21. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā

Satversmes tiesas likuma norma Satversmes tiesai piešķir plašu

rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas

atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai.

Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāapsver, no kura brīža

apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina aizsardzību pret

secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu

izmantošanu, ir atzīstamas par spēkā neesošām.

21.1. Satversmes tiesa ņem vērā, ka apstrīdētajās

normās ietvertais pamattiesību ierobežojums sekmē nepārtrauktu

augstākās izglītības un zinātnes attīstību, kas ir

priekšnoteikums sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, kā arī

studējošo tiesību uz augstāko izglītību nodrošināšanu, kas ir

visas sabiedrības interesēs. Tādēļ apstrīdētās normas, ciktāl tās

nenodrošina aizsardzību pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu

darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, atzīstamas par spēkā

neesošām nevis no to pieņemšanas brīža vai kāda cita brīža

pagātnē, bet gan no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas.

Satversmes tiesa norāda, ka likumdevējam, ņemot vērā valsts

specifiskos apstākļus, kas ietekmē profesūras nodarbinātību, ir

jānodrošina apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam, ieviešot tiesību sistēmā pasākumus, kas

nodrošinātu aizsardzību pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu

darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Satversmes tiesa nevar

aizstāt likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par to, kā

tieši būtu nodrošināma nepieciešamā aizsardzība (sal. sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

2011-03-01 20. punktu un 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr.

2011-17-03 16. punktu). Tomēr Satversmes tiesai, izmantojot

tai Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās

tiesības, iespēju robežās ir jāgādā arī par to, lai situācija,

kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma tiek atzīta

par spēkā neesošu, līdz brīdim, kad likumdevējs tās vietā pieņems

jaunu tiesisko regulējumu, neradītu personām Satversmē garantēto

pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005.

gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un

2013. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. 2012-09-01 16.1.

punktu). Izskatāmajā gadījumā ir nepieciešams aizsargāt to

personu pamattiesības, ar kurām tiks slēgti secīgi darba līgumi

par asociētā profesora vai profesora pienākumu pildīšanu uz

noteiktu laiku, līdz brīdim, kad likumdevējs pieņems Satversmei

atbilstošu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās aizsardzību pret

šādu līgumu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Satversmes tiesa

vērš uzmanību uz to, ka līdz jauna tiesiskā regulējuma

pieņemšanai attiecīgo personu tiesības saglabāt esošo

nodarbošanos vērtējamas, tieši piemērojot Satversmes 106. panta

pirmo teikumu un šajā spriedumā ietvertās atziņas.

21.2. Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc

konstitucionālās sūdzības. Satversmes tiesas uzdevums ir pēc

iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma

lietā Nr. 2005‑12‑0103 25. punktu).

Piemērojot apstrīdēto Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu

un 30. panta ceturto daļu, Pieteikuma iesniedzējs atkārtoti uz

sešiem gadiem ievēlēts asociētā profesora amatā un ar viņu 2018.

gada 24. janvārī noslēgts darba līgums uz sešiem gadiem (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 29.-39. lp.). Ja Satversmes tiesa

lemtu, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju

atzīstamas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma

rašanās brīža, tad ar viņu noslēgtais darba līgums uz noteiktu

laiku tiktu pārveidots par darba līgumu uz nenoteiktu laiku.

Tomēr tas, ar kādiem nosacījumiem var tikt veikta šāda līgumu

pārveide, ir jāizlemj likumdevējam. Tieši likumdevēja pienākums

ir noteikt, kā vislabāk tiks aizsargātas darbinieka tiesības,

tādēļ apstrīdētās normas nevar atzīt par spēkā neesošām no

Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu attiecībā uz

asociētajiem profesoriem un profesoriem, 28. panta otro daļu un

30. panta ceturto daļu, ciktāl tās nenodrošina aizsardzību pret

secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu

izmantošanu, par neatbilstošām Latvijas Republikas

Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele