sabiedrība, esot lielāks nekā

atsevišķai personai nodarītais kaitējums.

3.4. Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa un 30.

panta ceturtā daļa neesot pretrunā ar Pamatnolīgumu. Darba līgumu

slēgšanu uz noteiktu laiku likumdevējs esot paredzējis arī citām

personām, kuras ieņem sabiedriski nozīmīgus amatus, piemēram,

publisko iestāžu vadītājiem, tiesībaizsardzības un ārstniecības

iestāžu vadītājiem. Tāpat esot profesijas, kurās paredzēta

periodiska personas kvalifikācijas pārvērtēšana jeb

sertifikācija. Turklāt arī citās Eiropas Savienības valstīs darba

līgumi par akadēmisko amatu pildīšanu tiekot slēgti uz noteiktu

laiku. Darba līgumi uz nenoteiktu laiku parasti tiekot slēgti

vēlākā akadēmiskās karjeras posmā. Tomēr, salīdzinot dažādu

valstu praksi, esot jāņem vērā arī augstākās izglītības iestāžu

finansēšanas avoti, to stabilitāte, akadēmiskā personāla statuss

un demogrāfiskā struktūra, studējošo skaits, kā arī citi

nodarbinātības regulējuma aspekti. Augstskolu likuma 27. panta

piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atcelšana varētu radīt

dažādus riskus, kas apdraudētu pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

mērķa sasniegšanu.