9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu

katedras asociētais viesprofesors Dr. iur. Kristofs Johans

Ulrihs Šēve (Christoph Johann Ulrich Schewe) - sniedza

viedokli par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30.

panta ceturtās daļas atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.

K. Šēve norāda, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību

uzliek Latvijai pienākumu transponēt Pamatnolīgumu nacionālajās

tiesībās. Pieņemot Darba likuma 45. pantu, kas reglamentē uz

noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņu, Latvija šo

pienākumu esot izpildījusi.

Lai arī Pamatnolīgums dalībvalstīm piešķirot plašu rīcības

brīvību attiecībā uz to, kā un cik lielā mērā Pamatnolīgums

transponējams, tomēr Latvija esot nepamatoti paredzējusi, ka

Pamatnolīgumu nepiemēro akadēmiskajiem amatiem, proti,

uzskatījusi, ka profesoru, asociēto profesoru un lektoru amati

neietilpst Pamatnolīguma 2. klauzulā noteiktajos izņēmumos, kas

ļauj to nepiemērot. Izskatāmā lieta neesot saistīta ar īpašiem

vai izņēmuma apstākļiem, kas pamatotu darba līguma slēgšanu uz

noteiktu laiku. Turklāt akadēmiskie amati neesot sektorāli vai

sezonāli. Tādējādi Latvija neesot transponējusi Pamatnolīguma 5.

klauzulu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu ieviest kādu no tajā

norādītajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst secīgu uz

noteiktu laiku slēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

Latvija esot nepareizi transponējusi Pamatnolīgumu, tomēr

vajagot ņemt vērā to, ka šā Eiropas Savienības tiesību akta 1.

klauzula, kā arī 5. klauzula atstāj dalībvalstīm plašu rīcības

brīvību tās transponēšanai nacionālajās tiesībās. Eiropas

Savienības Tiesa esot atzinusi, ka Pamatnolīguma 1. klauzula un

5. klauzula nav pietiekami skaidras un precīzas, lai tām būtu

tieša iedarbība, proti, lai tās personai piešķirtu konkrētas

tiesības. Tādēļ Pieteikuma iesniedzējs nevarot tieši atsaukties

uz Pamatnolīguma 5. klauzulu. Tomēr attiecīgais Eiropas

Savienības tiesību akts esot izmantojams, noskaidrojot nacionālo

normatīvo aktu saturu un tos piemērojot. Tāpat esot iespējams

uzdot likumdevējam saskaņot nacionālās tiesību normas ar

Pamatnolīgumu.

Gadījumos, kad secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu

ļaunprātīga izmantošana ir notikusi, vajagot būt iespējai

piemērot pasākumus, kas nodrošina darbiniekam nepieciešamo

aizsardzību, tādējādi novēršot Eiropas Savienības tiesību

pārkāpumu.

Secinājumu

daļa